Rīgā uzziedējusi pasaules lielākā ūdensroze

Latvijas Universitātes botāniskais dārzs

Saistītas apdzīvotās vietas
	Rīga (Pilsēta)

Savvaļā sastopamas divas sugas – Amazones Viktorija (Victoria amazonica Poepp.) Sowerby, syn. Victoria regia Lindl. – karaliskā viktorija un Sīkā viktorija (Victoria cruziana Orb.). Eiropā viktorija pirmo reizi ieaudzēta 1846.gadā Kjū botāniskajā dārzā Anglijā. Mūsdienās viktoriju audzē daudzos botāniskajos dārzos lielos, mākslīgi apsildāmos baseinos, jo tās augšanai un attīstībai nepieciešams 25 - 32 grādus silts ūdens.

Karaliskās viktorijas lielās, peldošās lapas ar 5 – 10 cm augstu apmali var būt līdz 2 m diametrā. Dabā augošai viktorijai lapas ir ļoti izturīgas, tās spēj noturēt 35 kg lielu svaru, bet vienmērīgi noslogojot - pat līdz 75 kg. Augu mājās tiek audzēta Sīkā viktorija, kuras lapas varētu noturēt līdz 10 kg lielu smagumu. Lapu izturību nodrošina lapu apakšpusē spēcīgās, resnās, uz ūdens virsmu vertikāli vērstās dzīslas, kas savā starpā savienojas. Uz lapu dzīslām un kātiem ir spēcīgi attīstīti dzeloņi.

Viktorijas ziedpumpuri veidojas zem ūdens, pamazām paceļas virs ūdens. Pirms atvēršanās ziedpumpurs smaržo pēc āboliem, ananasiem. Viktorijas zieds atveras vakarā, un tas ir balts, no rīta aizveras, tās pašas dienas pēcpusdienā atveras otrreiz, kļūst rožains, vēlāk sarkans, tad neaizveroties pamazām iegrimst ūdenī. Viktorijai ziedpumpuri veidojas pakāpeniski viens aiz otra un pēc pirmā zieda noziedēšanas visā augšanas periodā regulāri ik pēc zināma laika uzplaukst jauns zieds.

Sēklas augs nogatavina ūdenī. Tās ir melnas vai melni zaļas, zirņu lielumā, bagātas ar cieti. Dienvidamerikā tās lieto pārtikā. Viktorija aug ātri un ziedēt sāk jau pēc 4 – 6 mēnešiem. Dzimtenē viktorijas ir daudzgadīgi augi, bet Augu mājā tās audzē kā viengadīgus augus, janvārī iesēj labi sagatavotā substrātā, un labvēlīgos apstākļos jau jūnijā tās mūs iepriecina ar savu ziedu krāšņumu. Viktorija savvaļā aug Dienvidamerikā, it īpaši Amazones baseinā. Šo interesanto augu pirmais atrada vācu botāniķis Henke 1801.gadā kādā Amazones pietekā. 1837.gadā angļu botāniķis Lindlejs krāšņo Dienvidamerikas upju ūdensrozi izdalīja īpašā ģintī, ko nosauca karalienes Viktorijas vārdā.

Savvaļā sastopamas divas sugas – Amazones Viktorija (Victoria amazonica Poepp.) Sowerby, syn. Victoria regia Lindl. – karaliskā viktorija un Sīkā viktorija (Victoria cruziana Orb.). Eiropā viktorija pirmo reizi ieaudzēta 1846.gadā Kjū botāniskajā dārzā Anglijā. Mūsdienās viktoriju audzē daudzos botāniskajos dārzos lielos, mākslīgi apsildāmos baseinos, jo tās augšanai un attīstībai nepieciešams 25 - 32 grādus silts ūdens.

Karaliskās viktorijas lielās, peldošās lapas ar 5 – 10 cm augstu apmali var būt līdz 2 m diametrā. Dabā augošai viktorijai lapas ir ļoti izturīgas, tās spēj noturēt 35 kg lielu svaru, bet vienmērīgi noslogojot - pat līdz 75 kg. Augu mājās tiek audzēta Sīkā viktorija, kuras lapas varētu noturēt līdz 10 kg lielu smagumu. Lapu izturību nodrošina lapu apakšpusē spēcīgās, resnās, uz ūdens virsmu vertikāli vērstās dzīslas, kas savā starpā savienojas. Uz lapu dzīslām un kātiem ir spēcīgi attīstīti dzeloņi.

Viktorijas ziedpumpuri veidojas zem ūdens, pamazām paceļas virs ūdens. Pirms atvēršanās ziedpumpurs smaržo pēc āboliem, ananasiem. Viktorijas zieds atveras vakarā, un tas ir balts, no rīta aizveras, tās pašas dienas pēcpusdienā atveras otrreiz, kļūst rožains, vēlāk sarkans, tad neaizveroties pamazām iegrimst ūdenī. Viktorijai ziedpumpuri veidojas pakāpeniski viens aiz otra un pēc pirmā zieda noziedēšanas visā augšanas periodā regulāri ik pēc zināma laika uzplaukst jauns zieds.

Sēklas augs nogatavina ūdenī. Tās ir melnas vai melni zaļas, zirņu lielumā, bagātas ar cieti. Dienvidamerikā tās lieto pārtikā. Viktorija aug ātri un ziedēt sāk jau pēc 4 – 6 mēnešiem. Dzimtenē viktorijas ir daudzgadīgi augi, bet Augu mājā tās audzē kā viengadīgus augus, janvārī iesēj labi sagatavotā substrātā, un labvēlīgos apstākļos jau jūnijā tās mūs iepriecina ar savu ziedu krāšņumu.