logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Marts
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 287
Viesi - 287
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Vēsture

Kandavas vēsture

Autors: www.kandava.lv
15.01.2006
Skatīts 9446 reizes
Kandavas vārds - CANDOWE - rakstiski pirmo reizi minēts 1230. gada līgumā, kas noslēgts starp Austrumkursas deviņu kungu novadiem un kristietības nesējiem - katoļu baznīcu un ordeņbrāļiem. Līgumā Kandava minēta kā viens no senās Vanemas (līb. "Vecā zeme" ) valsts centriem. Kandavas vārdam ir vairāki skaidrojumi: "Kandave"-zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī, "Kandavāt" – pērt, sist zirgus.

"Kandavnieks" - zirgu bende. Nosaukumi, domājams, radušies senatnē, kad tagadējās Lielās ielas galos bijušas upes piestātnes, no kurām kalnup veda primitīvi uzbraucamie ceļi, kurus pastāvīgi izskaloja no augšas plūstošie lietus ūdeņi un strautiņi. Smagos preču vezumus bez zirgu pātagošanas kalnā uzbraukt nevarēja. Radās arī dziļi zirgu pēdu nospiedumi.

1253. gadā Kandava nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā un te tika uzcelta mūra pils, kā viens no Rīgas-Prūsijas kara un tirdzniecības ceļa sargātājām. Vairākums vēstures avotu min, ka pils celtniecība sākusies ordeņa mestra Eberharda fon Zeines laikā ap 1253. gadu, bet turpinājās mestra Burharda Hornhūzena laikā. Pils bija paredzēta kā ordeņa fogta (tiesneša) rezidence un kā tāda minēta 1312. gadā. Pils paplašināta 1334. gadā, kad valda mestrs Munheimas Eberhards.

1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības.1710. gada lielajā mēra epidēmijā izmira gandrīz visi miesta iedzīvotāji.No 600 iedzīvotājiem dzīvi palika tikai 2 amatnieki. Kur kādreiz atradās pilsētnieku mājas, tur bija atmatas un tīrumi. Aptuveni pēc 100 gadiem Kandavas miestā 31 mājās dzīvoja 450 iedzīvotāji. Lielā mēra epidēmija bija robežlīnija, no kuras atsakās etniskā un saimnieciskā atjaunotne. Jau 1730. gadā atsākušas darbu 2 skoliņas. Ērģelnieks uzturējis vācu, bet priekšdziedātājs - latviešu skolu. Lielas pārmaiņas miestā notiek pēc 1642. gada, kad sāk valdīt hercogs Jēkabs Ketlers (1610-1681). Kandavā un apkārtnē uzcēla daudzus rūpniecības uzņēmumus - manufaktūras. Miestā darbojās pulvera maltuve, kurā ražoto pulveri par 15,5 dālderiem centnerā pārdeva Rīgai. Sēru ieguva no sēravotiem. Salpetri veda no Kuldīgas un Slampes, līdz Kandavā uzbūvēja savu salpetra vārītavu. Apkārtnē bija vairākas ogļu dedzinātavas, no kurām viens mājas vārds – Dekšņas - vēl ir saglabājies. Dzirnavas darbojās no 1645. līdz 1676. gadam.Ap 1769. gadu provizors Dītrihs Grūbe atvēra aptieku.

1795. gadā Kurzemes hercogiste tika iekļauta Krievijas sastāvā, kļūstot par Kurzemes guberņu. Pirmajos gados nekādas redzamas pārmaiņas Kandavas dzīvē nenotika. Pamazām pieauga iedzīvotāju skaits ( 1797. gadā - 439 iedzīvotāji ),kā rezultātā tika atļauts noturēt iknedēļas tirgu, kas notika ceturtdienās.1799. gadā Kurzemē atļāva iebraukt žīdiem, kuri sāka dibināt savus tirdzniecības un amatniecības uzņēmumus.1812. gadā arī Kandavas novads pārdzīvoja franču (prūšu) okupāciju, no kuras sevišķi cieta apkārtējo muižu zemnieki.

1892.gadā Kandavā dzīvoja 2100 iedzīvotāji, kādēļ miests ieguva sašaurinātas pilsētas tiesības.1893. gadā ievēlēja pirmo pilsētas domi un pirmo pilsētas vecāko.

