 | | Ķemeru viesnīca |  |  | | Eižens Laube | |
Laube bija viens no jūgendstila aizsācējiem Latvijā, viņš jūgendstilā izkopa nacionālā romantisma virzienu. No tā viņš atvadījās 1911.gadā, kad pievērsās neoeklektismam. Kopumā savos darbos Laube, ceļot godā latviešu senatnes vērtības un neatsakoties no vēsturisko stilu mantojuma, atlasīja tam laikmetam piemēroto un sakausēja ar laika garam atbilstošām mākslinieciskām vērtībām. Arhitektūras goda doktors (1930), LU rektors (1922), LU Arhitektūras fakultātes dekāns (1919–1922, 1932–1934, 1938–1940). Vadījis arhitektūras projektēšanas biroju “A”. Uzrakstījis vairāk nekā 50 zinātnisku darbu par arhitektūras stilu un citiem jautājumiem. Apbalvots ar Tēvzemes balvu (1940) un Triju Zvaigžņu ordeni.
Eižens Laube dzimis 1880.gada 25.maijā Rīgā. Viņa tēvs – podnieka amata meistars un sīktirgotājs – bija ieceļojis Rīgā no Smiltenes. Jau zēna gados nākamais arhitekts iepazinās ar būvprojektiem un celtniecību – viņa mātes patēvs bija būvuzņēmējs ar plašu praksi. 1899.gadā, pabeidzis Pētera I reālskolu Rīgā, Laube iestājās Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā. Jau studiju gados viņš izcēlās ar spilgtu mākslinieka talantu un izcilām darba spējām un agri sasniedza profesionālu briedumu. 1900.gadā līdztekus studijām viņš sāka strādāt K.Pēkšēna arhitektūras birojā. 1904.gadā Laube devās studiju ceļojumā uz Somiju, kur iepazinās ar vietējo arhitektu celtnēm, kā arī nodibināja personīgus kontaktus ar somu arhitektiem. Profesionālās izaugsmes nolūkā ārzemju ceļojumos viņš devās arī vēlāk – 1909.gadā uz Zviedriju, Dāniju un Vāciju un 1910.gadā uz Vāciju un Franciju.
Gadsimta pirmā desmitgade bija jaunā arhitekta ražīgākais posms, sākot ar Kaminciusa namu Tallinas ielā 23 (1901) jūgendstila manierē. Dažu gadu laikā tapa vairāk nekā simts ēku projekti, viens no tiem bija Romanova bazārs, kurā nams Lāčplēša ielā 70a piederēja pašam Laubem. Tajā atradās viņa dzīvoklis un būvbirojs. Tajā laikā būvēts viens no pazīstamākajiem namiem Laubes rūpīgi izkoptajā nacionālā romantisma stilā – Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908).
1906.gadā Laube beidza RPI ar inženiera arhitekta diplomu. Vēl gadu viņš nostrādāja pie Pēkšēna, bet 1907.gadā pats izveidoja projektēšanas biroju, kas drīzumā kļuva par vienu no lielākajiem Rīgā. Paralēli arhitekta darbam viņš bija RPI un Baltijas Tehniskās augstskolas docents (1907.–1919.g.) – lasīja lekcijas tēlotājā ģeometrijā, ornamentu mācībā, vēlāk arī arhitektūras formās, kā arī vadīja nodarbības zīmēšanā un arhitektūras projektēšanā. 1907.–1908.g. Laube pasniedza tehnisko zīmēšanu un būvformas Tautas kursu tehniskajā nodaļā, kuru kopā ar J.Rozentālu un A.Vanagu bija noorganizējis Rīgas Latviešu biedrībā.
1909.–1914.g. Laube bija Rīgas pilsētas Būvvaldes arhitektūras māksliniecisko jautājumu eksperts. Viņš tika uzaicināts vairāku lielu konkursu žūrijās. Arī pats Laube vairākkārt piedalījies konkursos, kur lielākoties guva atzīstamus panākumus (1903.–1912.g. pirmās godalgas vismaz sešos konkursos). Pirmā pasaules kara laikā 1915.gadā Laube slēdza savu būvbiroju un kopā ar RPI evakuējās uz Maskavu. Tur viņš nodarbojās galvenokārt ar zinātniskiem pētījumiem un sarakstīja savu lielāko teorētisko darbu Krāsu un formu loģika, kuru publicēja Rīgā 1921.gadā. 1917.gadā Laube atgriezās Rīgā.
