logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 458
Viesi - 458
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Vēsture

Doles Sv. Annas baznīcas vēsture

Autors: Imants Lancmanis - vēsturnieks, restaurators
12.03.2012
Skatīts 8485 reizes
Braucot no Rīgas uz Bausku, nav iespējams nepamanīt šosejas malā stāvošu nelielu, bet izteiksmīgu būvi – tā ir Doles-Ķekavas draudzes sv. Annas baznīca. Jau 16.gadsimtā te atradās baznīca, un vairākas koka celtnes nomainīja viena otru, līdz 1783. gadā par Doles muižas īpašnieka Voldemāra Antona Levīza of Menāra līdzekļiem tika celta tagadējā baznīca, kas iesvētīta 1784.gadā.
Ja celšanas gads, pateicoties Brocem un norādei Buša Vidzemes baznīcu vēsturē, vienmēr ticis minēts pareizi, tad jautājumā par celtnes autoru domas dalās. Jau minētie Broces zīmējumi tomēr ļauj izvērtēt baznīcas fasāžu sākotnējo koncepciju un izdarīt slēdzienus. Pēc stilistiskajām pazīmēm var samērā viegli noskaidrot meistaru – tas ir Kristofors Hāberlands, Rīgas pilsētas būvmeistars, ne tikai vietējā klasicisma izcilākais pārstāvis, bet arī viens no lielākajiem arhitektiem vēsturisko stilu laikmetā vispār.

Kristofors Hēberlands dzimis 1750.g. 1. janvārī Rīgā Johana Andreasa Hāberlanda, no Saksijas izceļojušā mūrniekmeistara ģimenē. Izšķirošs viņa mākslinieciskajā attīstībā bija pavadītais laiks Saksijā 1777.gadā, viņa senču dzimtenē. 

  Kristofors Hēberlands bija tā stiprā personība, kas nāca ieviest reformas gan mākslinieciski stilistiskajā, gan arī sociālā sfērā. Viņa darbošanās laiks sakrita ar apgaismības laikmetu un viņš patiesi iemiesoja sava laika tendences. Hāberlandam bija lemts ielikt jaunās, modernās Rīgas stūrakmeņus, pie kam, viņš nežēlīgi nīcināja seno viduslaiku pilsētu, atbilstoši apgaismības pragmātiskajām idejām un klasicisma mākslinieciskajiem uzskatiem. Viņa formas izjūta ir droša un patstāvīga. Viss, ko cēlis Hāberlands, apliecina augstu talantu, pie tam, viņa stils ir raksturīgs tikai viņam.

Kristofors Hēberlands pavisam cēlis sešas baznīcas. Pirmo, Sv.Pētera un Pāvila baznīcu Rīgas citadelē Hāberlands gan uzcēla 1782.- 1785.g. pēc kara inženiera Zīgmunda Zēges fon Laurenberga projekta.

  Kristofors Hāberlands Saksijas ceļojumu laikā bija ieguvis spēcīgus iespaidus savām nākošajām būvēm baznīcu arhitektūru laukā. Protestantiskā dievnama koncepcija tieši Saksijā bija ieguvusi īpaši konsekventu iemiesojumu – baznīca kā draudzes zāle, kā auditorija draudzes kopienai, atsakoties no viduslaicīgā, katoliskā baznīcas tipa, kur altāris pacēlās kora telpas dziļumā, tālu projām no draudzes locekļiem, kā noslēpumaina rituāla vieta. Nepieciešamība darīt draudzei vieglāk uztveramu sprediķi, vispirms jau tīri akustiskā nozīmē, noteica kancelaltāra parādīšanos.

