 | | Sauleskalns (211m) |  |
Pagaidām par plāniem uzņēmējs neko daudz nevēlējās stāstīt, taču šo to atklāja. Proti, viens no galvenajiem uzdevumiem esot izveidot slēpošanas trasi, un darbi jau rit pilnā sparā. Tikšot uzstādīti divi pacēlāji, turklāt šajā vietā būs Latvijā garākais nobrauciens – 700 metri. Atsevišķi tiks veidota trase bērniem, kuru mazie slēpotāji varēs izmantot bez maksas un kvalificētu speciālistu vadībā apgūt pirmās slēpošanas iemaņas. Ja viss noritēs labi, iespējams, jau šoziem jauno trasi varēs izmēģināt. Taču līdz tam laikam vēl daudz darāmā, piemēram, jāizveido slēpju novietne un nomas punkts, kas atradīsies bijušās katlumājas telpās.
Savukārt vienā no kādreizējām dzīvojamām mājām tiek veidota neliela viesnīca uz 50 vietām tūristu vajadzībām. Pirmajā kārtā iecerēts arī atjaunot kafejnīcu, kas atrodas ceļa malā, jo atpūtniekiem jānodrošina iespēja ieturēt maltīti.
Tālākie uzņēmēja plāni ir grandiozi. Visdrīzāk viesnīca tiks paplašināta uz triju daudzdzīvokļu māju rēķina, kurās pagaidām vēl dzīvo rets īrnieks. Savukārt Dridža ezera krastā tiks veidots SPA centrs, bet tas ir nākotnes plānos.
Kas notiks ar veco viesnīcas ēku, līdz galam vēl nav izlemts. Armands Plinte stāsta, ka speciālisti ēku apsekojuši un secinājuši, ka nesošās konstrukcijas ir stipri bojātas. Visdrīzāk šis padomju arhitektūras grausts tiks nojaukts un ar laiku tā vietā taps kāda cita ēka. Lai pilnībā īstenotu visas ieceres, uzņēmējs paredz ieguldīt 10–15 miljonus latu un tas būšot privātkapitāls. Armandam Plintem ir savs uzņēmums Rīgā – firma ”Astro”.
Sauleskalns uzņēmēju interesējot vairāku iemeslu pēc, pirmkārt, Kombuļi ir viņa tēva dzimtais pagasts, te dzīvojot daudz radu, tāpēc jo īpaši gribas attīstīt šo novadu. Viņš gribot mainīt viedokli par Latgali kā atpalikušu reģionu. Turklāt Sauleskalns, viņaprāt, ir perspektīva vieta un cilvēki noteikti braukšot šurp atpūsties. Visus aprēķinus veikuši speciālisti un paredzamais ieguldījums esot rūpīgi apsvērts.
Līdzīgas tūrisma bāzes ir arī citviet Latvijā, taču tik gleznainas vietas nekur neesot, viņš piebilst, turklāt tas būšot vērienīgākais ieguldījums, kāds līdz šim ir veikts tūrisma bāzes izveidē vai atjaunošanā, un rekonstruētais atpūtas un sporta komplekss “Sauleskalns” nākotnē varētu kļūt par lepnāko visā valstī.
Armands Plinte gan nomākts par cilvēku attieksmi, jo nelabvēļu netrūkstot. Cilvēkiem visur piemīt viens netikums – skaudība, kā dēļ citiem tiek likti sprunguļi riteņos. Viņš tomēr cer, ka attieksme mainīsies, kad būs redzami pirmie rezultāti, jo tieši paši iedzīvotāji būs tie, kas izmantos atpūtas iespējas. Turklāt jaunajā kompleksā tiks nodrošinātas darba vietas vietējiem, jo nevedīšot taču uz Krāslavu cilvēkus no Rīgas, saka uzņēmējs. Protams, nodrošināt 120 darba vietas, kā tas bijis padomju laikos, nav reāli, taču darba rokas te būšot vajadzīgas. Veikt aprēķinus un projektēšanu gan nācies uzticēt speciālistiem ne tikai no Rīgas, bet arī no ārvalstīm.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Kombuļu pagasta teritorijas plānojumu Sauleskalns tiks saglabāts kā sabiedriska atpūtas un tūrisma vieta, kas būs pieejama visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no īpašnieku maiņas, tas pats attiecas arī uz Dridža ezera piekrasti pie Sauleskalna, kas paliks pieejama iedzīvotājiem.
Sauleskalns ir viens no vispopulārākajiem tūrisma objektiem Latgalē, pirms daudziem gadsimtiem tas bijis seno latgaļu kulta vieta. Uzkāpjot kalnā, kas atrodas 211 metrus virs jūras līmeņa, paveras pasakaina panorāma – skaidrā laikā var saskatīt 26 ezerus, tostarp Varakļānu, Solnas, Velna, Saules, Joda, Zosnas, Sivera, Lejas u.c., kas mijas ar birztalām, sauktām par ”Dieva dārzu”, un druvām, bet pie apvāršņa tie saplūst ar debesu zilgmi. Pašā kalna pakājē spoguļojas dziļākais ezers Baltijā – Dridzis.
Latgale vienmēr bijusi viena no skaistākajām vietām Latvijā. Padomju laikā Sauleskalnā tika izveidota tūrisma bāze ”Sauleskalns”, uz kuru saņemt ceļazīmi bijis ļoti grūti un jāgaida garās rindās. Atpūsties uz šejieni braukuši cilvēki no visas bijušās Padomju savienības. Diemžēl Latvijas neatkarības atgūšana Sauleskalnam maksāja dārgi, un no lepnā kūrorta palikuši tikai grausti, kas tagad, jācer, iegūs ”otru elpu”.
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
