 | | Jēkabpils Sv. Jaunavas Marijas Dzimšanas Romas katoļu draudzes baznīca |  |  | | Krustpils pils | |  | | Jēkabpils vecticībnieku baznīca | |  | | Jēkabpils Vissvētās trīsvienības katoļu baznīca | |  | | Strūves parks | |  | | Radžu akmens | |  | | "Sēļu sēta" Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa | |  | | Jēkabpils Meža parks | |
Der zināt
Naktsmītnes Jēkabpilī: Ls 3,50 līdz 20.
Transports: autobusi maršrutos Rīga–Jēkabpils, Daugavpils–Jēkabpils, Rēzekne–Jēkabpils un citos; vilcieni no Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes uz Krustpili.
Maksa Jēkabpils vēstures muzejā: viss Krustpils pils komplekss – Ls 0,80 (skolēniem), Ls 1,20 (pieaugušajiem).
Senais tirdzniecības un kara ūdensceļš Daugava kā robežupe atnesusi Jēkabpilij tik dažādus uzslāņojumus, ar kādiem var lepoties reti kura pilsēta Latvijā. Tur slēpjas tās savdabība, kas ceļotājiem uz Latgali, kuri nolēmuši te piestāt uz pāris stundām, lai paēstu un iegrieztos Krustpils pilī, varbūt vēl kādā baznīcā, liek aizķerties dubultpilsētā daudz ilgāk.
Vecticībnieku apmetne Pilsētas kreisā krasta siluetā uz vakara saules pielietā Daugavas fona zīmīgi izceļas pareizticīgo Svētā Gara baznīcas kupoli. Patīk tas kādam vai ne, bet latviešiem pie Jēkabpils celšanas un dibināšanas sākotnēji bijis maz teikšanas. Daugavas kreisajā krastā pie Salas kroga, kur ūdensceļa veicējus aizturēja daudzas viltīgas Daugavas krāces, Jēkabpils 17. gadsimta sākumā izveidojās kā Krievijas vajāto vecticībnieku apmetne jeb sloboda. 1670. gadā slobodai pie Salas kroga hercogs Jēkabs dāvina pilsētas tiesības, vārdu Jakobštadt un ģerboni, kurā vēlas redzēt lūsi, ko nošāvis netālu no vēsturiskā centra. Jaunajā pilsētā hercogs ļauj apmesties poļiem, krieviem, un lietuvjiem, bet ne vāciešiem un latviešiem, kuri saimnieko pilsētas labajā, Krustpils pusē.
Dziedinošā svētbilde Daudzus apbur kāds nostāsts no 17. gadsimta, kas Jēkabpilij atstājis daudzas zīmīgas liecības. Krievu – poļu – zviedru kara laikā kāds sakšu jātnieku pulciņš cēlies pār Daugavu. Viens no jātniekiem – katolis Jēkabs Grudinskis – ieraudzījis ūdenī peldam dēļa gabalu. Niekodamies viņš izvilcis krastā. Te viņš pamanījis, ka koka gabals noplūdis asinīm. Aplūkojis atrasto dēli, kareivis uz tā ieraudzījis Dievmāti Mariju ar Jēzus bērniņu uz rokām. Notikušais viņu tik dziļi satricinājis, ka izstājies no armijas, apmeties uz dzīvi slobodā un pieņēmis pareizticību. Svētbildi nodevis Holmhofas slobodas Jura baznīcā, kur tā darījusi brīnumus – izdziedinājusi nelabā apsēstus grēciniekus.
Pēc vairāk nekā 200 gadiem, 1878. gadā, Jēkabpili postījis ugunsgrēks un liesmas tika pūstas uz baznīcu. Dievlūdzēji nesa Dievmātes svētbildi ap baznīcu, vējš mainījis virzienu, dievnamam paliekot neskartam.
