Jānis Reiters (aptuveni 1632-1697)

Pēc augstskolas beigšanas un ceļojuma uz Vāciju Reiteru iecēlla par mācītāju Raunā, kur drīz vien viņam sākušās nesaskaņas ar Raunas muižas pārvaldnieku, kurš izvirzīja pret Reiteru reliģiska un sociāla rakstura apvainojumus - viņš piekopjot pagāniskas tradīcijas draudzes dzīvē, atjaunojot katoliskos kulta rituālus, noskaņojot zemniekus pret viņu kungiem.

1664.gadā, gatavojoties Bībeles tulkošanai, tika uzaicināti 10 mācītāji, lai sagatavotu tulkojumu paraugus. Reiters nav aicināts, tomēr licis iespiest savu Mateja evaņģēlija tulkojumu ( nav saglabājies līdz mūsdienām). 17.gs. 70.gados Reiters tomēr saņēmis aicinājumu piedalīties tulkojuma darbos.

Viņš tulkojis fragmentus aptuveni 13 Vecās derības un Jaunās derības grāmatām, visvairāk no Mateja evaņģēlija. Tāpat kā citu 17.gs. autoru, arī Reitera tekstā ir ģermānismi, nekonsekvence rakstībā, tomēr pētnieki secinājuši, ka viņa tulkojums ir ievērojami veiksmīgāks nekā Manceļa, jo vairāk balstīts uz oriģināltekstiem. Tomēr kā liecina vēsture, Gliks izmantojis Manceļa un Fīrekera tulkojumus, bet ne Reitera. Iespējams, personisko īpašību, viņa konfesionālo svārstību un viņā simpātiju dēļ pret zemniekiem.

MUu§o Täwß kaß eek§ch däbbä§im. Swätitz lay
toop tawß wardz. Lay eenak mumß tawa kiä-
nina=wal§tiba. Tawß praatz lay noteek ta wirß Säm-
mäß ka eek§ch däbbä§im / muu§u deeni§ku Mai§i dod
mumß §cho den. Un peedod mumß muu§uß paraduß
ka mäß peedodam muußim paradneekim. Un nä
eewädd muuß kärdina§chana / bett pä§ti no ta liauna.
Tawa iaw ir ta känina wal§tiba / taß §pääkß un taß
godz muu§chigi muu§chai / Amen.