logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Septembris
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30
Oktobris
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 229
Viesi - 229
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Vēsture

Liepājas Mārtiņa Lutera luterāņu baznīcas vēsture

Autors: Raitis Šēners (Liepājas Lutera draudzes mācītājs), "Kurzemes vards"
02.07.2004
Skatīts 17844 reizes
Neapšaubāmi, Liepājas Lutera baznīca ir unikāla 20.gadsimta sākuma tāda veida celtne Latvijā. Dievnama monumentālā ārpuse neparasti veiksmīgi kontrastē ar iekšējās telpas gaišumu un vieglumu. Liepājas Lutera draudzes pirmsākumi meklējami pēc 1880.gada Jaunliepājā dzīvojošo Sv.Annas draudzes locekļu rosīgā darbībā. Ap šo laiku dzimst ideja veidot Jaunliepājā kaut ko īpašu latviešu draudzes vajadzībām. Tuvāk lolotajam mērķim tiek brīdī, kad Sv.Annas draudze sāk celt tagadējo dievnamu.
 Būves laikā latviešu draudzes vajadzībām 1892.gadā tagadējo Brīvības un Jelgavas ielu stūrī esošās baznīcas vietā uzcēla koka baznīciņu bez torņa, kuru iesvētīja tā paša gada 25.oktobrī. Savukārt pēc jaunās Sv.Annas baznīcas iesvētes 1893.gada 12.decembrī Jaunliepājā uzceltais lūgšanas nams palika draudzei īpašām vajadzībām, jo garīgā dzīve rādīja, ka Jaunliepājai ir nepieciešama sava garīgā aprūpe. Svētdarbību veikšanai draudze sāka algot atsevišķu mācītāju.
Ar 1901. gada 1.jūliju Kurzemes Konsistorija apstiprināja jauno draudzi ar nosaukumu – "Jaunliepājas latviešu ev. lut. draudze". Par draudzes pirmo mācītāju tika iecelts Goldbergs. No šās dienas jaunā draudze rakstīja atsevišķi savus kristīto, iesvētīto, laulāto, mirušo reģistrus. Draudzes pārvalde vēl kādu laiku palika kopīga ar Sv.Annas draudzi. 1909.gada 27.maijā draudze saņēma statūtus, pēc kuriem ievēlēja savu draudzes pārvaldi. Līdz ar to Liepājā bija radusies otra rosīga, pilnīgi patstāvīga latviešu ev. lut. draudze. Strauji pieauga tās locekļu skaits, tā kā bija jāsāk domāt par lielāka dievnama celšanu. Pateicoties baznīcas arhitektam K.E.Štrandmanim un inženierim Polim, Liepājā radās celtne ar pārsteidzoši labu akustiku un plānojumu, kas piemērots kā dievkalpojumiem, tā arī lieliem simfoniskiem koncertiem.
Nojaucot veco lūgšanas namu, radās jautājums, kur draudzei sanākt dievkalpojumos. Tādēļ blakus vecajai baznīciņai uzcēla draudzes namu ar zāli dievkalpojumiem pirmajā stāvā un mācītāja dzīvokli, kanceleju otrajā stāvā. 1912.gadā koka baznīciņā jeb vecajā lūgšanas namā draudze sanāca uz pēdējo dievkalpojumu. 1913.gada rudenī draudzes nams tika pabeigts, ko turpmāk izmantoja dievkalpojumiem un citām garīgām aktivitātēm.
1914.gada 18.maijā notika baznīcas pamatu akmens likšana. Tika sastādīts saraksts ar baznīcas padomes locekļu un pilsētas aizstāvju vārdiem, tika ievietotas tā laika naudaszīmes un ievērojamākie laikraksti, ko iemūrēja pamata akmens likšanas laikā. Dažādu iemeslu dēļ dievnama celtniecība ieilga… uz veseliem 20 gadiem. Draudzei vajadzēja pārvarēt visdažādākās grūtības, lai tās sapnis īstenotos. 1931.gada 12.jūlijā jaunajā baznīcā pirmo reizi zem jumta notika dievkalpojums, tas bija ļoti svinīgs brīdis visai draudzei un Liepājai.
Jaunliepājas draudzei arvien saglabājās ciešas sadraudzības saites ar Sv.Annas draudzi. 1934.gada 22.aprīlī Sv.Annas baznīcā draudze rīkoja lielu koncertu, kura atlikumu izlietoja jaunās baznīcas pabeigšanai.
Tuvojas draudzei vēsturisks brīdis un lieli svētki. Īsi pirms baznīcas iesvētīšanas 1934.gada 20.jūnijā jauno baznīcu pēc draudzes padomes lēmuma nosauca par Jaunliepājas Lutera baznīcu. 1934.gada 8.jūlijā, kaut arī vēl līdz galam nepabeigtas – bez torņa, notika jaunās baznīcas iesvētīšana. Jauno baznīcu iesvētīja arhibīskaps prof. Dr. Teol. T.Grīnbergs. Interesanti, ka nabadzīgākie ļaudis uz baznīcas iesvētīšanu ieradās pa sānu durvīm, samaksājot tikai vienu latu, bet turīgākie viesi uz iesvētīšanas dievkalpojumu nāca pa galvenajām durvīm, pie tām atstājot piecus latus. 1934.gada 10.decembrī tika iesvētīts baznīcas zvans, ko izgatavoja Liepājas Drāšu fabrikas lietuvē, un tas bija 1100 kg smags, to rotāja uzraksts "Šis zvans lai atskan Dievnamam par godu un iezvana mieru cilvēku sirdīs". Kopš 1940.gada draudze un baznīca pārdēvētas par Liepājas Lutera ev. lut. draudzi un par Liepājas Lutera ev. lut. baznīcu. 1938.gada 10.aprīlī iesvētīja Valsts prezidenta K.Ulmaņa dāvinātās elektriskās ērģeles.
Liepājas Lutera baznīca ir lielākā baznīcas būve Latvijas brīvvalsts laikā. Un vēl joprojām nepabeigta!
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100