 | | Raunas pilsdrupas |  |
Vizītes mērķis ir sadarbība Raunas pilsdrupu saglabāšanā. Firma izstrādā restaurācijai nepieciešamos materiālus un komponentus akmenim, apmetumam, javai, grafito, sienu gleznojumiem, keramikai u.c.
Raunas pili sāka celt 1262. gadā, un tā kalpoja kā Rīgas arhibīskapa rezidence. Pils beidza pastāvēt 1683. gadā, kad Zviedrijas karalis pavēlēja to svītrot no valsts nocietinājumu saraksta un iznīcināt.
Cēsu rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Dace Ķibilde par darbu saistībā ar Raunas pilsdrupām pastāstīja: "Pirms pāris gadiem Raunas pagasta vecākajam Andrim Neimanim ierosināju izveidot projektu, lai saglabātu Raunas pilsdrupas. Kultūrkapitāla fonds un Valsts kultūras pieminekļu inspekcija piešķīra līdzekļus koncepcijas izstrādāšanai. Koncepcijas izstrādi veica arhitekti Ināra un Jānis Caunīši, konstruktori Andrejs Barbars un Laimonis Zemītis, kuri strādā arī pie Turaidas un Dobeles pilsdrupu saglabāšanas koncepcijas. Koncepcijā izvirzītais pamatuzdevums ir konservēt Raunas pilsdrupas tādas, kādas tās ir pašlaik, nevis celt pili no jauna."
Raunas kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieks Valdis Platais:
"Svarīgs aspekts pils saglabāšanas darbu gaitā ir sienu apmetuma konservācija. Šim darbam izdevās piesaistīt vienu no vadošajām autoritātēm Latvijā šajā jomā - ķīmijas zinātņu doktori Lindu Krāģi. Ieinteresētību un gatavību sadarboties izrādīja arī čehu restaurācijas firmas "AQVA s.r.o" vadītājs Jans Barta. Mūra javas paraugu analīzes veicām janvārī un aizsūtījām uz Čehiju. Šodien čehu partneri atveda apmetuma konservācijai nepieciešamos materiālus, kas vajadzīgi šīs vasaras darbam. Tā kā firma uzņemas pilnu atbildību par savu piedāvājumu, tās īpašnieks Barta kungs ieradās Raunā, lai redzētu, kas mūsu darbam nepieciešams."
Viesus uzņēma Raunas pagasta vecākais Andris Neimanis: "Mūsu pilsdrupas ir vienas no tām, kas saglabājušās bez pārbūves. Doma par to nostiprināšanu radās pirms desmit gadiem, kad sākām sakārtot pils teritoriju. Sapratām, ka ar pašu spēkiem pagastā darbu neveiksim, tādēļ meklējām speciālistus, kuri varētu palīdzēt izstrādāt koncepciju. Pagasta deputāti ieinteresējās, tādēļ sāksim ar darbu, kas raunēniešiem visvairāk nepieciešams - sakārtosim kāpnes, kas ved garām mūsu Brīvības piemineklim uz pilsdrupām. Kāpņu atjaunošanas projekta realizācijai nepieciešamos līdzekļus meklējam. Pagājušajā gadā izstrādājām arī projektu par sastatņu uzstādīšanu pilsdrupās. Tās kalpos gan kā restaurācijas palīglīdzeklis, gan kā skatu laukums uz Raunu. Lai to realizētu, sadarbojamies ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Darbā pieņēmām pārvaldnieku, kurš atbild ne tikai par pilsdrupām, bet par visiem uzskaitē esošajiem vēsturiskajiem objektiem. Pilsdrupās jau sākušies to saglabāšanas darbi. Man prieks, ka darbā izdevās iesaistīt speciālisti Lindu Krāģi no Rīgas Tehniskās universitātes. Viņa atbild par javas sagatavošanu. Svarīgi, ka izveidojusies sadarbība ar čehu speciālistiem. Mums ir tālejoši plāni - vienu pilsdrupas daļu atjaunot kā ēku, kur izveidot Raunas vēstures ekspozīciju." Visu vasaru pilsdrupās darbu vadīs inženiere, Dr. chim. Linda Krāģe: "Tehniskās universitātes laboratorijā analizējām vēsturiskās javas, nosakot to ķīmiskās un fizikālās īpašības. Šovasar gribam mēģināt nostiprināt pilsdrupu vēsturisko apmetumu. Pirms darba sākuma izvērtēsim visvairāk bojātās vietas apmetumā."
Viduslaiku piļu restaurators M. Gavenda atzina, ka Raunas pilsdrupām pienācis pēdējais brīdis, ja vēlamies tās glābt no sabrukšanas. Viņš atzina, ka Raunas pils glabā ļoti vērtīgu vēsturisko informāciju, jo tā nav piedzīvojusi pārbūvi. Tā ir vērtīga ne tikai Latvijai, bet arī speciālistiem no citām valstīm, jo Eiropā bez pārbūvēm tikpat kā nav saglabājusies neviena viduslaiku pils.
J. Barta Latvijā bija pirmo reizi. Apskatījis Bauskas, Rundāles, Cēsu un Raunas pili, viesis atzina vēstures klātbūtnes sajūtu tajās. Viņš pastāstīja bēdīgu pieredzi, kā 20. gadsimta sākumā, pirmās čehu republikas laikā, kad pilis kļuvušas valsts īpašums, tajās veikti rupji remonti, kas sabojājuši vēsturisko auru.
Abi speciālisti apsolījās arī turpmāk sadarboties ar Raunu pilsdrupu saglabāšanas darbā.
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
