 | | "Ezermaļi" - kempings, viesu nams |  |  | | Miglā tīts vasaras rīts "Ezermaļos" | |
Kādā vasarā ap Līgo laiku vietējās sievas vāca sienu. Siens jau gandrīz bija novākts gubās, kad pie debesīm parādījās liels, mells mākons. Un tai pašā laikā, te kur bijis, kur ne pāri pļavai uz balta zirga jāja balts jātnieks un saukdams: “Zvirgzdi nāk, zvirgzdi nāk…”. Jātnieks pazuda skatam, bet mākons draudīgi savilkās virs pļavas, un nolija dižs lietus kādu vietējie savu mūž nebij redzējuš. Sievas metās kur kurā, bēgdamas no lietus. Bet viena steigā bij atstājuse savu mazuli uz siena gubas un nevarēj vairs izglābt, jo ūdens cēlās stāvu augšup un bērns noslīka.
Tā izveidojās Zvirgzdu ezers. Teika stāsta, ka mazulis pārvērties par ezera gariņu, kas līdz šai baltai dienai sargā peldētājus. Vietējie zina teikt, ka Zvirgdu ezera gariņu reizēm varot satikt veļu laikā Zvirgzdu ezera krastā, tumšos novembra vakaros. |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
