logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Oktobris
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31
Novembris
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 82
Viesi - 82
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Autoorientēšanās
BMX Latvijā
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: info@vietas.lv
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Personības

Ojārs Vācietis (1933-1983)

Autors: www.trapene.lv
06.07.2005
Skatīts 103567 reizes
Viņa šūpulis kārts Bertas un Oto Vāciešu kalpu istabā 1933. gada 13. novembrī Ziemeļvidzemē, Trapenes pagasta “Dumpju” mājās.
Mātes mīlestība ir tas lielais nekad nepazaudējamais burvju spēks, kas nāk līdzi jau ar viņas šūpļa dziesmu un pirmo soli, ar pirmajiem vārdiem.

1933.g. 13. nov. Dzimis kalpa ģimenē Trapenes pagasta “Dumpjos”
1942. – 1948. Mācās Trapenes pamatskolā
1948. – 1952. Mācās Gaujienas vidusskolā, kas tagad nosaukta viņa vārdā
1952. – 1957. Studē vēstures un filoloģijas fakultātē latviešu valodu un literatūru
1956. Kļūst par Rakstnieku savienības biedru
1958. – 1959. Līdzstrādnieks laikrakstā “Literatūra un Māksla”, žurnālā “Liesma”
1959. – 1962. Atbildīgais sekretārs žurnālā “Bērnība”
1962. – 1963. Redaktors Rīgas kinostudijā
1968. – 1973. Strādā žurnālā “Draugs”
1982. Saņēmis Valsts prēmiju par saviem dzejoļu krājumiem
1983. Miris un apglabāts Carnikavas kapos, kā to bija vēlējies
1984. Ierīkota viņa piemiņas ekspozīcija. Sievas Ludmilas Azarovas sakārtojumā sāk izdot kopotos rakstus.

Viņa šūpulis kārts Bertas un Oto Vāciešu kalpu istabā 1933. gada 13. novembrī Ziemeļvidzemē, Trapenes pagasta “Dumpju” mājās.
Mātes mīlestība ir tas lielais nekad nepazaudējamais burvju spēks, kas nāk līdzi jau ar viņas šūpļa dziesmu un pirmo soli, ar pirmajiem vārdiem.

Mātes Bertas Vācietes atmiņas:
…Ojāram bija zila cepurīte. Cik vien paskatos – zilā galviņa kust un kust. Visu gribēja redzēt un saprast pats. Dziesmas no dziesmu grāmatas ātri iemācījās visas. Jau triju gadu vecumā viņš dziedāja kopā ar ģimeni. Tajos laikos nebija radio, bet patafons kādās mājās bija. Ojāram patika. Viņš varēja ilgi sēdēt vienatnē un klausīties vienu un to pašu plati.
Lasīt un rakstīt Ojārs iemācījās agri bez īpašas rādīšanas. Skolā viņu uzņēma tūlīt otrajā klasē. Mācījās viegli, ar patiku…

Dzimtas labestība un optimisms ietekmē nākamā dzejnieka raksturu uz visu dzīvi. Ģimenes atmosfēra lielā mērā nosaka nākamā dzejnieka attieksmi pret cilvēkiem un pasauli, tā kļūst par pamatu viņa ticībai cilvēka neierobežotajām iespējām, viņa vīrišķībai un izturībai, viņa spējai stāvēt pret likteni un tajā pašā laikā nezaudēt ticību saviem spēkiem.

Dažādu cilvēku teiktais par Ojāru Vācieti:

“Gan savā dzejā, gan visā savā dzīvē vairāk par visu viņš necieš vienaldzību, rutīnu, bet jo sevišķi divkosību, jo prot uzreiz noteikt cilvēka iekšējo būtību.”
( I. Spura)

“Lai tiktu pie rakstīšanas, Ojārs ir ar mieru neatnākt uz sapulci, piešmaukt ciemiņus, atstāt sabiedrību normām neatbilstošā brīdī…”
(J. Peters)

“Nav daudz dzejnieku, kas būtu spējuši uzturēt neatslābstošu interesi par savu jaunradi nu jau vairākus gadu desmitus. Rakstīšana bija Ojāra Vācieša eksistences veids.
Būt jaunrades dzejniekam 30 gadus pēc kārtas - tas nav joks. Tas ir Ojārs Vācietis. Pieticīgs, neuzkrītoši ģērbies cilvēks ar bereti galvā un saulē samulsušām acīm.
Nepiedos, tev, dzejniek, neko nepiedos! Tikai cienīs, apbrīnos, mīlēs pa gabalu, jo tuvumā jau tu laidi tikai retos.”
(J. Peters)

“Ojāram bija tāda paraža – reizēm, kad viņam gribējās lasīt savus dzejoļus, - piezvanīt nakts vidū, pirmajā mirklī biju dusmīga, bet tad, kad viņš sāka lasīt savus dzejoļus, tad, protams, viss miegs projām.”
(L. Brīdaka)

