Raksti > Ziņas

Upes līkumu veidošanai – Eiropas nauda

Autors: Aina Ušča, Bauskas dzīve
19.09.2005
Eiropas Savienības programmas "LIFE Natura" projekta "Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā" lielākā aktivitāte ir Slampes upes renaturalizācija. Tas nozīmē, ka upei tiek veidota līkumota gultne, jo pēc meliorācijas tā bija iztaisnota un atgādināja grāvi ar stāviem krastiem. Projekta kopējās izmaksas veido gandrīz divus miljonus eiro.
Saistītas apdzīvotās vietas
Ceraukstes (Pagasts)
Pape (Ciems)
Labo meliorācijas kļūdas
Līdzīgs process pirms dažiem gadiem notika Bauskas rajonā, atjaunojot Ceraukstes upes dabisko gultni atsevišķos posmos. Ķemeru nacionālajā parkā (ĶNP) realizētais upes gultnes atjaunošanas un palieņu pļavu noganīšanas projekts pašlaik ir vērienīgākais Baltijā, informē projekta vadītājs Gatis Pāvils. Apmēram 2,1 kilometra posmā Slampes upīte ir ieguvusi jaunus līkumus un kļuvusi 4,6 kilometrus gara. Gultnes profils un krastu reljefs veidots, lai veicinātu pārplūstošu palieņu pļavu biotopu rašanos, kā arī palielinātu upes bioloģisko daudzveidību.
Intensificējot lauksaimniecisko ražošanu, 60. un 70. gados milzīgas zemes platības tika meliorētas un vēlāk radīja dabai lielu kaitējumu. Daudzas upītes iztaisnoja un padziļināja, lai paātrinātu ūdens noplūšanu no apkārtējām teritorijām. Lai tā aiztecēšanai nerastos nekādi šķēršļi, pārrakto upju gultni veidoja taisnu, vienmērīgu, dabiskām ūdenstecēm neraksturīgu. Šī iemesla dēļ iztaisnotajās upēs var atrast tikai dažas augu un dzīvnieku sugas.
Ganās zirgi un taurgovis
Upi renaturalizējot, palienes atkal applūst un atjauno ūdenstilpes bioloģisko daudzveidību. Dabiskai upei tuvināta jaunā gultne ar laiku radītu dzīvesvietas daudzām sugām, skaidro Gatis Pāvils.
Pagājušā gada oktobrī Pasaules Dabas fonds un Eiropas Lielo zālēdāju fonds ĶNP no Beļģijas piegādāja 15 taurgovis. Lopi mīt nožogotā platībā Slampes upītes renaturalizētā teritorijā.
Pirms dažām nedēļām no Papes ezera apkaimes uz ĶNP pārvesti šķirnes "Konik polski" 10 savvaļas zirgi. Arī tie ganās Slampes pļavās. Gatis Pāvils norāda: "Zirgus un taurgovis var salīdzināt ar jaudīgām pļaujmašīnām. Lopi ir nepieciešami palieņu pļavu noganīšanai, citādi tās aizaugtu ar krūmiem un kokiem. Šāda biotopu uzturēšana, nevis pļaušana, nodrošina daudzu aizsargājamu augu un dzīvnieku saglabāšanu.