Aprīlis | 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
| 27 |
| 28 |
|
29 |
| 30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maijs |
|
|
|
|
1 |
| 2 |
| 3 |
| 4 |
| 5 |
|
6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
|
13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
|
20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
|
27 |
| 28 |
| 29 |
| 30 |
| 31 |
|
|
|
|
|
Viesi - 405 |
Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
Raksti > Ziņas |
Vēsturiskā ēkā ierīko Tirzas pagasta vēstures muzeju |
Autors: Dzirkstele, Malda Ilgaža 01.08.2005 Skatīts 2814 reizes |
Tirzas pagastā kādreizējā kolhoza dispečeru ēkā šobrīd valda ārkārtīgi liela rosība, jo Tirzas pamatskolas audzēkņi kopā ar pedagogiem iekārto pagasta vēstures muzeju.
|
Tam atvēlēta visa ēka, kurā ir vairākas telpas, tāpēc muzeja eksponātus būs iespējams izkārtot atbilstoši tematikai. “Skolā, mācot bērniem vēsturi, esmu pārliecinājusies, ka viņiem neko neizsaka jēdzieni “kolhozs”, “dispečeri”, “partorgs”, “oktobrēns”, “pionieris” un citi. Bērni man jautā, kas tie par lakatiņiem, ko savulaik vajadzējis nēsāt skolēniem. Ar kolēģiem sākām domāt, ka ir pienācis pēdējais laiks vākt visu kopā, lai bērniem radītu priekšstatu par padomju laiku,” stāsta Tirzas pamatskolas direktores vietniece Svetlana Ziepniece. Viņa atzīst, ka šāda muzeja veidošanai tirzmaliešiem bijusi vajadzīga uzdrīkstēšanās un psiholoģiska sagatavošanās, jo pieaugušie, kas dzīvojuši padomju iekārtā, to nav aizmirsuši un viņiem vēl šķiet, ka tai nav vēsturiskas vērtības. “Vadāmies pēc principa, ka viss, ko mēs izdzīvojam un pārdzīvojam, ir vēsture, kas pieder pagātnei un mūsu bērniem,” piebilst S.Ziepniece. Mācību gada beigās skolā izziņota akcija, kuras laikā pagastā apzinās un vāks padomju laika liecības, kā arī citas vēsturiskas lietas. Iesaistīties akcijā brīvprātīgi aicināti skolēni, kas paši to vēlas. Direktores vietniece stāsta, ka atsaucība bijusi liela, jo daudzi gribējuši piedalīties muzeja izveidē. Kad Tirzas pagasta pašvaldības vadītājs Māris Raģelis ierādījis telpas, kas stāvējušas tukšas kopš kolhoza likvidācijas, entuziasti vispirms ķērušies pie to sakopšanas, lai pēc tam izvietotu pa pagasta mājām savāktos eksponātus un pagājušo gadu liecības. Katra tiek reģistrēta un aprakstīta eksponātu uzskaites grāmatā. Jāpiebilst, ka to klāsts ir ārkārtīgi plašs un daudzveidīgs. Šobrīd ir sākusies ekspozīcijas iekārtošana. Šajā darbā palīdz skolotāja Ligita Trekše, kam ir deviņu gadu pieredze, strādājot Druvienas vecajā skolā - muzejā. Tiek mērots ceļš arī uz vairākām pagasta mājām, kur iedzīvotāji topošajam muzejam vēl piedāvā dažādus priekšmetus, fotogrāfijas un citu. L.Trekše stāsta, ka vienuviet atradīsies vēsturiskas elektropreces, piemēram, televizori, atskaņotāji un radioaparāti, citviet iekārtos skolotāja darba vietu ar senām tintnīcām, grāmatu etažerēm un citiem piederumiem. “Esam pārliecinājušies, ka muzeja iekārtošana radījusi gandarījumu skolēnu vecvecākos, jo kolhozs kā veidojums nav pazudis nebūtībā, ka viņiem savulaik piešķirtos apbalvojumus un pirmrindnieku albumus varēs aplūkot nākamās paaudzes. Notikumi ir likuši sarosīties arī gados veciem ļaudīm,” saka L.Trekše. S.Ziepniece stāsta, ka muzejā būs vieta arī stellēm, gultām, rakstāmgaldiem, lai tas viss kopā radītu pagājušo gadu noskaņu. Atsevišķā nelielā telpā iekārtos virtuvi, kurā būs padomju laikam piestāvoša atribūtika. Viena telpa atvēlēta dažādiem formas tērpiem. Tajā apskatāma pionieru forma, cietuma uzrauga formas jaka, miliča forma, šinelis un cits. Dažus muzejam nodoto goda uzvalku atlokus rotā tā valkātajam padomju gados piešķirtie ordeņi un medaļas. Par vērtību uzskatāmi arī tautiskie brunči, kas austi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un uzskatāmi par autentisku darinājumu. Puse no ēkas iekšējā pagalma ir pašvaldības īpašums, tāpēc te radīs vietu lielāka izmēra eksponāti, piemēram, padomju laikā populāri transporta līdzekļi un cits. Muzeja svinīga atklāšana paredzēta 1.septembrī, lai gan S.Ziepniece bilst, ka pilnībā gatavs tas nebūšot nekad. Līdz tam laikam iecerēts sakārtot arī ēkas jumtu. “Kad man vaicāja, vai šīs telpas var izmantot muzeja izveidei, atbildēju, ka var, bet tagad sākušās aktivitātes pārtraukt vairs nav iespējams. Muzejs nebūs veltīts tikai padomju laikam, bet pagasta vēsturei, jo telpu pietiks. Šis ir pirmais atspēriena punkts. Veiksim arī telpu remontu, finanses ekonomiski izlietojot vienas pagasta ēkas sakārtošanā,” saka M.Raģelis.
| | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|