 | | "Premium Medical"- veselības privātklīnika |  |  | | Lieldienu olas | |
Katri svētki ir saistīti gan ar svētku ieražu un tradīciju ievērošanu, gan svētku galdu klāšanu, gan ar atpūtu brīvā dabā, iespējams, arī ar darbiem dārzā. Lieldienas, kurām šogad mums ir atvēlētas 4 brīvas dienas, var pārvērsties par skaistu laiku, ko pavadīt kopā ar ģimeni, tuviem cilvēkiem. Bet svinot svētkus, svarīgi padomāt arī par veselību.
„Lieldienas svin par godu pavasara un saules atnākšanai, ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, kā arī veicināt tās svētību. Cilvēks kā apzinīga dabas sastāvdaļa arī ir pakļauts šiem dabas procesiem, tāpēc pavasaris ir laiks, kad atgūstam spēkus jaunam dzīves posmam. Tas varētu nozīmēt – organisma attīrīšanu un spēcinošas pārtikas uzņemšanu”, tā par labāko, ko varam darīt savai veselībai, saka klīnikas Premium Medical uztura speciāliste Inga Pūce. Uzturs Visa daba ir dziļas harmonijas pilna, tāpēc arī cilvēkam būtu jāseko šim līdzsvaram. Tas nozīmē, ka uzturam, kas ir galvenais enerģijas avots, ir jābūt noteiktās proporcijās. Formula varētu būt šāda – 20% olbaltumvielas, 30% tauki, 50% saliktie ogļhidrāti. Bet jāatceras, ka tīrā veidā mēs tos neuzņemam, bet gan dažādu pārtikas produktu veidā – piena produkti, maize, gaļa, zivis, olas, rieksti, pākšaugi dārzeņi un augļi.
Tā kā Lieldienās viens no galvenajiem produktiem, ko lietojam, lai simbolizētu pieaugumu un labklājību ir ola, tad, lai iedrošinātu tās lietot, nedaudz faktu: Olas dzeltenumā ir taukvielas, kas satur 1) piesātināto taukskābi - holesterīnu (1,7 – 2%) un 2) nepiesātināto taukskābi – lecitīnu (8 - 20%). Uzturā svarīga nozīme ir holesterīna un lecitīna daudzuma attiecībai (1:10), kas normalizē tauku vielmaiņu un neļauj holesterīnam uzkrāties asinsvados, kam ir liela nozīme aterosklerozes profilaksē. Vecāki cilvēki droši var lietot 3 - 4 olas nedēļā. Olā ir cilvēkam nepieciešamās minerālvielas, bet dzeltenums satur visus taukos šķīstošos vitamīnus (A, D, E un K) kā arī vairākus B grupas vitamīnus(B1, B2, B12) Olas dzeltenumā ir daudz karotinoīdu (t.sk. luteīns), kas, savukārt, tām piešķir krāsu. Luteīns nodrošina redzes asumu un īpaši ieteicams vecām un nogurušām acīm. Svaigu olu uzturvērtība ir lielāka un bioloģiski vērtīgāks ir olas dzeltenums. Organisms vieglāk izmanto mīksti vārītas vai tvaicētas olas, grūtāk – taukvielās saceptas. „Arvien biežāk iesaka dzert jēlas olas. No salmonellu klātbūtnes olās var izvairīties jau pirmajās to vārīšanas sekundēs, bet ir uzskats, ka bioloģiski barotām un brīvībā augušām vistām salmonelozes iespējamība ir gandrīz 0%”, uzskata Inga Pūce. Viņa iesaka noteikti lietot produktus ar augstu bioloģisko vērtību - diedzētos graudus un sēklas, kurās ir koncentrētas visas auga „zināšanas”, enerģija, attīstībai nepieciešamās vielas (vitamīni, minerālvielas) un pastiprinātāji (enzīmi, fermenti, fitohormoni). Dīgšanas procesā visas šīs vērtīgās vielas palielinās 2 - 4 reizes, salīdzinot ar to daudzumu graudos, turklāt fermenti, kas veidojas dīgšanas procesā, piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā, šķeļot tos, kas ievērojami atvieglo paša organisma vielmaiņas procesus.
