|
| Aprīlis | | 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
| 27 |
| 28 |
 |
| 29 |
| 30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Maijs |
|
|
|
|
1 |
| 2 |
| 3 |
| 4 |
| 5 |
|
| 6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
|
| 13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
|
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
|
| 27 |
| 28 |
| 29 |
| 30 |
| 31 |
|
|
|
|
|
|
| Viesi - 322 |
| Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
| Raksti > Ziņas |
Brīvības piemineklis apaug ar sūnu |
Autors: Imants Vīksne, NRA
17.08.2005
Skatīts 2874 reizes |
Tikai četrus gadus pēc restaurācijas Brīvības piemineklis sācis apaugt ar sūnu. Speciālisti brīdina, ka tagad ietaupīti regulārās apkopes izdevumi pēc pāris gadiem var pārtapt daudz lielākos tēriņos.
|
 | | Brīvības piemineklis | |
Tās izskaidroja tēlnieks Kārlis Īle: "Sūnas ir dzīvs organisms. Tās laiž saknes, uzkrāj ūdeni, kas ziemā sasalst, un akmens erodē. Turklāt šajā gadījumā būtisks ir ne tikai estētiskais aspekts, bet arī ētiskais. Būtībā ar sūnām apaug mūsu brīvības ideja."
Atšķirībā no speciālistiem politiķi brīvības simbola sazaļošanu nav ievērojuši. I. Graudums paskaidro: "Tagad akcents ir uz Brāļu kapiem, bet par Brīvības pieminekli visi ir aizmirsuši." Iespējams, ka šis pārmetums būtu jāvelta arī restauratora priekšniekam Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājam Eiženam Upmanim, kurš personīgi esot lūdzis šogad pilnīgi visus pieejamos līdzekļus novirzīt Brāļu kapu memoriāla atjaunošanai. Tā vismaz apgalvo Rīgas domes Kultūras komitejas vadītāja Helmī Stalte. Viņa Neatkarīgajai teicās nekavējoties doties pētīt sūnas uz Brīvības pieminekļa, un, ja tiešām darbi nebūs atliekami, ierosinās atvēlēt sūnu noņemšanai nepieciešamo naudu no pašvaldības attīstības fonda. Aģentūras darbinieki, kas E. Upmaņa atvaļinājuma laikā viņu aizvieto, tikmēr apgalvo, ka nauda pieminekļa apkopei ir prasīta, taču tās piešķiršanu nobremzējis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Juris Dambis. Jāpaskaidro, ka pērn pompozi tika noslēgts trīspusējs sadarbības līgums starp Aizsardzības ministriju, Rīgas domi un Kultūras ministriju gandrīz par 347 000 latu ieguldīšanu Brāļu kapu memoriāla atjaunošanā. Šajā summā ietilpst arī tā nauda, kas citus gadus tika dalīta starp kapiem un Brīvības pieminekli. Pieminekļu aģentūra apgalvo, ka J. Dambis, būdams šīs naudas trīspusējās uzraudzības padomes vadītājs, kavē līdzekļu sadali. Savukārt J. Dambis Neatkarīgajai apgalvo, ka aģentūra nav spējusi paskaidrot, kā naudu paredzēts tērēt. Starp citu, šī nav pirmā reize, kad E. Upmanim tiek pārmests iniciatīvas trūkums un neprasme racionāli tērēt naudu.
J. Dambis gan ir ievērojis paradoksālu faktu: līdz ar Pieminekļu aģentūras izveidošanu, tai uzlikta atbildība par visiem Rīgas pieminekļiem, taču budžets to kopšanai faktiski netika piešķirts. Punktu savstarpējiem apvainojumiem pielikusi atvaļinājumu sezona, kuras laikā atbildīgās amatpersonas par nosūnojušiem simboliem formāli ir tiesīgas nedomāt. Aģentūras priekšnieka vietnieks Valdis Bernhards secina: "Dzīve ir apstājusies."
Paredzams, ka uzraudzības padomes sēdi varētu sasaukt, kad visi beidzot būs atpūtušies, tas ir, pēc kādām pāris nedēļām. Tikmēr restaurators I. Graudums bažīgi vērtē Latvijas laika apstākļus. Ja pieminekli tomēr grib sakopt vēl šogad, laika atlicis pavisam nedaudz – līdz septembra beigām.
| |
|
|
|  |
|
|
|
|
 |
|
 |
|
|
|
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
