 | | Sabiles Vīna kalns |  |
Briest jaunā raža
Sabiles simbols ir Vīnakalns – 33,7 metrus augsts kalns, kurā ierīkots 1,5 hektārus liels vīnogulāju stādījums. Tas minēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē. Sabilē vīnogas augušas gadsimtiem, un sabilieši lepojas, ka Vīnakalns ir senākā vīnogu plantācijas vieta Latvijā. Vīnogas šeit augušas 14. gadsimtā. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā vīnogulāju stādījumi papildināti ar jauniem stādījumiem. Toreiz no šīm ogām darinātais vīns bija ļoti iecienīts gan hercogistes galmos, gan citās Eiropas valstīs, uz kurieni tas tika eksportēts.
Šobrīd Sabiles Vīnakalnā aug apmēram 800 vīnogulāju. Vecākie stādīti pirms 16 gadiem, jaunākie pirms diviem. Plantācijā iedēstītas 15 dažādas šķirnes, lielākoties selekcionāra Paula Sukatnieka izveidotās. Visvairāk Zilga, kuras ogas nogatavojoties kļūst tumši zilas.
Lai gan jūlijs dāsni lēja sauli pār vīnogu ķekariem, šogad visticamāk nebūs liela vīnogu raža, stāstīja Sabiles Vīnakalna gide Mārīte Stariņa, jo šogad bijis vēls un vēss pavasaris. Ogu rekordraža – apmēram 1 tonna vīnogu – novākta pirms diviem gadiem. Togad ogu pieticis gan vīnam, gan pašvaldības uzņēmumiem – bērnudārzam, skolai, slimnīcai, veco ļaužu pansionātam. Lai gan pagājušogad pavasara salnas krietni apskādēja vīnogulājus, raža nebija peļama, kaut arī ogas bijušas sīkas. No pērnās ražas tika izgatavotas 150 litri sarkanvīna un 150 litri baltvīna. Pēdējās šā vīna pudeles tika iztukšotas Vīna svētkos iepriekšējās brīvdienās.
Meklē vīndari
Iepriekšējos gados vīnu no Sabiles Vīnakalna vīnogām darināja Sabiles dārznieks Jānis Bērziņš. Recepte gan nav bijusi tā pati, pēc kuras vīnu darināja hercoga Jēkaba laikā. Tomēr vīns iznācis izcils. Diemžēl pagājušajā ziemā dārznieks traģiski aizgāja bojā, bet viņa iesākto neviens pagaidām nav pārņēmis. Neziņā par Sabiles vīna nākotni ir arī Z. Začeste, jo Sabiles Vīnakalna vīns ir viņas lolojums.
Z. Začeste organizēja šā vīna degustācijas Sabiles vīna pagrabiņā, pulcēja vīndarus no tuvas un tālas apkārtnes, rīkoja vīna svētkus pilsētā.
"Situācija šobrīd ir sarežģīta," Neatkarīgajai atzina arī Sabiles novada domes priekšsēdētāja Virma Poga.
"Pašvaldība vīnu neraudzē un arī nedarīs to nākotnē," uzsvēra V. Poga. Sabiles novada dome šobrīd meklē sadarbības partnerus, kas uzņemtos vīna raudzēšanu. Domes priekšsēdētāja atzina, ka interese par iespēju darināt vīnu no Sabiles Vīnakalna vīnogām ir liela, taču pagaidām konkrēts lēmums nav pieņemts.
Stādīs jaunus vīnogulājus
Sabiles Vīnakalns ir pašvaldības īpašums. Tur augošos vīnogulājus apkopj pašvaldības aģentūra Sabile. Vīnogu plantācijas pārrauga dārzniece, stādījumus kopj divas darbinieces. Ražas laikā vīnogu dārzs tiek apsargāts. Pašvaldības aģentūra rūpējas, lai regulāri tiktu nopļauta zāle starp vīnogu rindām. Gadā pašvaldība iztērē apmēram 3500 latu šā kalna uzturēšanai. Ienākumus veido vien ienākumi no tūrisma – Sabiles Vīnakalna vīna degustācijās ieņemtais un ieejas maksa Vīnakalnā. Ienākumi izdevumus nesedz, skaidroja V. Poga.
Vīnu pudelēs nepārdod, jo tā nav tik daudz.
"Ja vīnu pārdotu līdzi nešanai vai Sabiles veikalos, visu viena gada raudzējumu izpirktu trīs dienās," saka Z. Začeste. Arī M. Stariņa atzīst, ka reizēm tūristi vairāk interesējas par iespēju nopirkt vīnu, nevis Vīnakalna apskatīšanu.
Par spīti pašreizējām problēmām, Sabiles novada domes un Tūrisma informācijas centra speciālisti ir pārliecināti, ka Sabiles Vīnakalkna vīns būs arī nākotnē. Ja arī šogad neizdosies atrast sadarbības partnerus, raža postā neaizies. Vīnogas atdos skolai, bērnudārzam un citām pašvaldības iestādēm tāpat kā kādreiz, kad vīnu vēl neraudzēja.
Piesaistot ES naudu, pašvaldība iecerējusi paplašināt vīna dārzu, iestādot jaunus vīnogulājus, padarīt to tūristiem interesantāku, izveidojot tūrisma takas un uzbūvējot kalna virsotnē paviljonu, kurā varēs degustēt vīnu.
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (2)