Novadu krustceles
Jēkabpils un apkārtnes robežas laika dzirnas ir malušas un mainījušas, te vienmēr bijušas novadu krustceles, kur saplūduši Zemgales, Latgales un Vidzemes, kā arī Sēlijas novadi. Jēkabpils, dēvēta par vārtiem uz Latgali, ir pilsēta ar divu pilsētu saknēm. Vairāk nekā 300 gadu agrāk par hercoga Jēkaba dibināto Jakobštadti pie Rīgas–Polockas ceļa Daugavas labajā krastā 1237. gadā Rīgas arhibīskaps Nikolajs no Magdeburgas uzceļ pirmo nocietināto pili Latgalē – Cruczeborch, mūsdienās – Krustpils pili, ap kuru izveidojies miests pilsētas tiesības ieguva tikai 1920. gadā, izceļoties ar neskaitāmiem ebreju veikaliņiem. Taču 1962. gadā, kad atjaunoja sagrauto tiltu pār Daugavu, abas pilsētas tika apvienotas ar nosaukumu Jēkabpils.
Pretrunīgums
Vēsture Jēkabpilij devusi atšķirīgus senčus un visai pretrunīgas īpašības – sēļu diplomātisko piesardzību, latgaļu miermīlīgumu, krustnešu bravūrīgo augstprātību un krievu skaļo atvērtību. Savas pēdas atstājušas vēl citas kultūras – vācu, ebreju, poļu. Pašreizējais pilsētas edzīvotāju skaits – 26 000, no kuriem tūkstotis vecticībnieku. Iespēja sajust pilsētas elpu rodas, iegriežoties gan senajos koka apbūves kvartālos, gan dažādu konfesiju – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu – dievnamos. Mākslas baudījumu lašās izstāžu zālēs sniedz galerija MANS"S. Labi apmeklētas ikmēneša mākslas izstādes ar iespēju iegādāties vietējo amatnieku darinājumus notiek salonā Pie Sīpolnieka. Starp citu, Jēkabpils vēstures muzeja nodaļā Sēļu sēta ir iespēja apskatīt, kā senāk dzīvojuši sēļi. Jo brīvdabas muzejā Rīgā sēļu sētu neatrast. Tā meklējama Jēkabpilī.
Kas jāredz Jēkabpilī
*Krustpils pils komplekss. Viena no retajām viduslaiku pilīm, kas skatāma mūsdienās. 1237. gadā to cēlis bīskaps Nikolajs no Magdeburgas kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. 1585. gadā pils dāvināta Korfu dzimtai mūžīgā lietošanā. Tajā atrodas Jēkabpils vēstures muzejs.
*Brīvības piemineklis. Daugavas krastā iepretim Krustpils pilij tas celts pēc A. Birznieka meta 1925. gadā Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Padomju gados nopostīts, atjaunots 1992. gadā.
*Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. Viens no jaunākajiem dievnamiem Latvijā, iesvētīts 2004. gadā.
*Krustpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca. Sakrāla būve šoseju vidū. Mūra baznīca celta bizantiešu stilā.
*Vecpilsētas laukums. Vietā, kur hercogs Jēkabs zem egles nošāvis lūsi, bet 1670. gada 12. februārī pasludinājis pilsētu Jakobštadt par nodibinātu.
*Strūves parks un Strūves astronomiskais punkts. Bijušais Kroņa dārzs, bagāto jēkabpiliešu iecienīta atpūtas vieta.
19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā sauktās auklas mājas.
*Jēkabpils vecticībnieku baznīca. Pilsētā vecticībnieku kopiena pastāv kopš 17. gadsimta otrās puses, ko veidoja represiju bēgļi no Krievijas. Kopiena ir viena no lielākajām Latvijā un aptver ap tūkstoti cilvēku.
*Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa Sēļu sēta. Tajā vienkopus 19. gadsimta Augšzemes jeb Sēlijas lauku celtniecības pieminekļi – dzīvojamā māja, klētis, rija, pirts, vējdzirnavas un kalve.
*Meža parks un Radžu dižakmens. Parks stādīts 1966. gadā, lai pilsētu pasargātu no dolomīta karjera trokšņiem un putekļiem. 1987. gadā pēc karjera applūdināšanas izveidojusies ūdenskrātuve ar astoņām salām – lielo ķīru un citu aizsargājamu putnu ligzdošanas vietām, kur atrodams arī, iespējams, otrais lielākais dižakmens Latvijā.
|