“Būdams viegli ievainojams, bet nebūdams piesardzīgs, dzejnieks ātri iegūst brūces, noasiņo un…iet tālāk – neapbruņots un basām kājām.”
( R. Veidemane)

- Vai tev kādreiz ir bijusi mierīga dzīve?
- Nē. Kas nu nav, tas nav. Ja gadās pa kādai mierīgai dienai, tad es cenšos šo mieru, labsajūtu un pašapmierinātību par katru cenu izjaukt. Mierīgas dienas, stundas? Atklāti sakot, es nevaru iedomāties, kas tas ir. Laikam tāds mans raksturs.”
(O. Vācietis)

“1983. gada 28. novembrī nomira dzejnieks O. Vācietis. Uznāca stiprs sals. Viss dzidrs, balts. Gauja tur lejā zem cieša vāka. Milzīgi daudz ziedu. Sasalušu. Viss lielais gājiens kalnup pa sasalušiem ziediem…
Un nu šķirsts tiek guldīts zemē. Jāskan sēru maršam. Bet iestājas mēms klusums. Orķestrim visi pūšamie aizsaluši.
Totāls klusums.
Tikai sasalušas zemes dobji atsitieni… Zeme tā sarāvusies – pietrūkst ar ko zemi piepildīt…”
(J. Peters)

“Un tā viņš ik novembri veļu laikā pārstaigā Malienas pusi. Neredzams, nepamanāms, bet, protams, sajūtams, īpaši tiem, kuru sirdis joprojām pulsē vienā ritmā ar
Viņa dzeju.
Maģiskie Dzimtenes mīlestības buramvārdi vēl arvien kūsā dzejnieka dvēselē, tos var sajust gan Gaujas apcerīgajā klusumā, gan Trapenes lapegļu sīkstajā zaru un sakņu vijumā.
Vai tikpat noturīgi tie ir arī cilvēku sirdīs?”
(Kornēlija Apškrūma)

Vislielāko popularitāti Ojārs Vācietis ir guvis Kā dzejnieks, lai gan rakstījis arī prozu, rakstus par literatūru, tulkojis darbus. Arī Ojāra Vācieša dzeja tulkota vairākās valodās: krievu, ukraiņu, igauņu, gruzīnu, angļu valodā.
Pats Ojārs Vācietis ir teicis: “Kad man prasīja, lai es formulēju, kas ir dzeja, es teicu, ka dzeja ir vārdiska mūzika.”
Ojārs Vācietis par sevi ir teicis: “Dzejoļi manī top nepārtraukti. Man ar rakstīšanu ir tā, ka man nav rakstīšanas, bet ir tikai pierakstīšana. Ja pārtraucu darbu, otreiz turpināt vairs neizdodas.”
Bet Bertai Vācietei par dzejoļu tapšanu ir tādas domas: “Esmu reizreizēm domājusi, kur Ojāram rodas tie dzejoļi, kas cilvēkiem izrādās vajadzīgi. Man visvairāk liekas - no trūkuma un grūtuma, kas piedzīvots. Dzīvē tā ir bijis – ne izsacīt.”
Pirmo dzejoli O. Vācietis publicē 1950.gadā un pirmo krājumu “Tālu ceļu vējš “ – 1956. gadā. Ar to, brīdi droši vien saistās, vēlāk uzrakstītās atmiņu rindas dzejolī “ Dzejnieks “.

Kad mani pirmoreiz
tā uzrunāja,
Zeme sagrīļojās
Un kļuva nedroša,
kāds pērkonkoris
no debesīm rājās,
nosvilpa kāda lode
un pavērās kāda bedre.

Dzejnieka dzīves laikā publicēti 18 dzejoļu krājumi ( to skaitā 6 grāmatas bērniem ) un 2 īsprozas grāmatas. Pēc nāves iznāk savulaik periodikā publicētie, rokrakstā palikušie un cenzūras atraidītie dzejoļi grāmatās “Nolemtība” (1985) un “Ex libris” ( 1988). Viņš tulkojis M. Bulgakova romānu “Meistars un Margarita”.
O. Vācietis vairākām paaudzēm ir bijis gan sirdsapziņas, gan nacionālās pašcieņas un ētisko ideālu simbols.
Grūti nosaukt labāko krājumu. Tas ir neiespējami. Tāpēc jāizvēlas vien hronoloģiskais princips:

  • Pirmā publikācija – dzejolis “Traktorists” (1949)
  • Dzejoļu krājumi:
    • “Tālu ceļu vējš” (1956)
    • “Ugunīs” (1958)
    • “Krāces apiet nav laika” (1960)
    • “Viņu adrese – taiga” (1966)
    • “Elpa” (1966)
    • “Dzegužlaiks” (1968)
    • “Aiz simtās slāpes” (1969)
    • “Melnās ogas” (1971); poēma
    • “Klavierkoncerts” (per. 1971)
    • “Visāda garuma stundas” (1974)
    • “Gamma” (1976)
    • “Antracīts” (1978)
    • “Zibens pareizrakstība”(1980)
    • “Si minors” (1982)
    • “Nolemtība” (1985)
  • · Publicistika
    • “Ar pūces spalvu”(1983)
  • · Izlase
    • “Ex libris” (1988)
  • Kopoti raksti (1984 - …)

