logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Maijs
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 202
Viesi - 202
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Teikas un leģendas

Svētais Kāpurkalna ezers

Autors: Arvīds Jānis Plaudis
03.02.2005
Skatīts 8895 reizes
Glīti izskatās šaurie un garie ezeri. Ja krastos aug koki, tie spoguļojas ūdenī, un laiviņa peld pāri atvariem it kā caur mežu.....

Tādi ezeri ir arī Taurenes un Dzērbenes apkārtnē. Kopā ar tuvējo Piebalgu šie pagasti ir Vidzemes "zilo ezeru zeme". Piebalgas lielie ezeri nav šauras ūdensstrēles. Skatoties uz Alaukstu, Kārlis Skalbe smēlis iedvesmu garajam dzejolim par jūru. Šaurākais no lielalajiem Piebalgas ezeriem atrodas Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā - tas ir Kāpurkalna ezers pie Taurenes-Abrupes ceļa. Krastos redzamas ieplakas un gari, stāvi pauguri, it kā senatnē kāds milzis te būtu mīcijis mīklu. Koku un krūmu puduri. Pirmatnējs, nevaldāms, mutuļojošs zaļums.

Vienā ziņā Kāpurkalna ezers ir pārāks par Inesi vai Alaukstu. Tas ir svētezers. Iespējams, ka lielākais svētezers Vidzemē. Tā garums ir viens kilometrs, platums - divsimt metru, platība - 7,4 hektāri.

Līdz pat 1840. gadam uz ezeru nākuši slimnieki no tuvas un tālas apkārtnes. Ārstējuši galvenokārt ādas slimības. SIrdzēji likuši apģērbus, naudu u.c. ziedojumus uz liela akmens ezerā.

Vēl 20.gs. sākumā Lieldienās un rudens Māras rītā ( 8.augustā) mātes gājušas uz ezeru un ņēmušas tā ūdeni, lai apmazgātu bērnus. Viņas ticēja, ka bērniem visu gadu nemetīsies nekādas vainas. Bijis arī paradums ūdeni pirms saules lēkta Māras rītā nest mājā. Tas glabājies visu gadu un noderējis pret ādas kaitēm.

Pēc nostāsta, reiz palaidnieki apēduši uz Māras akmens nolikto ēdienu.Tūlīt arī kļuvuši tik slimi, ka ar mokām atvilkušies mājās. Citreiz atkal divi vīri makšķerējuši ezerā un izvilkuši kreklu. Viens no viņiem to uzģērbis mugurā.Tūlīt uzmetušās kārpas. Kad cilvēks nobijies un kreklu novilcis, kārpas pazudušas.

Dīvainākais ir tas, ka minēti abu vīru vārdi un uzvārdi, notikumu laiks, zināms, krietni sens gadaskaitlis......

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2020 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100