Mārtiņdienas tautasdziesmas

17384
Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.

17385
Vakar Mārtiņš
No Rīgas laidās,
Šodien sētā
Ierībināja:
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Trīs simts sulaiņu
Bruņoti vīri.

17386
Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.

17387
Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
Mārtiņš nāk vēl labāk:
Ūsiņš nāk zaļu lauku,
Mārtiņš rudzu apcirknīti.

17388
Vai Mārtiņ, vagulīt,
Caura tava cepurīte;
Kam gulēji vasariņu
Apakš lielā akmentiņa?

17389
Mārtiņš bija nabadziņš:
Atjāj baltu kumeliņu,
Atjāj baltu kumeliņu,
Cietu zemi kapādams.

17390
Ai Mārtiņ, vecpuisīt,
Kam tu nāci rudenī?
Rudenī lieli dubļi,
Lietus dienas, tumšas naktis.

17391
Kas dimd, kas rīb
Ap istabiņu?
Mārtiņa gailīši
Dancīti veda,
Mārtiņu vakaru
Gaidīdami.

17392
Kas tur dīc, kas tur rīb
Ap to mūsu istabiņu?
Mārtiņš gaili dancī veda,
Ap istabu tekādams.

17393
Kas dimd, kas rīb
Ap istabiņu?
Mārtiņa gailīši
Dancīti veda,
Mārtiņa vakaru
Sagaidīdami.
Vakar Mārtiņš
No Rīgas laidās,
Šodien rītā
Ierībināja:
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Trīs simti sulaiņi,
Bruņoti vīri.
Atbrauca Mārtiņš,
Atrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtsuburāi.
Piesēja Mārtiņu
Tumšajā kaktā:
Kam bites pārlaida
Pār Daugaviņu,
Kam māte necepa
Med's plācenīšus,
Kam tēvs nedarīj'
Saldalutiņu.
Aizbrauks Mārtiņš
Norībinās,
Aiznesīs mēteli
Zobena galā.

17394
Iešu, iešu pasavērti,
Kas ārā rībināja:
Mārtiņš savu kumeliņu
Aiz istabas dancināja.

17395
Mārtiņam pilns stallītis
Sirmu bēru kumeliņu;
Dod, Mārtiņ, tu man vienu
Sirmu bēru kumeliņ'.

17396
Ūsiņā, Mārtiņā
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus.

17397
Atjāja Mārtiņš,
Atrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtu stabu galā.

17398
Mārtiņš jāja pa vārtiem,
Piesien savu kumeliņu,
Pakar savu mētelīti
Pie tā vārtu stuburiņa.

17399
Mārtiņš gāja ap istabu,
Balts kažoks mugurā;
Nāc, Mārtiņ, istabā,
Sēsties galda galiņā.

17400
Mārtiņam, vecpuišam,
Cauras bikses mugurā;
Šuviet ātri, jaunas meitas,
Dodiet bikses Mārtiņam.

17401
Es atvēru nama durvis,
Mārtiņbērnu gaidīdama:
Jau dzirdēju pagalmā
Vara važas nožvadzam.

17402
Kas skanēja, kas žvadzēja
Manā sētas pagalmā?
Tur sajāja Mārtiņbērni
Ar sudraba zobeniem.

17403
Labvakar, Mārtiņtēvs,
Vai saņemsi Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši,
Aiz durvīm stāvēdami.

17404
Labvakari, mājas māte,
Vai gaidīji Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni sanākuši,
Kājas, rokas nosalušas.

17405
Labvakari, mājas māte,
Vai gaidīji Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni atnākuši,
Kājas, rokas nosaluš'.
Un, ja ir par patikšan',
Lūdzu, durvis atdariet;
Un, ja nav par patikšan',
Tad ar suņiem aizraidiet;
Un, ja iekšā nelaidīs,
Lielu skādi padarīs:
Bulli vaļā palaidīs,
Akā spaļus iebērīs.