Kanceles podija atrašanās tieši virs altāra galda gan mazināja Svētā Sakramenta mistisko lomu, toties izcēla Dieva vārda skaidrojuma nozīmi, pie kam, dievlūdzēju uzmanība visu laiku palika koncentrēta uz vienu un to pašu telpas punktu. Šķērsbaznīcas tips, sevišķi apvienojumā ar vairākstāvu luktām un kancelaltāri, baznīcu darīja līdzīgu kādam operas namam vai sapulču telpai. Hāberlands altāri, izņemot Alūksnes baznīcu, vienmēr saistījis ar kanceli, kas, savukārt, novietota virs altāra mensas. Tomēr neviena pati kancele nav saglabājusi savu sākotnējo novietojumu līdz mūsdienām. Sākot no 19.gadsimta otrās puses  un līdz pat 20.gadsimtam draudzes ir gribējušas atgriezties pie konservatīvāka un kopš seniem laikiem pierastāka kanceles novietojuma – pie kāda pīlāra vai pie sienas pa kreisi no altāra.

  Fasāžu kompozīcija Hāberlandam vienmēr ir stingri sakārtota. Viņš lieto ģeometriskās proporcionēšanas metodi , kas viņa celtnēm nodrošināja labi saskaņotas masu attiecības un harmonisku līdzsvaru. To redz jo labāk, ja Hāberlanda ēkas salīdzina ar viņa kolēģu celtnēm. Tā, piemēram, Vangažu baznīcas fasāde (iesvētīta 1790.g., pazīstama pēc J.Broces zīmējuma), kurā izmantoti daži klasicisma arhitektūras elementi (rustotie stūri, portāls, kas apvienots ar dažām arhitektoniskām rietumu fasādes detaļām), kompozīcijas ziņā nav strikti sadalīta un strukturēta.

  Iekštelpās Hāberlands savas gaišās un augstās baznīcu halles apvieno ar sev raksturīgo telpas noslēgumu – viņš taisnstūrī ieliek pusloka vai ovālu piebūvi, kuras nolūks ir ne tikai pastiprināt dievlūdzēju optisko koncentrēšanos uz altāri, bet arī nodrošināt labāku dzirdamību.

  Doles-Ķekavas draudzes baznīcai piemīt visas specifiskās Hāberlanda stila pazīmes, taču savā kopīgajā apjoma iecerē tā ir īpaša. Jau no paša sākuma baznīca ir bijusi iecerēta bez torņa, tādējādi vēl spēcīgāk iemiesojot Hāberlandam piemītošo tieksmi uz racionālu un laicīgu baznīcas veidolu. Vēlāk piebūvētais tornis baznīcu gan ir darījis gleznaināku un iespaidīgāku, taču celtnei laupījis tās iecerēto apjoma vienkāršību un noslēgtību.

  Unikāla būvforma Ķekavā bija sākotnējā rietumu gala zelmiņa virsbūve ar sānu volūtām un atvērumu vidū, kas kalpoja zvana uzkāršanai, uz virsbūves bija atrodams arī celšanas gadaskaitlis - 1784.

  Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas vairāki dokumenti, kas tikuši sagatavoti sakarā ar Hāberlanda pašas oriģinālākās baznīcas, Katlakalna kupola būves celtniecību. Tā ir Katlakalna baznīcas celtniecības tāme, ko Hāberlands parakstījis 1792.gada 26. janvārī. Tai pievienota vēl viena tāme, kas datēta ar to pašu datumu un kuras virsrakstā cita starpā minēts: ,,...nach dem Dahlenholmschen Kirchen Riß” ( pēc Doles baznīcas meta).

Neapšaubāmi tā nav oriģinālā Doles draudzes baznīcas tāme, kam bija jābūt izgatavotai jau gadus desmit agrāk, bet tikai tās kopija. Jāpieņem, ka Hāberlands piestādījis šo otru tāmi kā salīdzinājumu, lai varētu Katlakalna baznīcas būves pasūtītājus pārliecināt par sava piedāvājuma lētumu.

  Uz pārējo Hāberlanda sakrālo celtņu fona Doles-Ķekavas baznīca ir labi proporcionēta un savam mērogam labi atbilstoša būve. Jau minētās izmaiņas, kas notikušas laika gaitā, tai gan piešķīrušas atšķirīgu apveidu un pat atšķirīgu stilistisko nokrāsu, taču tāpēc ne mazāk mēs Doles baznīcu varam pieskaitīt pie pārējām līdz šim zināmajām Hāberlanda ēkām.

