 | | Alauksts |  |
Tādi ezeri ir arī Taurenes un Dzērbenes apkārtnē. Kopā ar tuvējo Piebalgu šie pagasti ir Vidzemes "zilo ezeru zeme". Piebalgas lielie ezeri nav šauras ūdensstrēles. Skatoties uz Alaukstu, Kārlis Skalbe smēlis iedvesmu garajam dzejolim par jūru. Šaurākais no lielalajiem Piebalgas ezeriem atrodas Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā - tas ir Kāpurkalna ezers pie Taurenes-Abrupes ceļa. Krastos redzamas ieplakas un gari, stāvi pauguri, it kā senatnē kāds milzis te būtu mīcijis mīklu. Koku un krūmu puduri. Pirmatnējs, nevaldāms, mutuļojošs zaļums.
Vienā ziņā Kāpurkalna ezers ir pārāks par Inesi vai Alaukstu. Tas ir svētezers. Iespējams, ka lielākais svētezers Vidzemē. Tā garums ir viens kilometrs, platums - divsimt metru, platība - 7,4 hektāri.
Līdz pat 1840. gadam uz ezeru nākuši slimnieki no tuvas un tālas apkārtnes. Ārstējuši galvenokārt ādas slimības. SIrdzēji likuši apģērbus, naudu u.c. ziedojumus uz liela akmens ezerā.
Vēl 20.gs. sākumā Lieldienās un rudens Māras rītā ( 8.augustā) mātes gājušas uz ezeru un ņēmušas tā ūdeni, lai apmazgātu bērnus. Viņas ticēja, ka bērniem visu gadu nemetīsies nekādas vainas. Bijis arī paradums ūdeni pirms saules lēkta Māras rītā nest mājā. Tas glabājies visu gadu un noderējis pret ādas kaitēm.
Pēc nostāsta, reiz palaidnieki apēduši uz Māras akmens nolikto ēdienu.Tūlīt arī kļuvuši tik slimi, ka ar mokām atvilkušies mājās. Citreiz atkal divi vīri makšķerējuši ezerā un izvilkuši kreklu. Viens no viņiem to uzģērbis mugurā.Tūlīt uzmetušās kārpas. Kad cilvēks nobijies un kreklu novilcis, kārpas pazudušas.
Dīvainākais ir tas, ka minēti abu vīru vārdi un uzvārdi, notikumu laiks, zināms, krietni sens gadaskaitlis...... | 
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
