Tā gaitā teritorija attīrīta no krūmājiem un kritušiem kokiem, ierīkotas atpūtas vietas, uzliktas norādes un informācijas zīmes, izvietoti soliņi un atkritumu tvertnes. Ejot pa taku, var izlasīt informāciju par Latvijā augošajiem kokiem. Līgatnes upes takas ierīkošanu finansēja Latvijas vides aizsardzības fonds un Līgatnes pagasta padome. Atklāšanā projekta iniciators, Līgatnes pašvaldības vadītājs Guntars Pīpkalējs sacīja, ka jāpateicas Vides ministrijas valsts sekretāram Guntim Puķītim, kurš projektam devis ideju. Vislielākā atzinība tika izteikta Jurim Segliņam, individuālajam komersantam, kurš viens projektu tehniski īstenojis.
"Līgatnes pamatskolas skolēniem bija iespēja izteikt idejas, kādu viņi taku vēlētos. Atpūtas vietu varēs izmantot arī sporta pasākumos un nometnēs. Nākotnes vīzija - turpināt takas izveidošanu gar upi līdz Līgatnes pilsētai," tā G. Pīpkalējs.
Projekta vadītājs Ēriks Liepiņš Līgatnes interesanto dabu aicināja kopt arī turpmāk, pa taku staigāt vēl ilgi. Vides aizsardzības fonda pārstāvji Līga Daugaviete un Gatis Peļāvins novēlēja skaistajai vietai piesaistīt daudz apmeklētāju. Gaujas nacionālā parka (GNP) Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis atzina, ka abās Līgatnēs takas iekārto arvien vairāk.
Projekta koordinatore Ieva Jeromāne atgādināja, ka Augšlīgatnē trūkst atpūtas vietu brīvā dabā, un tas bijis viens no iemesliem projekta uzsākšanai. Izveidotā taka būšot labs mācību palīglīdzeklis jaunāko klašu skolēniem.
Pēc svinīgās atklāšanas klātesošie tika aicināti izstaigāt taku. Pēc tam ugunskurā tika ceptas desiņas un dziedātas dziesmas.
"Darbs nebija grūts, jo man ir īpašas metodes, kā nonākt līdz veiksmīgam rezultātam. No projekta visvairāk atcerēšos finansiālās grūtības, jo projekta tapšanā ieguldīju savus līdzekļus. Tikai tagad man atmaksās izdevumus. Man vislabāk patīk strādāt vienam, kad citi netraucē," sacīja 49 gadus vecais J. Segliņš.
No tā, ko izveidojis Līgatnē, viņam vislabāk patīkot masīvais galds pirmajā ugunskura vietā, kur, viņaprāt, vēl varētu uzmeistarot kādu nojumīti, kur patverties lietainā laikā. J. Segliņš izdaiļojis daudzas vietas Latvijā, piemēram, Veselavas muižas parka apkārtni, dabas takas Allažos un Balto kāpu Saulkrastos.
"Sakoptās vietas pagastā uztveram arī kā Līgatnes pilsētas attīstību. Līgatnes jaunieši, kas takā būs bijuši, aizbraucot uz citām tūrisma vietām Latvijā un ārzemēs, sapratīs to patieso vērtību. Pēdējā laikā skolēni ir atbildīgāki – GNP vairs neatstāj tik lielu nekārtību kā agrāk. Līgatnes upes taka labi iekļaujas kopējā GNP ainā, kas no visām pusēm kļūst arvien sakoptāka," teica J. Andrušaitis.
"Taku gribētu garāku, lai vairāk skatāmā, piemēram, iežu atsegumi, bebru aizsprosts, ko var redzēt tālāk gar upi uz Līgatnes pilsētas pusi, " sacīja Ē. Liepiņš, kurš atzīst, ka iedzīvotāji kļuvuši saudzīgāki pret dabas vērtībām, bet ar problēmu, ka jau tagad takas margas dažviet nedaudz aprakstītas, cīnīties varot, tikai nodarījumu salabojot.
Arī Līgatnes pamatskolai taka ir ieguvums: "Daudzus gadus skola nogāzē rīkoja sakopšanas talkas, bet tādu darbu, kāds ielikts projektā, nepaveiktu. Upi izmantojam ģeogrāfijas, bioloģijas un veselības mācības stundā. Bērni uz taku iet starpbrīžos, pēc stundām, tur rīko klases vakarus. Skolēni uztraucas, ka cilvēki skaisto vietu atļaujas piesārņot. Vienu dienu atnākam – vēl skaists, nākamajā jau piemētāts ar papīriem," tā Līgatnes pamatskolas mācību pārzine Ilga Gablika.
Takas veidošanas noslēguma darbos piedalījās arī pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs "Zeperi". Dejotāji savāca atkritumus, tīrīja upi un skaldīja malku tūristiem.
Līgatnes upes taka iekārtota pagasta padomes īpašumā. |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
