 | | "Zāgkalni" ziemā |  |
Kādas tendences valda, kas veicina un kas traucē strādāt, par to saruna ar Vidzemes tūrisma asociācijas izpilddirektoru Andi Malēju, Raunas tūrisma biedrības vadītāju, zemnieku saimniecības "Jaun Ieviņas" īpašnieku Uldi Rudzīti, Piebalgas reģionālā tūrisma informācijas centra vadītāju, Vecpiebalgas uzņēmēju, brīvdienu mājas īpašnieci Kristīni Šķerbergu, Pārgaujas tūrisma informācijas centra vadītāju Līgu Kārkliņu, Vaives pagasta "Celmu" saimniekiem Esteri un Aivaru Laugaļiem.
-Kādas tendences raksturo lauku tūrismu?
Andis Malējs: - Notiek specializācija, pilnveidojot un spēcīgāk akcentējot savu īpašo piedāvājumu. Tā raksturīga uzņēmumos, kuri darbojas ilgāku laiku. Piemēram, "Jaun Ieviņas" – veselīgas vides saimniecība. Tas arī ir tas, uz ko jāvirzās, jo viens pats viesu nams klientiem ir pārāk vienkāršs un neinteresants piedāvājums. Notiek arī specializācija vietējam un ārvalstu piedāvājumam. Daļa uzņēmēju izvēlas vietējos klientus, citi saka: "Tikai ārzemniekus. Vietējie atnāk un piecūko." Tas ir triviāli, bet fakts.
Uldis Rudzītis: - Apmeklētāji aizvien vēlas aktīvi atpūsties, darboties, ne tikai paēst un izgulēties. Turpinām attīstīt pirts lietas, kas ir mana paša aizraušanās. Jāmāk arī uzķert katru tūrista interesi un padarīt to par produktu. Mums ir savvaļas zirgi, interesants apskates objekts, bet, izrādās, ka bērniem daudz labāk patīk mājas cūkas. Tās nāk klāt, ēd no rokas, tām var pieskarties.
Kādreiz domājām, ka tūrisms un lauksaimniecība saimniecībā būs nošķirti. Nu aizvien vairāk sliecamies uz to, ka abām nozarēm jādarbojas kopā. Esam bioloģiska saimniecība, audzējam pārtikas produktus, tos cenšamies likt viesiem uz galda.
Kristīne Šķerberga: - Piebalgā lauku tūrisms organizēts ir samērā nesen, bet šo gadu laikā gan palielinājies piedāvājums, gan esam panākuši, ka novads ir tūristu galamērķis. Piedāvājums cieši saistīts ar bagāto kultūrvēsturi, bet ir arī tādi klienti, kuri vēlas būt tikai pie ūdeņiem, izbaudīt dabu. Pēdējo gadu jaunums ir uzņēmumu, iestāžu pieprasījums pēc sporta svētku rīkošanas. Tādu iespēju, piemēram, piedāvā Inešos, kur "Avotnieki" pat izveidojuši orientēšanās trases.
Mūsu uzņēmēji ir specializējušies. Nosacīti esam konkurenti, bet piedāvājums ir ļoti dažāds. Katram sava rozīnīte. Ir bioloģiskās saimniecības, ir atpūta ģimenēm, ir piedāvājums lielām grupām. Piemēram, Cirstu muiža uzņem grupas. Organizējot pasākumus, izmanto Piebalgas auru, tradīcijas. Rīko pārģērbšanos, senās dejas. Piedalās Ķencis.
Estere Laugale: - Mēs ar šo gadu atteicāmies no viesu nama statusa, kurā ietilpa arī ēdināšanas pakalpojumi. Prasības ir tik sarežģītas, ka gandrīz nav iespējams tās izpildīt. Ar šo gadu esam brīvdienu māja. Iekārtojām virtuvi - plīti, ledusskapi, ir visi trauki, katli, pannas. Viesi paši sev gatavo un paši atbild par to, ko ēd. Ja jāuzņem grupas vai jārīko viesības, galdu uzklāj sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, mums par to ir noslēgts līgums. Esam palielinājuši vietu skaitu, ierīkojuši semināru zāli.
Līga Kārkliņa: - Vasarā mūsu trumpis ir pazemes ezeri, kas atrodas Straupes pagasta "Vējiņos". Tie vienīgie Baltijas valstīs. Ir slavenais Straupes pils komplekss. Var apskatīt strausu audzētavu. Mums ir Gaujas Nacionālais parks. Izstrādājot maršrutus, iekļaujam kaimiņu rajonu pagastu apskates objektus, piemēram, Lēdurgas dendroloģisko parku un citus. Visu šo piedāvājumu uzņēmēji prot izmantot. Piemēram, "Upesleju" saimniecība piedāvā arī mikroautobusu ekskursijai pa novadu.