Attīrīšanās Vesels ķermenis nozīmē nepiesārņotas šūnas un piepildītas minerālvielu noliktavas – nagi, kauli, skrimšļi, mati, matu saknes, asinsvadi un asinis. Atkarībā no dzīvesveida un uzņemtā uztura organismā pastiprināti veidojas dažādas skābes, ko organisms ar mikroelementu un minerālvielu palīdzību neitralizē, veidojot sārņus: • fiziska slodze veicina pienskābes veidošanos; • šūnu sabrukums un gaļa – slāpekļskābes; • kafija un melnā tēja – miecskābes; • smēķēšana – nikotīnskābes; • kakao (šokolāde) un rabarberi – skābeņskābes; • saldumi un tauki – etiķskābes veidošanos; • bailes un dusmas – sālsskābes; • arī pretsāpju līdzekļi rada skābes. Tāpēc organisms, nesaņemot pietiekamā daudzumā minerālvielas ar uzturu, ir spiests ņemt tās no zobiem, ādas, nagiem, kauliem un asinsvadiem un to visu atšķaidīt lielā ūdens daudzumā, lai tādā veidā sevi pasargātu no ķīmiskiem apdegumiem un saindēšanās. Tas negatīvi ietekmē jebkura dzīva organisma veselību, arī veselīgo baktēriju, veicina dažādu alerģiju rašanos, vājina imunitāti un ir cēlonis dažādām slimībām. Ko darīt? Pirmkārt attīrīt organismu, otrkārt – uzturēt to līdzsvarā, ēdot sabalansētu pārtiku, kontrolējot un uzlabojot emocionālo stāvokli un ievērojot adekvātu fizisko slodzi, kas palīdz arī izvadīt toksīnus no organisma. Viens no attīrīšanas veidiem ir pastiprināta šķidruma uzņemšana – vismaz 2 litri dienā tīra ūdens veidā, vai tagad, kamēr vēl tek – bērzu sulas. Ar tām varam kārtīgi izskalot savu organismu. Pavasarī, izdzerot vismaz 10 litrus tikko tecinātas sulas, no organisma tiek izskaloti visi ziemā uzkrājušies sārņi un sāļi no urīnizvadceļiem. Tās labi palīdz arī tievēt gribētājiem. Lielākā vērtība šīm sulām ir uzreiz pēc to iztecināšanas. Pirmajās 3 - 4 stundās sulas satur bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Ja šķidrums cilvēka organismā nonāk šādā formā, tas daudz vieglāk iesaistās visos vielmaiņas procesos un tiek izmantots ievērojami efektīvāk nekā parasti. Tautā saka, ka šis ūdens ir dzīvs.
Ja pavasaris saistās ar alerģiju „Bieži vien cilvēki, kuriem ir alerģija, jūt koku ziedēšanu ātrāk, nekā mēs to ieraugām. Tiklīdz sāk ziedēt bērzi, liepas, alkšņi – visi koki un krūmi, kam ir skaras un sīki putekšņi, alerģiskiem cilvēkiem pēc iespējas no atrašanās to tuvumā jāizvairās. Arī pirmā zaļā zālīte var izraisīt alerģiju”, saka klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Andra Romane. Jāatceras, ka diemžēl alerģija var sākties jebkurā vecumā. Nav nekas neparasts, ka alerģija sākas pieaugušam cilvēkam. Iespējams, ka tas ir pārmantots gēnos, un kādu ārējo faktoru ietekmes rezultātā tā izpaužas. Tomēr vērojams, ka alerģija piemeklē arvien vairāk jaunu cilvēku. Savukārt alergoloģe Elīna Aleksejeva min, ka bieži vien cilvēki uzskata, ka alerģija liecina par imunitātes novājināšanos: „Protams, imunitāte tur ir iesaistīta, bet tas neliecina par imunitātes defektiem. Ir iespējams, ka tieši otrādi – imunitāte darbojas pastiprināti, tikai citā virzienā”, saka alergoloģe. Ja sākusies