Doles – Ķekavas baznīca ir kļuvusi arī par zināmu Latvijas atdzimšanas simbolu. 1991. un 1992.gadā, tātad laikā, kas pēc neatkarības atgūšanas bija saimnieciski pats grūtākais, pateicoties draudzes uzupurēšanās spējai un ziedotājiem ārzemēs, varēja sākties vērienīga baznīcas renovācija – kara laikā bojā gājusī torņa smaile tika atjaunota un iesegta ar vara skārdu, tāpat kā viss kopīgais baznīcas jumts, fasāžu apmetums tika rūpīgi izlabots un nokrāsots. Uz toreizējā sabrukuma un nolaistības fona mirdzēja šī gaišā un graciozā baznīca. Un tagad mēs drīkstam teikt - slavenā Hāberlanda celta baznīca.

IMANTS LANCMANIS
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
Brīvdienu mājaPirtis
"Laikas"- atpūtas komplekss
Ziemupe
Pāvilostas nov.
Ja vēlies, lai rītos Tevi modina putnu balsis un jūras šalkas, nevis pilsētas dunoņa, ja smoga vietā gribi sajust meža zemeņu smaržu, tad sakravā ceļa somu un dodies uz Laikām. Šeit_
RestorāniViesnīcas, hoteļi
"Skrundas muiža" - viesnīca un restorāns
Skrunda
Ventas upes gleznainajā krastā, kur vienuviet saplūst lauku miers ar pilsētas šarmu, atrodas viena no senākajām Latvijas muižām. Skrundas muižas viesi rītausmā tiek modināti ar putnu_
Viesnīcas, hoteļiRestorāni
"Porto Resort" - viesnīca, restorāns
Lilaste
Carnikavas nov.
Ziemas sezonā esam SLĒGTI, bet tomēr ATVĒRTI!ESAM ATVĒRTI JŪSU SVINĪBĀM, BALLĪTĒM, KONFERENCĒM UN CITIEM JŪSU IEPLĀNOTAJIEM PASĀKUMIEM.PORTO RESORT ir lieliska guļbūves viesnīca ar plašu_
MuzejiArhitektūras piemineklisPils
Valsts kultūras piemineklis
Rundāles pils
Pilsrundāle
Rundāles nov.
Rundāles pils, viens no Latvijas izcilākajiem baroka un rokoko mākslas pieminekļiem, celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana vasaras rezidence. Kurzemes Zemgales hercogiste_
Lauku mājasBāri, krogiApskates objekti
"Baltā māja" - Rundāles pils kalpu māja
Pilsrundāle
Rundāles nov.
Māja celta kā Rundāles pils kalpu māja, pavisam netālu no lepnās pils. Atmiņas par šiem laikiem vēl glabā senatnīgās grāmatas un to cītīgais lasītājs – “Baltās mājas”_
KempingiViesu nami
"Piejūras Nams" - viesu nams, kempings
Ķesterciems
Engures nov.
Mēs savus viesus uzņemam viesu majā ar 5 komfortabliem un labiekārtotiem numuriem, kas izvietoti viesu mājas 2.stāvā, un 75 kv.m.plašu banketu zāli ar virtuves zonu viesu mājas 1.stāvā. Viesu_
Muzeji
"Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes" Rundāles pils muzeja ekspozīcija
Jelgava
Kurzemes un Zemgales hercogu kapeņu vēsture aizsākas 1582. gadā, kad tika pabeigta Jelgavas pils baznīcas izbūve ar pagrabtelpu, uz kurieni no Kuldīgas hercogs Gothads Ketlers pārveda savus 3 agrāk_
Viesu nami
"Mauriņi" - viesu nams
Siguldas nov.
Tikai 55 km no Rīgas, 5 km no Siguldas atvērts viesu nams "Mauriņi". Viesu namā īsti romantisku un omulīgu gaisotni rada tā interjers, tādēļ viesi labprāt izvēlas šeit atzīmēt_
© 2005-2017 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100