 | | Rīgas doms |  |
Kā viņa atcerējās, 1962.gadā toreizējais kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs izdeva rīkojumu par reliģijas un ateisma muzeja izvietošanu Rīgas Doma Kapitula zālē, bet muzeja darbinieki bija tik saprātīgi un drosmīgi, ka šis rīkojums tā arī netika izpildīts.
Kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP) ceturtdien dāvātas rozes un Jura Bērziņa veidotā Rīgas Doma krāsu fotogrāfija, jo "Demakova ieies vēsturē kā kultūras ministre, kura gan slēdza Rīgas Domu, gan atdeva to atpakaļ baznīcai".
LELB arhibīskaps Jānis Vanags atgādināja, ka likums par Rīgas Doma baznīcu Saeimā tika pieņemts vienbalsīgi un tas liecina, ka Rīgas Doms kā nacionāla svētvieta "vieno cilvēkus Latvijā".
Latvijas speciālistu grupa ir apsekojusi Rīgas Doma baznīcu un secinājusi, ka ir jāveic steidzami pasākumi, lai nostiprinātu baznīcas pamatus, jo koka pāļi torņa pamatnē ir satrupējuši, kas rada plaisas sienās. Remonta laikā iecerēts satrupējušos pāļus izņemt un iepildīt pamatos mūsdienīgu stiprinājumu. Konsultācija tikšot lūgta speciālistiem, kas Itālijā stiprina Pizas torņa pamatus.
Stipri bojātas ir jumta koka konstrukcijas, kuru mehānisko izturību mazina plašā trupes izplatība. Atsevišķas spāres ir bojātas līdz piecu metru augstumam, jumta kore ir deformējusies un spiediena dēļ Doma dārzā ir atšķēlusies daļa ārējā mūra, bet dzega novirzījusies no vertikāles.
Doma baznīcu apdraud arī paaugstināts mitrums un sāļu daudzums sienās. Kapitula zāles sienas 19.gadsimta beigās remonta laikā ir pārklātas ar stikla plātēm un ar blīvu, ūdens tvaikus necaurlaidīgu apmetumu. Tāpēc atsevišķās vietās sāļu kristalizācijas dēļ zūd ķieģeļu un javas stiprība, bojājumi sienās novērojami trīs un vairāk metru augstumā.
Pērn Rīgas Doma izpētei valdība piešķīra 110 00 latu, bet šogad baznīcas jumta remontam atvēlēti 180 900 lati.
| 
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