Ļoti populāra pie mums kļuvusi komercmakšķerēšana. Un raksturīga tendence - vasarā ir daudz atpūtnieku, kuri dzīvo treileros pie publiskiem ezeriem. Velosipēdi līdzi, brauc un iepazīst apkārtni. Ar katru gadu tādu ir vairāk.
A.Malējs: - Tūrismā kopumā un tajā skaitā arī lauku tūrismā cenšas mazināt sezonalitāti. Domā, ko darīt, lai piedāvājums būtu cauru gadu, arī ziemā, uzņēmēji veido plašāku pakalpojumu klāstu, iekļaujot kalnu slēpošanu, ārstniecības pasākumus.
K.Šķerberga: - Piebalgā lauku tūrismam joprojām ir izteikta sezonalitāte. Ziemā labi tiem, kas atrodas lielu ceļu malā un zina, ka var garantēt atbraukšanu piektdienas vakarā vai sestdienas rītā līdz savam namam. Tie pamazām domā, ko darīt arī šajā laikā. Mums neizmantots resurss ir Piebalgas pakalni. Ir tikai viena īsta kalnu slēpošanas trase Skujenē.
U.Rudzītis: - Daudz viesu piesaista Žagarkalns. Aizvadītajā sezonā bija daudz atpūtnieku no Lietuvas, kas slēpoja un nakšņoja pie mums.
Aivars Laugalis: - Mums visu gadu pieprasītākā ir pirtiņa. Tie, kas brauc slēpot uz Žagarkalnu, noteikti grib nopērties. Šoziem vairākas reizes bijuši lietuvieši.
K.Šķerberga: - Caur mūsu novadu brauc slēpot uz Ērgļiem, Madonas rajonu, uz Gaiziņu. Tur piedāvā arī pietiekami daudz naktsmītņu, tādēļ šie klienti aiziet mums garām. Mums ir vienreizēji pasākumi, piemēram, slēpojums "Apkārt Alaukstam". Līdz trakajiem puteņiem paliek sliedes, ir piedāvājums distanču slēpošanas cienītājiem. Arī uzņēmēji, kas nespecializējas slēpošanas piedāvājumā, izmanto šo laiku.
-Aizvien vairāk tiek runāts par velotūrisma popularitāti. Vai tas nav nozīmīgs attīstības virziens?
A.Malējs: -Latvijā piedāvāt braukšanu ar velosipēdiem ir sarežģīti. Kur asfalts, tur liela satiksme. Kur satiksmes intensitātes dēļ varētu braukt, tur slikts ceļa segums – putekļi, grambas.
E.Laugale: -Mums bijuši viesi no citām valstīm, kuriem līdzi velosipēdi un kuri braukuši pa lauku ceļiem visu dienu. Tagad arī paši esam iegādājuši divriteņus un piedāvājam atpūtniekiem.
K.Šķerberga: -Piebalgā bieži līdzpaņemtie velosipēdi pat netiek nocelti no automašīnas. Vecpiebalga - Ineši, kur asfalts, var braukt, bet pa zemes ceļu, pa putekļiem, trepi... Taču pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir.
A.Malējs: -Tūrists, īpaši ārzemnieks, grib asfaltu. Tie ir atsevišķi gadījumi, kad samierinās ar zemes ceļu. Tiek plānots izveidot velomaršrutu Valka – Smiltene - Rauna Cēsis. Tas ir asfaltēts ceļš, pa kuru nav īpaši dzīva satiksme. Varētu piesaistīt vietējos uzņēmējus, izveidot kopēju maršrutu. Par ieinteresētību šajā projektā notiek sarunas ar pašvaldībām.
U.Rudzītis: - Nekvalitatīvā infrastruktūra lauku tūrisma uzņēmējiem joprojām aktuālākā problēma. Jau pirms diviem gadiem gribējām veidot velomaršrutu līdz ezeram. Seši, septiņi kilometri ar velosipēdu nav nekas, bet pēc peldes brauciens pa putekļainu ceļu ir esktrēms pārbaudījums, ne atpūta. Taču gada laikā divas reizes pie mums, meklējot naktsmājas, ar divriteņiem iebrauca vācu tūristi, kas no Igaunijas devās uz Lietuvu. Viņi bija braukuši uz dullo, neko nezinot. Ir vērts padomāt par plašāku informāciju šādiem klientiem. Lai tā būtu pieejama ne tikai internetā, bet arī uz robežas, Igaunijā, Lietuvā un valstīs, kur ir mērķpublika.
