Raksti > Ziņas

Umurgas baznīca atgūst reiz nozagto krucifiksu

Autors: Vilhelmīne Briede, Auseklis
01.09.2005
Vakar Umurgas draudzei bija nozīmīga diena – pēc 15 gadiem baznīcā atgriezās nozagtais krucifikss. Umurgas baznīcai to dāvināja trīs kolekcionāri: Juris Mezaks, Norberts Sarmulis un Ivars Gūtmanis.
Umurgas evaņģēliski luteriskā baznīca
Saistītas apdzīvotās vietas
Umurga (Ciems)
Par šo krucifiksu viņš uzzinājis pirms pāris gadiem, vispirms redzējis tā fotoattēlu, pēc tam apskatījis arī pašu salīdzinoši lielo un smago priekšmetu. Redzēdams gravējumu vācu valodā, kas vēstī, ka Ubenormas (senais Umurgas nosaukums) baznīcai to dāvā Zommeru ģimene no Katvariem, un dāvināšanas gadu – 1864., sapratis, ka manta varētu būt zagta un mudinājis pārpircējus piebremzēt ar tās pārdošanu. Toreiz par krucifiksu prasīta ļoti liela nauda. Nupat jūlijā laikrakstā «Diena» izlasījuši Evijas Haukas rakstu par Umurgas baznīcu, minētie kolekcionāri krucifiksu atpirkuši par ne tik lielu summu un nolēmuši dāvināt Umurgai.
– Ja krucifikss būtu bijis no sudraba, nevis apsudrabotas bronzas, diezin vai jūs to atgūtu,– sprieda kolekcionārs. Bet draudzes evaņģēliste Ivanda Ceijere krucifiksa atgriešanos vērtēja kā Dieva svētību šai draudzei un baznīcai. Viņa ar draudzes priekšnieku Normundu Voldemāru Tušinski tikko bija sprieduši, ka jāsāk atgūt Umurgas baznīcas mantas, kas ir Rundālē un citos muzejos, un, lūk, vissvarīgākais altāra piederums – senais krucifikss, ko savulaik rokās turējis arī mācītājs Juris Neikens, ir atgriezies. 1990. gadā reizē ar krucifiksu tika nozagti arī altāra svečturi, kurus tāpat bija dāvinājuši Katvaru muižas īpašnieki Zommeri. To liktenis nav zināms. Tāpat kā nav zināms, kur un kā “aizgājušas” divas no trim tai pašā reizē dāvinātajām alpaka vīna krūzēm. Baznīcā saglabājusies tikai viena, tai ir tāds pats uzraksts, kāds lasāms uz krucifiksa. Ivanda Ceijere aicina, ja nu krūzes vai kristāmā bļoda, par kuras likteni arī nav ziņu, savulaik no baznīcas kaut kādā ceļā nonākušas jūsu mājās, atdodiet tās atpakaļ baznīcai.
Par to, ka baznīcas svētlietas citiem svētību nenes, ir pārliecinājies arī kolekcionārs Juris Mezaks. Savulaik viņa īpašumā bija daudz ikonu, kuras nopircis no kāda cilvēka, kas 1930–tajos gados tās Krievijā bija paglābis no iznīcināšanas. Kad 90. gados par šo kolekciju sākušas interesēties noziedznieku aprindas, atdāvinājis savu kolekciju pareizticīgo baznīcai. Tagad viņš kolekcionē visu par Trešā reiha vēsturi un gleznas, ko salonā «Antonija» piedāvā arī citiem.