1904. gadā atklāja Rīgas - Ventspils dzelzceļu ar Cēri, vēlāk Kandavas staciju.1914. gadā bija ap 2300 iedzīvotāji, bet lauku teritorijā - 4000. Darbojās pamatskola un pilsētas skola. Vācu okupācijas laikā 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības. Tika uzcelta elektrostacija. Strādāja ūdensdzirnavas, vilnas pārstrādes uzņēmums, kokzāģētavas, galdniecības, kaļķu cepļi, ķieģeļnīca.

1945. gada 9. maijā atjaunojās PSRS okupācijas vara. Organizēja mazus, dzīvot nespējīgus kolhozus.

No 1950. līdz 1959. gadam Kandava bija rajona centrs, kurā ietilpa 17 ciemi un Sabiles pilsēta. Izvērsās sporta darbs, kas rosināja stadiona būvi teteriņos.1958. gadā darbu uzsāka Kandavas internātskola, tika veidota mūzikas skola.

1960. gadā Kandavas pilsēta un 13 ciemi tika iekļauti Tukuma rajona sastāvā.1963. gadā uz Rūpniecības kombināta bāzes izveidoja A.Popova RRR Kandavas cehu, kurā ražoja radio detaļas. Daudzveidīgu piena produktu sortimentu ražoja Kandavas pienotava. Uzcēla universālveikalu "Abava". Kapitāli pārbūvēja viesnīcu.

Jaunās atmodas laikā 1988. gadā kandavnieki aktīvi piedalījās Baltijas ceļa akcijās un sardzē uz barikādēm Rīgā. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Kandavā darbojās trīs vidējās mācību iestādes: K.Mīlenbaha vidusskola, Kandavas internātvidusskola, Valsts lauksaimniecības tehnikums, kā arī Mūzikas, Mākslas un Deju skolas.

Kandavas novads atrodas Kurzemes austrumu daļā, 102 km no Ventspils, 97 km no Rīgas, 60 km no Kuldīgas, 30 km no Talsiem un 28 km no Tukuma. Kandavas novads robežojas ar Zentenes, Pūres, Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, un Vānes pagastiem Tukuma rajonā, Kabiles pagastu Kuldīgas rajonā, Abavas, Virbu, Strazdes un Balgales pagastiem Talsu rajonā. 35% no novada teritorijas kopplatības aizņem meži.

Kandavas novada pašvaldība izveidojusies apvienojoties sekojošām teritoriāli administratīvajām vienībām: Kandavas pilsētai, Kandavas pagastam, Cēres pagastam, kā arī - Matkules pagastam un Zemītes pagastam.Uz 1998. gada sākumu kopējā pašvaldības teritorija aizņem 387 km2 un to apdzīvoja 8562 iedzīvotāji.1999. gadā izveidots Kandavas novads.

Kā viena no pirmajām Latvijas republikā 1996. gadā iesākās un veiksmīgi realizējās teritoriāli administratīvās reforma Kandavas pilsētā un tās apkārtnē. Vispirms Kandavas pilsētai pievienojās Kandavas un Cēres pagasti, bet 1997. gadā - Zemītes un Matkules pagasti. Galvenie apvienošanās procesa cēloņi bija finansiālie apsvērumi: apvienotam pilsētas un lauku teritoriju pašvaldību budžetam ir lielākas iespējas koncentrēt tā izlietojumu racionāli un stratēģiski, lielākas kredīta iespējas, labāka nodokļu administrēšana. Bez tam Kandavai un tās apkārtnei ir raksturīga infrastruktūras, kultūras un sporta pasākumu, izglītības un veselības objektu koncentrācija pilsētā un tādēļ, lai to varētu izmantot pārējo lauku teritoriju iedzīvotāji notika apvienošanās.

Kandavas novada ģeopolitiskais stāvoklis, bagātais dabas un kultūras mantojums ir noteicis šīs teritorijas daļēju atrašanos īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas "Abavas ielejas" sastāvā un līdz ar attiecīgajiem LR institūciju izdotajiem normatīvajiem aktiem ir radījis gan attīstības priekšrocības, gan attīstības ierobežojumus.

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100