-Ceļi ir problēma, kuras risinājumu lauku tūrisma uzņēmēji no valsts gaida jau sen.
E.Laugale: -Gaida un nesagaida. Atrodamies Rāmuļu ceļa malā. Pa to ved bērnus uz divām pagasta skolām, brauc baļķu vedēji. Pavasaros tas vietumis kļūst neizbraucams. Pašvaldība par to runājusi un rakstījusi dažādos līmeņos. Arī mēs paši esam saņēmuši solījumus no diviem satiksmes ministriem – Krištopana un Gorbunova, bet nekas nav mainījies. Gaidām arī, lai nodrošinātu garantētu elektrības piegādi. Tiklīdz uzpūš vējš un kāds zariņš nokrīt, tā vadi pušu un strāvas nav. Nedod dievs, ja ciemos ir ārzemnieki un turklāt vēl iegājuši pirtī!
U.Rudzītis: -Tikpat svarīga ir interneta kvalitāte. Laukos pieejama tikai iezvana pieeja, un ārzemju tūrists nesaprot, kāpēc jāgaida gandrīz pusstunda, lai aplūkotu kādu mājas lapu. Datu pārraides ātrums svarīgs arī uzņēmējam, kārtojot dažādus jautājumus.
A.Malējs: - Tas gan ir privātstruktūru jautājums. Uzskatu, ka pēc pāris gadiem ātrgaitas internets būs pieejams visā Latvijā.
-Kas būs šīs sezonas izaicinājums? Cēsu astoņsimtgade?
A.Laugalis: -Uz šo pasākumu pie mums jau daļa vietu ir rezervēta. Domāju, ka jutīsim arī pasaules hokeja čempionātu. Rīgā jau viesnīcas aizņemtas. Kas šodien ir nepilni simts kilometri?
L.Kārkliņa: - Mūsu reģions būs noslogots. Straupe svinēs 800 gadi, Mārkulīčos notiks lieli pasākumi.
U.Rudzītis: - Arī NATO samits varētu atnākt līdz mums. Diemžēl centralizēti nekas netiek organizēts. Rīga pilna, bet mums pagaidām neviens neko nepiedāvā. Bet mēs esam gatavi uzņemt arī lielākas grupas – gan pabarot, gan izmitināt. Sadarbojoties tūrisma saimniecībām, varam kopumā uzņemt 60-70 cilvēkus.
U.Malējs: - Kā Rīgas viesus dabūt uz laukiem? Esam par to domājuši. Varbūt bezmaksas izdevumos par Rīgu var ielikt lapiņu ar piedāvājumu? Latvijas interneta portāls nav labā kvalitātē, tādēļ taisām savu datu bāzi, kas, protams, nav ekonomiski pareizi. Bet situācija tāda, kāda ir.
-Vai ārzemēs bieži nav skaidrs, ko pie mums var sagaidīt?
A.Laugalis:Esam asociācijas "Lauku ceļotājs" biedrs, kas izdod bukletus, ievietotu ziņas internetā. Pie mums ir atbraukuši tūristi pat no Japānas. Stāv pie mājas un rāda mūsu pirtiņas foto, jautā, kur tāda atrodas. Taču ar "Lauku ceļotāju" ir par maz. Lielas cerības liekam uz Vidzemes tūrisma asociāciju.
A.Malējs: -Notiek Vidzemes tūrisma portāla pilnveidošana. Biedriem tā pakalpojumi būs bez maksas.
E.Laugale: - Vidzemes tūrisma asociācijas ietvaros vajadzētu biežāk tikties, mācīties. Aktīvāk popularizēt mūsu novadu. Mēs, dalībnieki, būtu gatavi maksāt lielākas biedru naudas, lai tiktu izdoti bukleti, informācija par mums ievietota internetā. Asociācija varētu veikt arī rezervāciju. Vasarā viesnīcas Cēsīs pārpildītas, bet pie mums nesūta.
A.Malējs: - Ar rezervāciju plāno nodarboties Cēsu tūrisma informācijas centrs, taču par to varētu domāt arī mēs. Bet, runājot par informāciju, ko dodam ārā no Latvijas, jāatzīst, ka mēs beidzot zinām, ko negribam, proti, lai par mums nedomā, ka te ir sekstūrisma lielvalsts, bet joprojām netiekam galā ar to, kā Latviju pozicionēt.