“Vistraģiskākais šajā dzīvē bija tas, ka viņam nebija iespējas īstenot sevi līdz galam. Izdarīt visu, ko viņš varētu. Tās durvis bija viņam vienu brīdi ciet, pēc tam puspavērtas, bet nekad tās nepavērās vaļā līdz galam.
Sešdesmitajos gados daži viņa dzejoļi tika iztulkoti nepareizi, pēc tam tos sāka it kā izprast pareizi, bet piesardzīgs priekšstats palika: ka viņš ir zināmā mērā bīstams cilvēks… Tas laiks, kad viņš varētu sevi īstenot, būtu tagad. Šis ir tas laiks.”
(L. Azarova)

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Pēdējie 10 komentāri
lasot ar to kāds bija O.Vācietis es gandrīz apaudājos, ir ļoti, ļot skumji. es viņu dievinu sabnevasina
14.10.2010, 18:53
#34
kā es mīlu Ojāru Vācieti .Man ta ptik vinja dzejoļi EvijaAuzia
23.02.2009, 17:45
#33
O.V. bija ir un paliks mans miiljaakais dzejnieks... zjeel, ka neizdevaas sastapties... ezis
16.12.2008, 20:37
#32
"Publisksi asiņot, kamēr šīs asinis ir..." /O.Vācietis/ - izcils cilvēks, izcila personība, izcils dzejnieks...tik daudz pateikts un tik daudz, kas vēl nepasacīts.... Petachox
11.12.2008, 19:27
#31
intresanti bija palasīt, ko par viņu ir teikuši citi rakstnieki un tuvinieki...lika aizdomāties since
25.11.2008, 13:04
#30
Ir ko teikt par šo rakstu? (34)
Atpakaļ
Reklāma
KafejnīcasApskates saimniecības, ražotnes
"Lāči" - maizes ceptuve, kafejnīca
Babītes nov.
Kad latvieši runā par savas zemes nacionālo identitāti, nekas nespēj to raksturot precīzāk par īstu rudzu rupjmaizi. Maizes ceptuvē "Lāči" maizes cepšanai tiek izmantotas_
Teātris
"Dailes teātris"
Rīga
Teātris ar visspožāko režijas teātra vēsturi Latvijas kultūrā, kura stilu vairāk nekā četrdesmit gadus (no dibināšanas 1920. gadā) veidoja režisors Eduards Smiļģis. Pašlaik_
RestorāniViesnīcas, hoteļi
"Skrundas muiža" - viesnīca un restorāns
Skrunda
2012. gada pavasarī ir pabeigti Skrundas muižas rekonstrukcijas darbi, un jau otro gadu kāzu svinētājiem savas durvis ver krāšņs muižas komplekss pašā Kurzemes sirdī.
Laulību_
Zirgu izjādesBraucienu un tūru organizētāji
"AdventureRide" - zirgu stallis un izjādes
Alderi
Ādažu nov.
Mūsu stallis ir pietiekami tuvu Rīgai, lai būtu tev blakus, bet vienlaikus pietiekoši tālu, lai tu izrautos no apnicīgās pilsētas vides un burzmas. Jau pēc divdesmit minūtēm tu vari nokļūt_
RestorāniViesnīcas, hoteļi
Trīs zvaigžņu
"Jūrnieka Ligzda" - viesnīca
Pērkone
Nīcas nov.
Ap 1880. gadu celtā sarkano ķieģeļu ēka savu otro elpu atguva 2006. gada rudenī, pārtopot par viesnīcu „Jūrnieka Ligzda”, kas sniedz gan individualitāti interjerā, gan vēsturiskajā_
Lauku mājasBāri, krogiApskates objekti
"Baltā māja" - Rundāles pils kalpu māja
Pilsrundāle
Rundāles nov.
Māja celta kā Rundāles pils kalpu māja, pavisam netālu no lepnās pils. Atmiņas par šiem laikiem vēl glabā senatnīgās grāmatas un to cītīgais lasītājs – “Baltās mājas”_
Viesnīcas, hoteļiRestorāni
Četru zvaigžņu
"Europa City Amrita" - viesnīca
Liepāja
Četrzvaigžņu viesnīca EUROPA CITY AMRITA atrodas pašā Liepājas centrā, Tirdzniecības kanāla krastā, tikai 15 minūšu gājiena attālumā no balto smilšu pludmales. Ideāli_
Veikals
"Skrīveru saldumi" - saldumu veikals
Jelgava
"Skrīveru saldumi" - Latvijā ražoti saldumi – dabīgi, bez koncervantiem. Jau kopš 1957.gada ražojam tradicionālās konfektes „Gotiņa”. Piedāvājam dažādus jaunumus_
© 2005-2014 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100