Patlaban Minhauzena pasaules vadība domā, kā no vandaļiem aizsargāt pirms nepilna mēneša oficiāli atvērto meža taku. Viens variants ir liegt taku apmeklēt skolēnu grupām, vēl – uzstādīt novērošanas videokameras, lai gan veikt novērošanu 4,5 kilometros ir visai sarežģīti un finansiāli dārgi. |
| Minhauzena muzejs | |
Domāt par šādu lēmumu pieņemšanu liek ekskursantu – postītāju rīcība. – Koka skulptūras aprakstītas ar tekstiņiem – Mi zdjes biļi (mēs te bijām – kr. val.), norādes nolauztas vai apgrieztas uz otru pusi, lielais koka lācis apgāzts kājām gaisā, tualetes nogrūstas no vietas, atsedzot podus, ledus putniņa olas iznestas tuvīnajā pļavā, – objektā redzamo raksturo Minhauzena fans Jānis Ulmis, piebilstot, ka takas apmeklētāji gluži vai tēlojuši bebrus, laužot kokus un sametot tos krustu šķērsu uz takas. Cietis arī pašas takas 6 m garš posms – 6 cm biezie dēļi izrauti no koka tapām un mētājas apkārtnē. – Postīšana īpaši notiek piektdienās, kad galvenokārt brauc ekskursanti no Rīgas skolām, nereti redzēts, ka vidusskolēni ir arī iereibuši, – stāsta J. Ulmis, saucot pēdējā laika ekskursantus: Rīgas 7., 17., 61., 84., 92., 93. skolu, Siguldas, Daugavgrīvas, Jēkabpils vidusskolu grupas. Tiesa, vainīgie pie rokas nav pieķerti. J. Ulmis uzsver, ka šāda skolēnu rīcība nav tikai izglītības un kultūras trūkums, tā ir sociāla problēma. – Strādnieki ir gatavi katru dienu lasīt pudeles un papīrus, bet visu laiku nodarboties ar aptuveni 200 tūkstošus latu vērtās takas remontu – tas ir par traku, – uzskata vēsturnieks.
Vandaļu darbi konstatēti arī pašā Minhauzena muzejā. Tā atvēršanas pirmajā nedēļā pāris vaska figūrām bija nolauzti pirksti, kādai – pat visa roka, kāds ekskursants bija aiznesis sev līdzi skaistu lapsādu no ekspozīcijas. Pirkstu laušana turpinās, fotografējoties ekskursanti apķeras ap figūrām, aizņemas to aksesuārus, piemēram, cepuri, tādējādi gan jaucot frizūras, gan saskrāpējot figūras. |
Bet paskatieties, kas notiek mežos? Ne tikai pēc sēņotājiem un ogotājiem paliek atkritumi, ir cilvēki, kas var atvest būvgružus un izgāzt turpat vai dabas lieguma teritorijā.... Tad kāpēc būtu jāsaudzē īpaši iekārtota meža taka? Man šķiet, ka tas ir audzināšanas jautājums un sapratne jeb pareizāk sakot nesapratne, ka cilvēks ir Dabas sastāvdaļa un nevis otrādi.... :(( |
Boss 27.09.2005, 15:21 #4 |
|
Ārprāts! Es kā muzejnieks izsaku savu visdziļāko solidaritāti ar Minhauzena muzeja darbiniekiem! :((( |
Archibaldvs 27.09.2005, 15:02 #3 |
|
Ļoti bēdīgi, ka mūsu resursā, kas vairāk saistīts ar atpūtu un ceļojumiem ir jāpublicē šādas ziņas.:( |
Vietas 27.09.2005, 14:17 #2 |
|
Tādi nu esam!!! Visbriesmīgākais, šķiet ir tas, ka daudzi lepojas ar padarīto - tāds savdabīgs personības apliecinājums, tikai ar mīnus zīmi... diemžēl.... |
Boss 27.09.2005, 12:58 #1 |
|
|