logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Janvāris
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31
Februāris
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 287
Viesi - 287
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Interesanti

Jauns tūrisma ceļvedis vēsturē „Zviedru laiki Vidzemē”

21.01.2013
Skatīts 3065 reizes
Šī ir trešā grāmata sērijā „Tūrisma ceļvedis vēsturē”, šoreiz veltīta zviedru laikiem Vidzemē. Hronoloģiski tā aptver laika posmu no 1629. līdz 1710. gadam. Kā jau mēs zinām, Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks grāfa Šeremetjeva vadībā ar nežēlīgu rūpību postīja Vidzemi, aiz sevis atstājot nodedzinātas baznīcas, skolas un muižas. Un kā izrādās – uzreiz pēc krievu aiziešanas iedzīvotāji visu atjaunoja, bet līdz nākošajam krievu iebrukumam. 
Liekas, ikviens latviešu vēsturnieks ir kaut nedaudz pētījis zviedru laikus, jo no tiem ir saglabājušies neskarti gandrīz visi arhīvi. Sevišķi vērtīgi liekas zviedru mērnieku veiktie kartogrāfijas darbi un daudzie baznīcu zīmējumi. Jaunajā grāmatā bija iespējams apkopot daudzos pētījumos izkaisītās ziņas par muižu, baznīcu un skolu vēsturi, turklāt daudz ko ilustrēt ar tā laika zīmējumiem. Un tad izrādījās, ka atšķirībā no Kurzemes, šeit ēkas tika būvētas no koka un bija tik pavirši celtas, ka jau pēc 10-20 gadiem bija uz sabrukšanas robežas. Tikai Zviedrijas karaļu finansētās mūra baznīcas ir nonākušas līdz mūsdienām un joprojām ir apskates cienīgi kultūras objekti.
Pārsteigums izrādījas Vecrīga: tajā saglabājies tik liels zviedru laiku celtņu skaits, ka to var uzskatīt par fenomenu. Ar pārdomātu ēku atjaunošanas politiku to varētu padarīt par skandināvu tūristiem pievilcīgu apskates objektu, ja vien... pēc arhitektu ieceres Vecrīga nebūtu kļuvusi par modernās arhitektūras eksperimentālo poligonu. Lai vēstures draugi neapjuktu senatnes pieminekļu daudzumā, kuri nekādi uz vietas nav paskaidroti, speciāli šai grāmatai ir sastādīts Rīgas Doma plāns ar apskates objektiem. Līdzīgs plāns ir arī Melngalvju namam un Cēsu Sv. Jāņa baznīcai.
Arī šajā grāmatā apkopotas ar zviedru laikiem datējamas teikas, bet jo sevišķi daudz ir palīgnodaļu par visdažādākajiem 17. gs. Vidzemes vēstures aspektiem. Īpaša vērība pievērsta tik daudz mocītam un locītam latviešu zemnieku jautājumam. Īsi un pārskatāmi aplūkota zemnieka sēta, lauku apstrādāšana, nodokļi un mēģināts atbildēt uz hrestomātisku jautājumu: vai latviešu zemnieks zviedru laikos bija vergs. 
Plašākas nodaļas veltītas ievērojamākajām zviedru laiku personībām: latviešu tautības mācītājam Jānim Reiteram, vācu mācītājam Ernstam Glikam, viņa kalponei Martai Skavronskai, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni Elizabeti 1, būvmiestaram Rupertam Bindenšū.
Tā kā mums visiem ir labi zināma hercoga Jēkaba rosīgā saimniecība ar daudzajiem rūpniecības uzņēmumiem, bija interesanti sameklēt rūpniecības uzņēmumus zviedru pārvaldītās Vidzemes teritorijā. Izrādījās, to ir bijis tikpat daudz, ne velti Rīgas tirgotāja Heinriha Rademahera dzelzāmurs no Salaspils tika pārcelts uz Eskilstūnu Zviedrijā. Sešas smēdes zviedri ir saglabājuši un tagad te darbojas muzejs. Rīdzinieki būvēja arī kuģus un tirgotājam Dannenšternam Fosa salā bija kuģu būvētava.
Jaunā grāmata ir 434 lappuses bieza, bagātīgi ilustrēta ar 350 krāsu fotoattēliem un 284 seniem melnbaltiem attēliem, 9 kartēm un 17 ēku un pilsētu plāniem. Tā sadalīta nodaļās, kas būtu atbildušas rajonu iedalījumam, tikai tagad tie ir novadi, jo tās sarakstīšanas laikā notika administratīvā reforma. Grāmatu izdevis Apgāds „Stāsti un Romāni”.
Un vēl kāds kuriozs. Krievu valodā iznākošais laikraksts „Bizness&Baltija” 2007. gada 3. februārī publicēja interviju ar Krievijas vēstnieku V. Kaļužniju. Cita starpā vēstnieks apgalvoja: ''Krievi nekad nevienu nav iekarojuši, mēs vienmēr atbrīvojām. Ņemiet par piemēru Aleksandra I kazakus, kā viņus Parīzē sagaidīja ar ziediem… …Bet kas atbrīvoja Eiropu no zviedriem? Pēteris I. Krievi ne vienu reizi vien atbrīvojuši Vidzemi…''
Lieks atgādinājums, ka vēsture ir arī politika. Lai kā negribētos, no tā mums neizbēgt.

Mag. hist. Ainārs Radovics

Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2020 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100