17406
Laižiet iekšā Mārtiņbērnus,
Kājas, rokas nosalušas;
Ja jūs iekšā nelaidīsiet,
Lielus darbus darīsim:
Akā gružus iebērsim,
Gaiļam kaklu griezīsim.

17407
Vērpu, vērpu,
Šuvu, šuvu,
Adīju, čukstīju
Mārtiņa bērniem:
Mārtiņa bērniņi
Kailām pontēm.

17408
Bagāts bagāts Mārtiņtēvs:
Divi staļļi kumeliņu,
Vienā zviedza sirmi bērin,
Otrā zviedza melni brūni.

17409
Nāciet šurpu, puiši, meitas,
Mārtiņdienu nosvinēt:
Ir man zosis, ir man maize,
Ir ar saldais alutiņš.

17410
Pērkonītis ducināja
Visu garu vasariņu,
Nu dūc manā istabiņā
Mārtiņdienas vakarāi.

17411
Nedod, Dievs, tādu dienu,
Kāda diena Mārtiņam:
No ciemiņa ciemiņā,
Gaiļa nasta mugurā.

17412
Mārtiņš rāja sābru māti
Mārtenīša vakarā,
Kad nedeva darbiniekiem,
Ko tie bija pelnījuši.

17413
Devu, devu Mārtiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu vistu, kankariņu,
Ar visiem nadziņiem.

17414
Es Mārtiņu sagaidīju
Ar gailīša sekstītēm,
Atkal nāca Ziemassvētki
Ar sivēna šmecerīti.

17415
Dzied', manu gailīti,
Pēdējo reizīti:
Šovakar Mārtiņam
Liks tevi katlā.

17416
Juram taisu brūnu alu,
Lai aug mani miežu lauki;
Mārtiņam gaili kāvu,
Lai dīžojas kumeliņi.

17417
Kas tur kliedz, kas tur rīb
Mūsu vistu kūtiņā?
Mārtis vistas, gaiļus kāva,
Ar cirvīti lēkādams.

17418
Mārtiņam gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņu barojot.

p>17419
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Lai tek mans kumeliņš
Deviņiem celiņiem.

17420
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem:
Tas sukāja, tas baroja
Manu bēru kumeliņu.

17421
Mārtiņiem gaili kāvu
Kumeliņu stiliņģī,
Lai tecēja kumeliņš,
Kā gailītis dziedādams.

17422
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem;
Jurīšam, brālīšam,
Ūsiņš pirka kumeliņu.

17423
Mārtiņam gaili kavu
Sarkanām kājiņām,
Lai aug labi rudzi mieži,
Lai zviedz labi kumeliņi.

17424
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Lai tas manu jaunu gadu
Rudzus miežus audzināja.

17425
Mārtiņiem gaili kauj
Deviņiem cekuliem,
Lai aug mani rudzi mieži
Deviņām vārpiņām.

17426
Mārtiņam gaili kāvu
Vaskotām kājiņām,
Lai aug mana rudzu druva
Zeltītām vārpiņām.

17427
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Lai neauga nezālītes
Manā miežu tīrumā.

17428
Mārtiņdienai gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Lai aug manām telītēm
Div' radziņi pierītē.

17429
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Lai tas manas aitas gana
Visu garu vasariņu.