alerģija, vispirms jāatrod iemesls, kura dēļ alerģija radusies – tātad visvēlamākais vērsties pie alergologa, lai, testējot varētu noteikt, kas izraisa alerģiju. Kad zināms alerģijas izraisītājs, kopā ar ārstu jāizvēlas piemērotākā ārstēšana. Visbiežāk tā ir medikamentoza. Aptiekās pieejams visai plašs medikamentu klāsts – gan vecākās, gan jaunākās paaudzes. Vecākās paaudzes antihistamīni (piemēram, tavegils vai suprastīns) rada miegainību, savukārt jaunākās paaudzes medikamenti šo miegainību nerada,turklāt efekta panākšanai tos var lietot retāk, un tie nav kaitīgi arī lietojot ilgstoši. Ārsti aicina izvairīties no pašu izraudzītu acu vai degunu pilienu lietošanas, jo tas var situāciju tikai pasliktināt. Svarīgi ir saprast, vai aizliktā deguna un asarojošo acu iemesls ir iesnas, kāds vīruss, infekcija vai alerģija. Tāpēc medikamentus labāk tomēr lietot tikai pēc ārsta ieteikuma. Aleģijas gadījumā visbiežāk nākas pielāgot medikamentozo ārstēšanu. Kā jau minēts, mūsdienās ir pieejami labi antihistamīna preperāti bez tādām blaknēm, kādas bija vecākās paaudzes medikamentiem.
Bieži cilvēki jautā, kā atšķirt saaukstēšanos no alerģiskām iesnām. „Patiešām, simptomi bieži vien ir līdzīgi – aizlikts deguns, šķaudīšana, galvas sāpes. Tomēr alerģija ir saistīta ar alergēnu – tās izraisītāju, un visbiežāk jau cilvēki zina, kas ir alerģijas izraisītājs tieši viņam. Ja alerģija ir parādījusies tikko, visbiežāk cilvēks pats pirmajā brīdī var arī neatšķirt, lai gan alerģiskās izpausmes visbiežāk nav saistītas ar paaugstinātu temperatūru. Vislabāk doties pie ārsta, lai pēc iespējas ātrāk noteiktu saslimšanas iemeslu”, saka Elīna Aleksejeva.
Saudzē sevi dārza darbos Mēs zinām, ka pirms sporta nodarbībām, kad intensīvi nodarbinām savu ķermeni, ir jāiesildās, bet, uzsākot lielos pavasara darbus dārzā, visbiežāk par ko tādu pat neiedomājamies. Ķeroties pie lāpstas, lai raktu zemi, vismaz kādas 5 minūtes vajadzētu ķermeni ievingrināt – pasoļot vai viegli paskriet, pastiept ķermeņa augšdaļu, veikt vairākus noliecienus un pietupienus, lai jau pēc pirmajiem lāpstas racieniem nenāktos saķert muguru un uzticēt šos darbus citiem, bet pašam mocīties ar muguras sāpēm. „Mums ir tikai viens mugurkauls, un tas visu mūžu ir jāsaudzē. Mums kopumā ir jāiemācās katram sevi vairāk mīlēt”, saka klīnikas Premium Medical fizikālās medicīnas speciāliste, masiere Iraīda Zubāviča. Viņa iesaka noteikti atcerēties arī par to, ka pavasara saulē gūtie apdegumi ir viskaitīgākie, tie visvairāk var veicināt ādas ļaundabīgo audzēju rašanos. Tāpat dārza darbos ieteicams saudzēt rokas un to ādu. Iraīda Zubāviča aicina noteikti vilkt rokās cimdus, bet kā labu roku ādas mitrināšanas līdzekli iesaka izmantot glicerīnu, kas sajaukts ar ābolu etiķu proporcijā 2:1. Informāciju sniedza klīnikas Premium Medical speciālisti: uztura speciāliste Inga Pūce, otolaringoloģe Andra Romane, alergoloģe Elīna Aleksejeva un fizikālās medicīnas speciāliste, masiere Iraīda Zubāviča |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
