„Vēstures istabas remonts tiek veikts bijušā veikala telpās. To plānots izveidot par savdabīgu izstāžu telpu ar senatnīguma pieskaņu,” atklāj Jaunlaicenes vēstures istabas vadītāja Sandra Jankovska. Viņa gan stāsta, ka arī pirms remontdarbu uzsākšanas tajā izvietotas izstādes, taču līdz šim pietrūcis līdzekļu, lai telpu vizuāli izveidotu tādu, kā gribētos.
Tiklīdz beigusies tūrisma sezona, uzsākta remontdarbu pirmā kārta, kas pabeigta dažas dienas pirms jaunā gada iestāšanās. Ņemot vērā, ka 19.gadsimta sākumā celtajā muižas ēkā joprojām nav bijusi ievilkta elektroinstalācija, šīs remontdarbu kārtas laikā ieguldīts liels darbs, kas palīdzētu atrisināt problēmu ar elektrības trūkumu, vienlaikus nemazinot senatnīgās ēkas vērtību.
SIA „Romiks būves” strādnieku piedāvātie risinājumi ne vienmēr bijuši pieņemami un dažreiz tik neordināri, ka uznākušas bailes par remontdarbu rezultātu. Tagad gan S.Jankovska atzīst, ka iegūts tas, kas gribēts, un, lai gan telpa savu pievilcīgumu iegūs tikai laika gaitā, viņa ir pārliecināta par ieceru veiksmīgu īstenošanu.
Tiesa, šo remontdarbu laikā atklājušās arī jaunas nianses par vairāk nekā 200 gadu veco ēku. Mēģinot atbrīvoties no padomju laika remontos liktajām griestu kārtām, atklājies interesants griestu siltinājums – metru gari koki, kas aptīti ar salmiem un piešpaktelēti ar māliem. „Dažus eksemplārus mēs saglabājām, jo, manuprāt, tas ir diezgan vecs siltinājuma veids, bet, cik īsti vecs, mēs vēl mēģināsim noskaidrot,” saka S.Jankovska.
Viņa stāsta, ka otrajā remontdarbu kārtā, ko plānots drīzumā uzsākt, šādi atklājumi diez vai būs gaidāmi, jo tās mērķis ir padarīt telpu vizuāli pievilcīgāku. „Ar dažādiem risinājumiem tiks apstrādāti gan griesti un grīdas, gan šīs telpas sienas. Iespējams, vienā telpas daļas vietā būs jāveic neliels remonts, taču tas viss tiks pabeigts līdz maija vidum,” informē S.Jankovska.
Šāds konkrēts laiks noteikts, jo jaunlaicenieši iesaistījušies akcijā par piļu un muižu apceļošanu, kas sāksies 15.maijā. Sākoties akcijai, gatavai jābūt ne tikai vēstures istabai, bet arī tajā plānotajai izstādei, kas saistīta ar dažādām mežģīnēm. „Akcijas laikā katra muiža varēs rādīt to, ko uzskata par vajadzīgu vai ko ceļotāji vēlēsies redzēt. Mēs esam nolēmuši piedāvāt mežģīņu izstādi, jo arī iepriekš tā bija rokdarbu telpa, kur varēja apskatīt dažādus adījumus un izšuvumus,” saka S.Jankovska.
Uzaicinājumu gatavoties izstādei saņēmuši gan skolēni, gan vietējie iedzīvotāji, jo, pēc S.Jankovskas teiktā, Jaunlaicenē rokdarbnieču netrūkst. Piedalīties izstādē ar dažādiem dabas skatiem aicināts arī kāds fotogrāfs, taču atklāt visas ieceres, kas saistītas ar vēstures istabu, S.Jankovska nevēlas.
Tiesa, tagad viņai uzradies palīgs, kas palīdzēs tikt ātrāk galā ar visām iecerēm un nepieciešamajiem darbiem. Šis palīgs ar 1.janvāri vēstures istabas darba kolektīvā ienācis kā krājumu glabātājs Noras Sudares personā. „Mēs abas vadīsim ekskursijas, uzņemsim viesus un mēģināsim tikt galā ar to milzīgo darba apjomu, ko vienam pašam izdarīt nav iespējams,” saka S.Jankovska. |