17430
Mārtiņam gaili kavu
Deviņiem nazīšiem,
Lai aug vistas citu gadu
Manā tēva sētiņā.

17431
Mārtiņiem gaili kāvu
Deviņiem cekuliem;
Gailīt', manu rakarīt',
Skaisti dzied vakarā.

17432
Mārtiņiem gaili kava
Deviņiem cekuliem,
Lai viņš tek dziedādams
Visapkārt istabai.

17433
Mārtiņa vakarā gaili kāvu
Sārkanami kājiņami,
Sārkanami kājiņami,
Līku kaula deguntiņu.

17434
Es nokāvu divus gaiļus
Mārtiņdienas vakarāi;
Vienu cepu, otru vāru,
Mārtiņdienu gaidīdama.

17435
Cekulainu vistu kavu
Mārtenīšu vakarā,
Lai aug manim raibas govs
Kā vistiņas cekuliņš.

17436
Cekulainu vistu kava
Mārtenīšu vakarā,
Lai tie ļaudis visu gadu
Bagātīgi nodzīvot'.

17437
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Ramtai rīdi rīridi, rīdi rallalā,
Tas baroja, tas sukāja
Manus bērus kumeliņus.
Devu, devu Mārtiņami,
Ko es biju solījusi:
Melnu vistu, cekulainu,
Ar visiem nadziņiem.
Mārtiņš bija labs vīriņis
Aiz visiem vīriņiem,
I rudeni, pavasari,
Pašā maizes laiciņā.
Rudentiņi, bagāts vīrs,
Daudz tu mums dāvināji:
Pilnas klētis labībiņas,
Pilnas saujas sudrabiņa.
Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena;
Kaut varētu Mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt.
Ej, Mārtiņ, nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadam,
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

17438
Ai Mārtiņ, smuks puisīti,
Kā tu mani pamielosi?
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Gaidu tevi atbraucam.

17439
Ai Mārtiņ, smuks puisīti,
Dod man vienu treknu zosi;
Citu gadu tev' saņemšu
Ar abām rociņām.

17440
Rijiņ, mana vecāmāte,
Ko vēlies Mārtiņiem?
Vai gribēji melnu cūku,
Vai zosīti, kliedzējiņu?

17441
Es gaidīju Mārtiņdienu
Tā kā lielu svētku dienu:
Mīksts plācenis muldiņā,
Zosu gaļa bļodiņā.

17442
Zinu, zinu, ko es zinu,
Es zināju Mārtiņdienu;
Tāpēc savas treknas zosis
Mārtiņiem sabaroju.

17443
Mārtiņami zosi cepu,
Sausas liku pagalītes,
Lai zostiņu ātri ēda,
Kā sadega pagalītes.

17444
Mārtiņam daudz nedaied,
Tam bij tauka muguriņ',
Tam bij tauka muguriņa,
Zosu kājas sūkājot.

17445
Ēd un dzer tu, bōleņ,
Škiņk'a dūsim,
Pīci pudi cyukas gaļas,
Divas zūsis Mōrteņam.

17446
Mārtiņam vīzes pinu
I aukliņas darināju:
Mārtiņš manas govis gana
Visu garu vasariņu.

17447
Dietu, dietu, saiminiece,
Mārtenīša vakarā,
Lai telītes dietu gāja
Pavasara rītiņā.

17448
Priekš kā man šūtas kurpes,
Priekš kā šūti zābaciņi,
Kad nevaru Mārtiņdienu
Pa godam nodancot?

17449
Es uzšuvu tādu kleitu,
Piecas ļipas pakaļā;
Mārtiņ' vakar' krogā gāju
Savas ļipas izrādīt.

17450
Piesēju Mārtiņu Tumšajā kaktā,
Kam bites pārlaida
Pār Daugaviņu,
Kam māte necepa
Med's plācenīša,
Kam tēvs nedarīja
Salda alutiņa.

17451
Skrien bitīte sanēdama
Pār lielo pagalmiņu:
Ieraudzīja Mārtenīti
Pār kalniņu atjājam.

17452
Skrien, bitīte, istabā
Mārtenīša vakarā;
Ja tu pati neieskrien,
Ienes savu saldumiņu.

17453
Ko, bitīt, tu darīji
Visu garu vasariņu,
Ka Mārtiņu vakarā
Galdiņš medu nerdzēja?

17454
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena
Trīs dieniņas nosvinama:
Pirmā ēdu, otrā dzēru,
Trešā kājas ļinku, ļanku.

17455
Visas meitas gauži rauda,
Mārtiņiem aizejot;
Kā tās gauži neraudās,
Mārtiņš bija smuks puisītis.

17456
Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena;
Kad varētu Mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt!

17457
Ej, Mārtiņ, nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

17458
Mini, mini, Mārtiņ,
Kad būs Katriņa!
- Pēc divi nedeļi
Otrā dienā.