Kāpēc baznīcu grūti atjaunot?

Teika saka, ka senāk tur, kur tagad atrodas Gulbenes baznīca, atradusies senlatviešu pils. Dažādus laikus pils pārcietusi, bet tad krievi pili nojaukuši un uz vecajiem pils pagrabiem uzcēluši baznīcu. Pēc katriem divdesmit pieciem gadiem no baznīcas palejā atrodošās alas izlienot mazs vīriņš. Kad viņš izlīdīšot ceturto reizi, tad baznīca nogrimšot. Baznīca celta 1843. gadā un tās simts gadi iekrita tieši bargajā kara laikā. Var ticēt vai neticēt, bet tieši 1944. gadā baznīcu saspridzināja. Kopš tā laika dievnams vairs nav atguvis sākotnējo izskatu.

Turklāt Gulbenes baznīca ir vienīgā Latvijā, uz kuras altāra ir piespiests nāves sods cilvēkam. Šo soda procedūru veica lielinieku tribunāls 1919. gada janvāra dienās. Vēlāk pēc šiem notikumiem draudzē sākušies ticīgo kari un nesaskaņas. Dievlūdzēji domājuši, ka to veicinot neredzamais ļaunais gars, kas nākot no lielinieku apgānītā baznīcas altāra.

Savukārt cits sens nostāsts liecina, ka baznīca ilgi un ar grūtībām celta. Kas vienā dienā uzmūrēts, pa nakti jau bijis nojaukts. Tad kāds ieteicis iemūrēt dzīvu jaunavu kā ziedokli vecajiem mūriem. Tikai tad darbu varējis netraucēti pabeigt. Bet kur tā iemūrētā jaunava palikusi?