Raksti > Ziņas

Vai liecības par Hitlera vizīti Latvijā nepublicē apzināti?

Autors: Ilmārs Stūriška, Vakara ziņas
17.08.2005
Izskanējušās cilvēku liecības par nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera vizīti Latvijā Otrā pasaules kara laikā joprojām nevar ne apstiprināt, ne noliegt, uzskata vairāki atzīti vēsturnieki.
Ādolfs Hitlers
Saistītas apdzīvotās vietas
Malnava (Ciems)

Baidījās lidot virs jūras
Viena no lielākajām Latvijas vēsturnieku autoritātēm Heinrihs Strods domā, ka nedrīkst noliegt informāciju par Hitlera ierašanos Latvijā: "Ja nekļūdos, 1942. gadā viņš lidoja pāri Latvijai uz Somiju. Jāņem vērā, ka Hitlers baidījās lidot pāri jūrai, lai gan faktiski jau vienalga — ja ar lidmašīnu kaut kas notiktu, vai tā kristu ūdenī vai zemē, rezultāts būtu vienāds."
Strods uzskata, ka lidošana un fīrera bailes ir viens no diviem neskaidrajiem jautājumiem attiecībā uz liecībām par viņa ierašanos Latvijā. Otrs — Hitlera vizīte Malnavā. "Tas ir jautājums, ko apspriež visvairāk," atzīst Strods, "jo Malnavā atradās Vācijas ziemeļu armijas štābs, turklāt diezgan ilgu laika posmu — līdz noorganizēja nākamo uzbrukumu. Esmu dzirdējis runas, ka viņš varētu būt ieradies šajā štābā, bet nevaru tās ne apstiprināt, ne noliegt, jo manā rīcībā šādu dokumentu nav."
Vai atkal Krievijas pirksts?
Dažādos avotos par Hitlera vizīti Latvijā esot publicētas aculiecinieku liecības, bet vienā no vērienīgākajiem avotiem — virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa" — tās nav iekļautas. Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikuma muzeja vadītāja Marija Orupe, iztirzājot versijas, kas un kāpēc to varētu būt izdarījis, raustīja plecus: "Nezinu. Par Hitleru jau sen esam aizmirsuši, un, ja arī bijušas liecības par viņa vizīti Latvijā, nevienu negribētu vainot to pazušanā vai iznīcināšanā. Pēdējos pāris gadu desmitus mēs par viņu vienkārši nerunājam, tiesa, pieļauju, ka liecības varētu būt pazudušas apzinātas rīcības rezultātā." Heinrihs Strods domā, ka liecību iznīcināšana varētu būt Krievijas pirksts. "Mūsu lielajai kaimiņvalstij taču nepatika arī Buša vizīte Latvijā," paralēles velk Strods. Šādu iespēju pieļāva arī Orupe. Jāpiebilst gan, ka neviens no speciālistiem nemācēja precizēt iemeslus, kāpēc Krievijai tas būtu izdevīgi.
Aculiecinieks dzīvo Kanādā
Orupe piebilda, ka Malnavas lauksaimniecības tehnikuma absolvents, 1925. gadā dzimušais Viesturs Šķidra, kas šobrīd dzīvo Kanādā, par Hitlera vizīti Latvijā sniedzis nepārprotamas liecības. "Tās arī nosūtītas virtuālās enciklopēdijas "Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa" (ar to var iepazīties interneta portālā "www.gramata21.lv") veidotājiem, bet informācija par Hitleru izņemta ārā. Kāpēc tā, man nav ne jausmas," sacīja muzeja vadītāja.
Virtuālās enciklopēdijas projektu vadītāja Laura Kaļinka "Vakara Ziņām" skaidroja, ka enciklopēdijā par katru personu iekļauj to informāciju, ko viņš uzskatījis par vajadzīgu, tomēr grāmatas veidotāji, šajā gadījumā žūrijas pārstāvji (jo enciklopēdijā atrodamo informāciju un personāžus rūpīgi atlasa), varētu būt ieviesuši savas korekcijas.
"Atlasām vērtīgākos un pilnīgākos darbus un atsevišķos gadījumos izdarām svītrojumus," norādīja Kaļinka. Attiecībā uz Viestura Šķidra iesūtīto informāciju, pēc ielūkošanās datu bāzē, viņa teica: "Biju aizmirsusi, ka tiešām ir bijis teksts — faktiski citāts no malnaviešu izdotas grāmatas. Teksts, kas nav publicēts enciklopēdijā, ir šāds: "Atceroties skolas gadus Malnavā, Viesturs Šķidra H. Logina un V. Dzeņa grāmatā "Mūsu Malnava" 433.—434. lappusē apraksta šādu epizodi: "Pēc krievu aiziešanas (..) jūlija sākumā Malnavā novietojās Austrumu frontes ziemeļu sektora štābs, kurā bija arī ģenerāļi (..). Līdzenie Malnavas lauki aiz Goliševas ceļa tika pārtaisīti par lidlauku. Austrumu frontei virzoties uz priekšu, 1941. gada 16. jūlija rītā štābā ieradās vācu tautas vadonis, fīrers Ādolfs Hitlers. Minētajā laikā pa mūsu guļamistabas logu (..) ievērojām milzīgo apsardzību gar dzīvžoga un ceļa malu... Karavīri stāvēja ik pa 10 soļiem. Ejot brokastīs, kāds smiedamies noteica: "Būs laikam Hitleram ierasties." Un tā arī bija. Tai laikā pa gaisu slēgtā aplī nepārtraukti joņoja deviņas vācu izlūku meseršmita lidmašīnas. Acīmredzot Hitlers bija ieradies laikā, kad mēs ēdām brokastis. Pirms viņa prombraukšanas ap pulksten 10 no rīta no skolas puses atskanēja skaļi un ilgstoši "Heil" saucieni."
Skrien fotografēt augsto vadoni
"Pēc tam Ādolfs Hitlers ar putekļu mēteli mugurā un savu šoferi sešu riteņu vaļējā apvidus mašīnā aizbrauca gar skolas dārzu pa Goliševas ceļu uz lidlauku. Neievērodami mūsu izkaplētās dobes, vācu karavīri ar fotokamerām rokā skrēja no skolas puses dārzam cauri virzienā uz lidlauka pusi, lai varbūt vēlreiz redzētu jeb nofotografētu savu augsto vadoni. To redzēdams, arī es un varbūt kādas meitenes skrējām tiem līdzi. Diemžēl līdz lidlaukam netikām. Jau pa gabalu varējām redzēt, ka lidmašīnu propelleri griezās, un drīz pēc tam gaisā pacēlās divas "Junkersa" lidmašīnas un aizlidoja uz dienvidiem, respektīvi, Rēzeknes virzienā. Visi deviņi meseršmiti tās pavadīja. Vācu karavīri, jautāti par Hitlera apmeklējumu šeit, to noliedza un tikai nākošajos Ziemassvētkos, kad skolā tos atzīmējām pirms došanās brīvdienās, ielūgtais vācu pārvaldes pārstāvis no Kārsavas atļāvās mums teikt, ka Malnava ir viena no tām vietām Latvijā, kur bijis viņu vadonis Ādolfs Hitlers. Štābs palika Malnavā kādas 3 nedēļas. Pēc tam tas pārcēls uz Pleskavu."
"Mēs neesam iekļāvuši biogrāfijā šo tekstu, jo tam ir vājš sakars ar biogrāfisko materiālu. Turklāt šī ziņa bija jau publicēta," piebilda Kaļinka.