Laube bija viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem 1919.gadā. Uzreiz pēc tās dibināšanas viņš stājās Arhitektūras fakultātes dekāna amatā, ko pildīja līdz 1922.gadam, kad viņu iecēla par LU rektoru; no 1920.gada Laube bija LU profesors. 1924.–1926.g. viņš bija Arhitektu biedrības priekšsēdētājs. 1930.gadā Laubem piešķīra arhitektūras goda doktora grādu. 1932.–1934.g. viņš atkal vadīja LU Arhitektūras fakultāti (trešo reizi šajā amatā viņš bija 1938.–1940.g.).
Savā darbībā Latvijas valsts laikā Laube atteicās no algotu spēku palīdzības tiešā projektēšanas darbā, pieņemdams tikai tik daudz uzdevumu, cik spējis pats izpildīt, dodot ne tikai personīgi izpildītus celtņu projektus, bet arī pašrocīgi sastādot sīkdaļu un darba zīmējumus, tā piešķirot saviem darbiem viengabalainību un māksliniecisku pilnvērtību. Apbrīnojama ir profesora Laubes nenogurstošā enerģija un darba ražība, pašrocīgi sagatavojot tādām lielām celtnēm kā Ķemeru viesnīca vai Latviešu biedrības nams ne tikai visus vajadzīgos celtņu projektus un arhitektūras detaļu zīmējumus, bet arī iekšējo iekārtu un mēbeļu metus visos sīkumos.
Arhitekta spalvai pieder arī daudzi populārzinātniski raksti par dažādām arhitektūras problēmām un jo sevišķi jautājumam, kā izkopt augstvērtīgu, laikmetīgu un nacionālu Latvijas arhitektūru.
Laube darbojās ~15 komisijās un sabiedriskās organizācijās, arī 1936.gadā izveidotajā Nacionālās celtniecības komitejā, kur jau kopš tās dibināšanas bija arhitektonisko jautājumu komisijas vadītājs. 1937.gadā Britu Karaliskais Arhitektūras institūts viņu iecēla par goda korespondētājlocekli. Laube piedalījās pirmā speciālā arhitektūras žurnāla “Latvijas Architektūra” izveidošanā, kas iznāca 1938.–1940.g. 1939.gadā viņš tika pagodināts ar iecelšanu par Latvijas Profesiju kameras goda locekli. 1940.gadā izcilajam arhitektam tika piešķirta Tēvzemes balva, tāpat viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV un III šķiras), Atzinības krustu (II šķiras) un Zviedrijas Vāsas ordeni (II šķiras).
1944.gadā Laube devās emigrācijā un apmetās Berlīnē. 1947.gadā viņš pārcēlās uz Hamburgu, jo bija uzaicināts pievienoties Baltijas Universitātes pedagogu saimei. 1948.–1950.g. Laube bija šīs universitātes Arhitektūras un inženierzinātņu fakultātes dekāns. 1950.gadā pēc dēla aicinājuma (dēls tad jau bija apmeties Amerikā) Laube kopā ar dzīvesbiedri pārbrauca uz ASV, kur strādāja kādā arhitektūras projektu birojā Olimpijā (Vašingtonas štatā). No 1955.gada Laube dzīvoja Oregonas štata Portlendā, kur arī miris 1967.gada 21.jūlijā 87 gadu vecumā.
PROJEKTĒTĀS ĒKAS UN MONUMENTI:
- Kaujas piemineklis Nāves salā
- Brāļu kapu piemineklis Ķemeros
- Brāļu kapu piemineklis Slokā
- Tirgotāju un rūpnieku savstarpīgās kredītbiedrības nams Brīvības ielā 9
- Igauņu izglītības biedrības nams Nometņu ielā
- Kaminciusa nams Tallinas ielā 23 (1901) Projektēts kopā ar K.Pēkšēnu. Šī nama arhitektūrā pirmoreiz Rīgā parādījās mākslinieciskās kompozīcijas paņēmieni un motīvi, kas vēlāk noveda pie jūgendstila dekoratīvajām pārmērībām.
- Ēka Alberta ielā 12 (1903) Projektēts kopā ar K.Pēkšēnu. Ēkas diezgan racionālistiskajā arhitektūrā izmantotas romantizētas jūgendstila formas, kas tajā laikā bija ļoti raksturīgas. Šis bija K.Pēkšēna personīgais nams, te dzīvoja vairāki kultūras darbinieki, arī R.Blaumanis un J.Rozentāls.
