Kārlis Meijers Limbažos: "Manuprāt, šie skolotāji nevēlas mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu tāpec, ka viņiem vienkārši trūkst nacionālo jūtu, patriotisma. Domāju, ka obligāti būtu jāmāca mūsu vēsture atsevišķi, bērniem jāzina savas valsts pagātne ļoti labi, jo patriotiskās jūtas bāzējas uz Šo mantojumu, zināšanām par savu vēsturi un saknēm. Šobrīd jaunieši ļoti slikti zina Latvijas vēsturi. Viņiem nav ne jausmas, kas ir, piemēram, barikāžu laiks, nav zināšanu par Latvijas vēsturi abos pasaules karos un pēc tiem. Jau sen Latvijas vēsturi vajadzēja mācīt kā atsevišķu priekšmetu. Protams, skolotāji uzskata, ka tāpat jau to dara, mācot musu vēsturi pasaules notikumu kontekstā, taču acīmredzot ar to nepietiek un jābūt atsevišķam priekšmetam, kur pievērstos tikai Latvijai, protams, pasniedzot to saistībā ar pasaules vēsturi, taču uzsvaru liekot uz nacionālo."
Līva Eglīte Kuldīgas rajona Rumbas pagastā: "Ja runājam par cilvēkiem kopumā, lielākoties mums visiem ir bail no pārmaiņām. Ir lietas vai lietu kārtība, pie kuras esam pieraduši un negribam no tās atteikties. Tāpat laikam ir ar šiem skolotājiem. Manuprāt, tas notiek tikai tāpēc, ka viņiem ir bail no pārmaiņām. Taču viņi nedrīkst pretoties ministres lēmumam. Arguments, ka Latvijas vēsture jau tāpat tiek mācīta pasaules vēstures ietvaros, neiztur kritiku. Mēs esam pārāk maza valsts un, mācot mūsu vēsturi tik plašā kontekstā, tā pazūd kā lielā tirgū. Uzskatu, ka mūsu vēsturei obligāti vajadzētu būt kā atsevišķam priekšmetam, lai skolotājs, mācot bērnus, varētu pilnībā nodoties tikai konkrētai tēmai, pieskaroties visām mūsu valsts īpatnībām un izejot visus vēstures līkločus."
Ligita Buka Jelgavas rajona Zaļeniekos: "Manuprāt, tas ir ļoti pareizi, ka Latvijas vēsturi mācīs atsevišķi. Tad bērni to apgūs daudz labāk nekā tad, ja Latvijas vēsturi pīs kopa ar pasaules vēsturi. Jāskatās jau no tā viedokļa, kā skolēniem ir vieglāk saprast un uztvert, lai viņi iegūtu pilnīgākas zināšanas. Skaidrs, kāpēc skolotāji negrib šādu dalīšanu, - tā ir papildu slodze, ko neviens, protams, nevēlas. Lai gan, no otras puses, vai tiešām to var uzskatīt par lieku darbu, ja Latvijas vēsture jau tāpat tiek mācīta, vienīgi Šoreiz to izdalīs no kopējā konteksta, lai bērni to iemācītos labāk?"
Laura Ceriņa Rīgā: "Ļoti grūti kaut ko pateikt, jo sava taisnība ir arī skolotājiem. Lai gan pati uzskatu, ka Latvijas vēsture ir jāmāca kā atsevišķs priekšmets. Varu piekrist skolotājiem tādā ziņa, ka šī liekā stunda, kura būs jāizveido uz jau esošās programmas bāzes, būs jāatņem kādam citam priekšmetam. Tad ir jāizdomā, kurs priekšmets ir tik nesvarīgs, lai atņemtu stundu. Es tādus neredzu. Vel vairāk bērnus noslogot arī nevar, viņi jau tāpat mācās
ļoti daudz gan skolā, gan mājās. Iespējams, kaut kādā laika posmā, ko bērns mācās pamatskolā, no divām stundām, kas paredzētas vēsturei nedēļā, viena varētu būtu veltīta Latvijas vēsturei, bet otra - pasaules vēsturei. Taču, protams, ne visu laiku - divus vai trīs gadus."
Ilga Jakāne Jēkabpils rajona Aknīstē: "Grūti viennozīmīgi pateikt, taču es savā ziņā piekrītu skolotājiem. Manuprāt, nav vajadzības pēc atsevišķas Latvijas vēstures stundas, jo tādā veidā tiks atrauta mācību stunda no kāda cita priekšmeta. Domāju, ka vajadzētu mainīt proporcijas un vēstures stundu laikā par Latviju stāstīt mazliet vairāk. Tas pats attiecas ari uz citiem priekšmetiem, piemēram, bērni ļoti slikti zina Latvijas ģeogrāfiju. Tātad uzskatu, ka vienkārši vairāk jāuzsver Latvija."
Māris Lošaks Daugavpils rajona Subatē: "Manuprāt, ja skolotāji uzskata, ka Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets nav vajadzīgs, tā arī jāpaliek. Viņiem tomēr ir lielāka saskarsme ar skolēniem un viņi labāk zina, kas būtu nepieciešams. Iespējams, vajadzētu proporcionāli vairāk mācīt Latvijas vēsturi jau esošās programmas ietvaros, bet noteikti nevajag vēl vienu atsevišķu stundu, jo tad nāksies noņemt stundu kādam citam mācību priekšmetam." |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
