logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Marts
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 335
Viesi - 335
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Ziņas

Rīgā uzziedējusi pasaules lielākā ūdensroze

Autors: LU Botāniskais dārzs
12.07.2005
Skatīts 5279 reizes
Latvijas Universitātes botāniskā dārza augu mājā uzziedējusi viktorija – pasaules lielākais ūdensrožu dzimtas augs. Tā ir viena no divām savvaļā sastopamajām viktoriju sugām – Sīkā viktorija. Tās zieds ir līdzīgs mūsu ezeru, upju balto ūdensrožu ziedam, tikai tas ir daudz lielāks, 20 - 40 cm diametrā.
Viktorija savvaļā aug Dienvidamerikā, it īpaši Amazones baseinā. Šo interesanto augu pirmais atrada vācu botāniķis Henke 1801.gadā kādā Amazones pietekā. 1837.gadā angļu botāniķis Lindlejs krāšņo Dienvidamerikas upju ūdensrozi izdalīja īpašā ģintī, ko nosauca karalienes Viktorijas vārdā.

Savvaļā sastopamas divas sugas – Amazones Viktorija (Victoria amazonica Poepp.) Sowerby, syn. Victoria regia Lindl. – karaliskā viktorija un Sīkā viktorija (Victoria cruziana Orb.). Eiropā viktorija pirmo reizi ieaudzēta 1846.gadā Kjū botāniskajā dārzā Anglijā. Mūsdienās viktoriju audzē daudzos botāniskajos dārzos lielos, mākslīgi apsildāmos baseinos, jo tās augšanai un attīstībai nepieciešams 25 - 32 grādus silts ūdens.

Karaliskās viktorijas lielās, peldošās lapas ar 5 – 10 cm augstu apmali var būt līdz 2 m diametrā. Dabā augošai viktorijai lapas ir ļoti izturīgas, tās spēj noturēt 35 kg lielu svaru, bet vienmērīgi noslogojot - pat līdz 75 kg. Augu mājās tiek audzēta Sīkā viktorija, kuras lapas varētu noturēt līdz 10 kg lielu smagumu. Lapu izturību nodrošina lapu apakšpusē spēcīgās, resnās, uz ūdens virsmu vertikāli vērstās dzīslas, kas savā starpā savienojas. Uz lapu dzīslām un kātiem ir spēcīgi attīstīti dzeloņi.

Viktorijas ziedpumpuri veidojas zem ūdens, pamazām paceļas virs ūdens. Pirms atvēršanās ziedpumpurs smaržo pēc āboliem, ananasiem. Viktorijas zieds atveras vakarā, un tas ir balts, no rīta aizveras, tās pašas dienas pēcpusdienā atveras otrreiz, kļūst rožains, vēlāk sarkans, tad neaizveroties pamazām iegrimst ūdenī. Viktorijai ziedpumpuri veidojas pakāpeniski viens aiz otra un pēc pirmā zieda noziedēšanas visā augšanas periodā regulāri ik pēc zināma laika uzplaukst jauns zieds.

Sēklas augs nogatavina ūdenī. Tās ir melnas vai melni zaļas, zirņu lielumā, bagātas ar cieti. Dienvidamerikā tās lieto pārtikā. Viktorija aug ātri un ziedēt sāk jau pēc 4 – 6 mēnešiem. Dzimtenē viktorijas ir daudzgadīgi augi, bet Augu mājā tās audzē kā viengadīgus augus, janvārī iesēj labi sagatavotā substrātā, un labvēlīgos apstākļos jau jūnijā tās mūs iepriecina ar savu ziedu krāšņumu. Viktorija savvaļā aug Dienvidamerikā, it īpaši Amazones baseinā. Šo interesanto augu pirmais atrada vācu botāniķis Henke 1801.gadā kādā Amazones pietekā. 1837.gadā angļu botāniķis Lindlejs krāšņo Dienvidamerikas upju ūdensrozi izdalīja īpašā ģintī, ko nosauca karalienes Viktorijas vārdā.

Savvaļā sastopamas divas sugas – Amazones Viktorija (Victoria amazonica Poepp.) Sowerby, syn. Victoria regia Lindl. – karaliskā viktorija un Sīkā viktorija (Victoria cruziana Orb.). Eiropā viktorija pirmo reizi ieaudzēta 1846.gadā Kjū botāniskajā dārzā Anglijā. Mūsdienās viktoriju audzē daudzos botāniskajos dārzos lielos, mākslīgi apsildāmos baseinos, jo tās augšanai un attīstībai nepieciešams 25 - 32 grādus silts ūdens.

Karaliskās viktorijas lielās, peldošās lapas ar 5 – 10 cm augstu apmali var būt līdz 2 m diametrā. Dabā augošai viktorijai lapas ir ļoti izturīgas, tās spēj noturēt 35 kg lielu svaru, bet vienmērīgi noslogojot - pat līdz 75 kg. Augu mājās tiek audzēta Sīkā viktorija, kuras lapas varētu noturēt līdz 10 kg lielu smagumu. Lapu izturību nodrošina lapu apakšpusē spēcīgās, resnās, uz ūdens virsmu vertikāli vērstās dzīslas, kas savā starpā savienojas. Uz lapu dzīslām un kātiem ir spēcīgi attīstīti dzeloņi.

Viktorijas ziedpumpuri veidojas zem ūdens, pamazām paceļas virs ūdens. Pirms atvēršanās ziedpumpurs smaržo pēc āboliem, ananasiem. Viktorijas zieds atveras vakarā, un tas ir balts, no rīta aizveras, tās pašas dienas pēcpusdienā atveras otrreiz, kļūst rožains, vēlāk sarkans, tad neaizveroties pamazām iegrimst ūdenī. Viktorijai ziedpumpuri veidojas pakāpeniski viens aiz otra un pēc pirmā zieda noziedēšanas visā augšanas periodā regulāri ik pēc zināma laika uzplaukst jauns zieds.

Sēklas augs nogatavina ūdenī. Tās ir melnas vai melni zaļas, zirņu lielumā, bagātas ar cieti. Dienvidamerikā tās lieto pārtikā. Viktorija aug ātri un ziedēt sāk jau pēc 4 – 6 mēnešiem. Dzimtenē viktorijas ir daudzgadīgi augi, bet Augu mājā tās audzē kā viengadīgus augus, janvārī iesēj labi sagatavotā substrātā, un labvēlīgos apstākļos jau jūnijā tās mūs iepriecina ar savu ziedu krāšņumu.

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100