Idejas jāpasniedz «sulīgā mērcē»
Ar šo soli sākts ceļš tālākai virzībai, noslēguma pasākumā norādīja Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. «Īstenojot šo projektu, pašvaldība ieguvusi pozitīvu pieredzi starptautisku projektu vadīšanā, veiksmīgi piesaistot Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļus. Ir gan ieguvumi, gan trūkumi, tomēr noiets liels, kārtīgs ceļš, kas iezīmēja veiksmi. Jācer, ka tā stāvēs līdzās arī pie turpmākajiem projektiem,» pauda Ā. Gaile.
Pašvaldības izpilddirektors Jānis Mičulis norādīja, ka priekšā smags darbs ar papīriem, taču kopumā lielākais veikums ir aiz muguras, viens no šī projekta būtiskākajiem ieguvumiem – ievērojami celta Bauskas atpazīstamība. Viņš arī atzina, ka jādomā par jauniem projektiem, lai iegūtu vairākas interesantas lietas tūrisma attīstības virzienā. «Pašlaik svarīgi ir tas, kā jaunās idejas ietērpt un pasniegt «sulīgā mērcē», lai nauda no ES fondiem nonāktu tieši Bauskā,» turpmāko raksturoja izpilddirektors. Viņš arī paskaidroja, ka PHARE programma ir beigusies, tāpēc, iespējams, nākotnē cerības tiks liktas uz INTERREG vai ERAF programmām.
Rezultātu pamatlicējs no Somijas
Šī projekta partneri bija Hemes reģiona Padome Somijā, Bauskas tūrisma asociācija un Latvijas Tūrisma informācijas organizāciju asociācija «Lattūrinfo». Kā partnere piedalījās arī Bauskas rajona Padome (RP).
Noslēguma konferencē daudzas pozitīvas atsauksmes veltītas projekta partnerim, sasniegto rezultātu pamatlicējam – Hemes reģiona Padomes starptautisko projektu vadītājam Mati Lipsanenam. Viņš klātesošajiem uzdeva jautājumu – vai ir svarīgi turpināt sadarbību? Ieturot nelielu pauzi, M. Lipsanens sniedza pozitīvu atbildi, norādīdams, ka pārrobežu sadarbībai un tūrisma veicināšanai nākamajos gados būs svarīga loma Eiropas struktūrfondu apguvē. Kā nākotnes sadarbības modeli viņš ieskicēja Baltijas jūras programmu 2007. – 2013. gadam. Kopējais finansējums no ES ir aptuveni 207 miljoni eiro, savukārt līdzfinansējuma likme jaunajām dalībvalstīm noteikta 85% apmērā. Pirmais iesniegumu termiņš varētu būt jau nākamā gada rudens.
Šajā programmā īpaša vērība tiks pievērsta inovācijām, konkurētspējai un ekonomikas attīstībai, neliela uzmanība tiks veltīta tūrismam un kultūras mantojumam. Taču Mati Lipsanens aicināja nenokārt degunu un palūkot, kā jebkuru projektu veiksmīgi pavilkt zem kādas sadaļas. Viņš aicināja domāt par idejām un uzticamiem partneriem, lai varētu turpināt sākto infrastruktūras attīstību.
Labākais produkts
Savā pieredzē par projektu realizēšanu dalījās arī Ventspils tūrisma informācijas centra direktors Guntars Seilis. Viņš uzsvēra, ka jebkurā aktivitātē pats nozīmīgākais ir panākt iesāktā darba dzīvotspēju. Tāpat svarīga ir efektīva kopdarbības organizēšana. G. Seilis prezentēja līdzīgu īstenotu projektu tūrisma ceļam «Baltijas krasts». Projekta laikā apmācīti pārrobežu teritorijā strādājošie tūrisma uzņēmēji, izstrādāta vienota pārrobežu reģiona tūrisma attīstības programma un tās ieviešanas rīcības plāns, īstenota virkne dažādu aktivitāšu. Pēc projekta noslēguma izvirzīts arī turpmākais uzdevums «Baltijas krasta» attīstībā. Pagaidām tas nav guvis atbalstu no valsts finansējuma ziņā, tāpēc tagad tiek domāts, kā projektu darīt pievilcīgāku. Konferences noslēgumā Bauskas Domes priekšsēdētājas vietniece Māra Bite atzina, ka labākais pašu vietvaras īstenotā projekta produkts ir pilsētas tūrisma attīstības un mārketinga stratēģija. Viņa arī atgādināja, ka šomēnes Domē apstiprināta Tūrisma lietu komisija, kuras uzdevums šo stratēģiju iedzīvināt. Tāpēc M. Bite aicina visus, kam ir interese un vēlme sadarboties, komisijai iesniegt savus priekšlikumus un idejas.
UZZIŅAI Projekta kopējās izmaksas ir 96 310 eiro (67 687 lati), no kuriem 75 075 eiro (52 763 lati) jeb 77,95% ir ES finansējums, bet 21 235 eiro (14 924 lati) – Bauskas pilsētas Domes un Bauskas rajona Padomes līdzfinansējums.
Konferencē bija arī ideju tirdziņš. Lūk, neliels ieskats: – Bauskā atrodas divi alus brūži, kāpēc gan nesarīkot kārtīgus alus svētkus? – Katrai pagasta izpildvarai risināt jautājumu par norāžu izvietošanu uz apskates objektiem un naktsmītnēm. – Uz «Via Baltica» atrisināt tualešu jautājumu, ierīkot autobusu apstāšanās vietas, zaļo pieturu punktus. – Izveidot produktus, piedāvājumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. – Radīt Bauskas reklāmas klipu. – Panākt veloceliņu savienošanu gar visu «Via Baltica». |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