E.Laugale: -Vai mūsu novadu nevar reklamēt ar Vidzemes vārdu?
A.Malējs: - Ārzemju tūristiem vārds "Vidzeme" neko neizsaka. Domāju, ka pat kaimiņi igauņi to nezina. Labākā gadījumā varam sevi virzīt kā Ziemeļlatviju. Bet reklamēt Latviju kā atraktīvu vietu var atļauties tikai valsts. Tad var likt reklāmas CNN un izmantot citos lielos medijus. Un bieži vien Latvijai tūrisma tirgū jāreklamējas kopā ar Igauniju, Lietuvu kā Baltijai. Tas izskanēja arī nupat, kad diskutējām par velotūrismu.
E.Laugale: - Vai nevarētu veidot Ziemeļlatvijas portālu un bukletu? Mēs, asociācijas biedri, būtu gatavi maksāt par to.
A.Malējs: -Jā, mājas lapa jau ir rezervēta. Tas vajadzīgs, konkurējot ar citiem Latvijas reģioniem, lai Ziemeļvidzeme piesaistītu tūristus, kas atbrauc uz Latviju.Bet, lai kopumā uz Latviju dabūtu vairāk tūristu, jāstrādā valsts līmenī. Joprojām nav vienota tēla, kā Latviju piesakām pasaulē. Nu, varbūt tas ir pārāk skarbi teikts. Valsts tūrisma attīstības aģentūra izstrādā mārketinga stratēģiju, kuras galarezultātu neesmu redzējis. Varbūt pēc tās uzrakstīšanas un akceptēšanas kaut kas mainīsies. Taču šobrīd tā ir problēma.
A.Laugalis: -Vidzeme var izvirzīt koncepciju, tēzes par Ziemeļvidzemi, kas būtu pieņemamas arī visai valstij. Jāiet citiem pa priekšu.
-Kā informācijas apriti un sadarbību veicina tūrisma biedrības, informācijas centri?
K.Šķerberga: - Mēs pa laikam aicinām kopā uzņēmējus, lai dalītos jaunumos, lai rastos kontakti un zinātu, kas notiek tuvākā apkaimē, kādi jaunumi, ko no tā var piedāvāt arī saviem viesiem. Tomēr jārēķinās, ka uzņēmēji ir aizņemti un ne vienmēr izdodas sapulcināt, bet cenšos, lai viņi viens par otru zinātu. Tomēr gribētu lielāku aktivitāti, lai apritētu informācija par jaunām iespējām, paplašināšanos, jauniem pakalpojumiem. Domāju, ka mazo centru misija ir piedāvāt aktuālu informāciju par lauku tūrismu, dot iespēju uzņēmējiem ziņas par sevi operatīvi nodot klientiem.
L.Kārkliņa: -Tie uzņēmēji, kas iesaistījušies Pārgaujas tūrisma biedrībā, nāk kopā, arī sniedz informācijas centram ziņas par sevi. Tās novadām tālāk.
E.Laugale: -Pirms vairākiem gadiem lauku tūrisma uzņēmēju grupu kopā aicināja toreizējā lauku konsultācijas biroja speciāliste Biruta Mežale. Kopš tā laika tiekamies, dalāmies pieredzē, klausāmies lekcijas, uzzinām jaunumus nozarē. "Celmi" sadarbojas arī ar kaimiņiem. Diviem saimniekiem mūsu pusē ir zirgi. Esam vienojušies, ka, iepriekš piesakoties, mūsu viesi var doties izjādēs. Viena saimniecība gatavojas iegādāties kamanas, jo daudzi labprāt brauktu pa ziemas ceļu ar zirgiem.
U.Rudzītis: - Šādas idejas būtu jāattīsta aizvien vairāk. Raunas tūrisma biedrība pagājušajā pavasarī nolēma, ka jāapskata vienam otra saimniecība. Sarīkojām braucienu. Pēc tā visi ļoti cītīgi cenšas ieviest ko jaunu. Sadarbība, pieredzes apmaiņa ir svarīga, tā parāda problēmas, risinājums, rodas kopēji projekti. Kad sākām domāt par tūrisma biedrības veidošanu Raunā, viens no galvenajiem iemesliem bija izpratne, ka tūrists Raunā jāpietur ilgāk. Sapratām, ka dažādot piedāvājumu varam tikai visi kopā – vienam zirgi, citam laivas, vēl kādam kas cits. Ja mēs rajonā tā mestos kopā, pāris gados pārspētu Ventspili. Mums kopā ir daudz vairāk, ko rādīt un piedāvāt.
|
