 | | Sveces |  |
Sveču diena, latīniski festum candelarum, ir attīstījusies no seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem , ticīgajā pasaulē 5. gadsimtenī to skaidroja arī kā Marijas šķīstīšanās svētkus. Sākumā abu ticību svētki pastāvēja blakus, kamēr beidzot kristīgā ticība ņēma virsroku. Arī sveces tika lietotas abos svētkos. Sveču lietošanu dievkalpošanā daži zinātnieki jau meklē pie senajiem jūdiem. Pie katoļiem Sveču dienā notiek sveču svētīšanas ceremonija, bet luterieši ir to svinību atmetuši. Tomēr daudz senas ierašas un māņi ir saglabājušies arī luterāņu zemēs. Pie seniem latviešiem ap Sveču dienas laiku nav zināmas kādas īpašas svinības, tādēļ savu tipisku Sveču dienas māņu viņiem gan nebūs bijis. Tomēr zināmi arī vairāki ticējumi, sasitīti ar šo dienu, ko dažviet sauc arī par grabenīcu vai sveicaini:
• Sveču diena svinama ar svecēm un skaliem.
• Ja sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus
• Ja sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
• ja sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara.
• Apmācies laiks - zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.
• Puteņi graudus kaisot, esot labas ražas.
• Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.
• Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris, bet, ja sveču dienā salst, tad no silta pavasara nav ko domāt.
• Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
• Ja Sveču dienā sanāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.
• Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes pilnas ūdens.
• Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
• Lai govis nebizotu, tām Sveču dienā nedod dzert. |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
