Šorīt četri no septiņiem Latvijas alpīnistu komandas "Traverss" locekļiem - Valdis Puriņš, Oļegs Siļins, Viesturs Silenieks un Andrejs Kozakovs - sasnieguši 6218 metrus augsto virsotni "Padomju Latvija" un uzstādījuši plāksni, uz kuras ir rakstīts virsotnes nosaukums "Latvija" un laiks, kad noticis pirmkāpiens, - 1960 gads.
|
"Var uzskatīt, ka Pamira virsotne "Padomju Latvija" neoficiāli ir pārdēvēta par "Latviju", bet pēc atgriešanās no ekspedīcijas tiks kārtotas formalitātes, lai virsotnes nosaukuma maiņa notiktu oficiālā starpvalstu vienošanās līmenī," informēja projekta informācijas koordinators Kaspars Milaševičs.
Nakti alpīnisti pārlaiduši ekstremālos apstākļos - alā, bez teltīm un bez guļammaisiem. Šobrīd viņi atgriežas bāzes nometnē.
Milaševičs norādīja, ka virsotnes oficiāla pārdēvēšana jau sākta. Latvijas vēstnieks Uzbekistānā Igors Apokins ir ticies ar Tadžikistānas un Kirgizstānas vēstniekiem Uzbekistānā, kuri izteikuši atbalstu Latvijas puses lūgumam.
Alpīnisma kluba "Traverss" dalībnieki jau vairākus gadus meklēja iespēju uzkāpt šajā virsotnē. Mērķa sasniegšanu līdz šim traucēja kalnu reģiona grūtā pieejamība un sarežģītā politiskā situācija Vidusāzijā. 2001.gada augustā, uzkāpjot blakus esošajā Čon-To smailē, kluba "Traverss" alpīnisti secinājuši, ka pašreiz uzkāpšana "Padomju Latvijas" smailē ir iespējama pa jaunu maršrutu no Kirgizstānas puses.
Kā ziņots, pirms 45 gadiem - 1960.gada 30.jūlijā - Latvijas alpīnisti Imanta Egberta vadībā uzkāpa 6218 metru augstajā virsotnē, kur līdz tam cilvēks nebija spēris kāju. Lai gan virsotnē atstātajā zīmītē minēts Latvijas vārds, politiskās situācijas ietekmē tā nosaukta par "Padomju Latviju".
Pasaulē ir tikai dažas valstis, kuru vārdā nosauktas virsotnes, kas augstākas par sešiem tūkstošiem metru. "Padomju Latvija" nav populārs kalns, tajā pēc latviešiem uzkāpa tikai daži desmiti ekspedīciju, jo virsotne atrodas grūti pieejamā vietā.
|
