Raksti > Vide

Diskutēs par Burtnieka ezera un Salacas upes restaurācijas darbiem

Autors: Aija Jakubovska, projekta "Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā" sabiedrisko attiecību speciāliste
23.02.2006
2006.gadā turpināsies Burtnieka ezera un tiks uzsākta Salacas upes dabiskā stāvokļa atjaunošana pļaujot virsūdens augāju un attīrot straujteces.
Salaca
Burtnieku ezers
Līdzās dabas vides kvalitātes atjaunošanai projekta īstenošana būtiski uzlabos arī cilvēku dzīves vides kvalitāti uzlabojot ūdens kvalitāti un rekreācijas iespējas. Projekta īstenotāji aicina uz dialogu iesaistītās pašvaldības, iedzīvotājus un uzņēmējus, lai savlaicīgi informētu par plānotajiem darbiem, apzinātu iespējamās problēmas un kopīgi meklētu risinājumus.

ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda finansētā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) projekta "Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ZBR" ietvaros 2005. gada sezonā Burtnieku ezerā nopļauti apmēram 60 hektāri virsūdens augāja, tādejādi vietām atsedzot Burtnieka ezera krasta līniju, atjaunojot putnu barošanās un ligzdošanas vietas, kā arī zivīm piemērotas vietas. 2006. gadā darbi turpināsies gan ezerā, gan tiks uzsākti Salacas upē. Šādi darbi netieši īstermiņā ietekmē daudzu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, tādēļ š. g 24. februārī Mazsalacā, kafejnīcas "Miks" telpās notiks sanāksme, kurā piedalīsies projekta īstenotāji, Salacas upes ilggadējs pētnieks Jānis Birzaks, Vides ministrs Raimonds Vējonis, pagastu un rajona pašvaldību, valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji. Pļaušanas darbu veicējus pārstāvēs Matīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Ķilpis.

Sanāksmes laikā plānots arī uzsākt dialogu par Salacas upes un Burtnieka ezera virsūdens apauguma turpmāku pļaušanu pēc projekta darbības noslēguma. Burtnieka ezera Salacas upes apkārtnes pašvaldībām un iedzīvotājiem jāapzinās, ka šodien, kad dabiskais hidroloģiskais režīms ir aizjaukts un padomju laiku meliorācijas sistēmas būtiski degradējušas vidi kopumā, ezera un upes saglabāšana nākotnei ir atkarīga no cilvēku darbības vai bezdarbības. Ceturtā lielākā Baltijas jūras baseina lašupe Salaca būtu kopējiem spēkiem atjaunojama savā dabiskajā tecējumā, Burtnieku ezeram jāatgūst raksturīgais plašums un īslaicīgas neērtības, kā ezerā peldošas niedres, būtu jāspēj pieciest labākas rītdienas vārdā.

Vides ministrs Raimonds Vējonis informēs par uzsāktajām sarunām ar Staiceles papīrfabrikas aizsprosta īpašniekiem. Staiceles dambja nojaukšana ir vissvarīgākais priekšnoteikums lašu dabiskās nārstošanas vides atjaunošanai un, lai arī pirmajā brīdi upes posms lejpus nojauktā dambja izskatīsies nepievilcīgs cilvēkam, daba ātri atjaunos Salacas straujteces tecējumu un mēs atgūsim gandrīz pilnīgi neskartu upi. Jāatzīmē, ka vienīgie īstie zaudētāji Staiceles dambja nojaukšanā būs maluzvejnieki, kuriem zudīs ērtā vieta nēģu un lašu nelikumīgajai zvejai