- Ata Ķēniņa ģimnāzija Tērbatas ielā 15/17 (1905) Projektēta kopā ar K.Pēkšēnu.
- Ķļaviņas “Mans nams – mana pils” A.Čaka ielā 26 (1905) Ēku cēla pēc K.Pēkšēna projekta, jau būvdarbu gaitā fasādes mākslinieciskajā noformēšanā piedalījās arī Laube.
- Elsiņa nams A.Čaka ielā 83/85 (1905)
- Kronvalda bulvārī 10 (1906)
- Rītera īres nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) Kopā ar K.Pēkšenu.
- Pēkšēna nams A.Kronvalda bulvārī 10 (1907) Kopā ar K.Pēkšenu.
- Niedras nams Alberta ielā 11 (1908)
- Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) Pazīstamākais Laubes darbs nacionālā romantisma stilā.
- Vira nams Brīvības ielā 62 (1908)
- E.Birznieka_Upīša ielā 29 (1908)
- Liepājas ielā 7 (1908)
- Ropažu ielā 37 (1908)
- Brīvības ielā 47 (1908)
- Brīvības ielā 62 (1908)
- Šteinberga dzīvojamais nams Ģertrūdes ielā 32 (1909)
- Mieža nams Tērbatas ielā 49/51 (1909)
- Enkuru ielā 5a (1909)
- Lāčplēša ielā 70 (1909)
- Lāčplēša ielā 70a (1909) Nams piederēja pašam Laubem. Tajā līdz Pirmajam pasaules karam atradās viņa dzīvoklis un būvbirojs.
- Lāčplēša ielā 70b (1909)
- Ķempeļa nams Ģertrūdes ielā 23/25 (1909) Celtnes siluets asociējas ar senlatviešu pils tēlu.
- Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67 (1909)
- Freija nams Brīvības ielā 37 (1909)
- Kūmiņa nams Lāčplēša ielā 51 (1909)
- Brīvības ielā 185 (1909)
- Artilērijas ielā 68 (1909)
- Avotu ielā 20 (1909)
- Avotu ielā 22 (1909)
- Artilērijas ielā 44 (1910)
- Avotu ielā 73 (1910)
- Apšu ielā 24 (1910)
- Kukes nams Bruņinieku ielā 28 (1910)
- Danielsona nams Blaumaņa ielā 29 (1910)
- Liepiņa nams A.Čaka ielā 35 (1911)
- Avotu ielā 7 (1911)
- Lapu ielā 17 (1911)
- Cīruļa nams Kuģu ielā 11/13 (1911) A.Malvesa projektētajam namam Laube veidoja fasādi.
- Brīvības ielā 91 (1911)
- Dāvja nams K.Barona ielā 49 (1911)
- Tirgotāju un rūpnieku savstarpējās kredītbiedrības bankas ēka Brīvības ielā 33 (1912)
- Niedres nams Brīvības ielā 85 (1912)
- Niedres nams K.Valdemāra ielā 37 (1912)
- Bruģa nams E.Birznieka Upīša ielā 6 (1912)
- Liepiņa nams Katoļu ielā 33 (1912)
- Laubes nams Kr.Valdemāra ielā 37 (1912)
- Akas ielā 8 (1912)
- Petkeviča nams K.Barona ielā 28 (1914)
- Vira nams Brīvības ielā 28
- Brīvības ielā 13
- Brīvības ielā 15
- Brīvības ielā 23
- Brīvības ielā 75
- Romana nams Lāčplēša ielā 50
- Purmaļa īres nams Zvejnieku ielā 5a
- Vidzemes bruņniecības nama pārbūve par Saeimas namu Jēkaba ielā 11 (1920)
- Saeimas nama pārbūve (pēc ugunsgrēka) (1922)
- Laubes nams Baložu ielā 20a (1924)
- Tilnera nams Blaumaņa ielā 10 (1925)
- Sv.Jāņa baznīcas restaurēšanas darbi (1924–1926, 1932)
- Latvijas tirgotāju savienības nama Valdemāra ielā 35 pārbūve (1926)
- Mārtiņa baznīcas remontdarbi (1927)
- Latvijas cukura fabrikas ēkas pie Jelgavas
- Latvijas Universitātes svētku zāles pārveidojums (1928)
- Nams Brīvības ielā 39 (1929)
- Sv.Jāņa baznīcas mācītāju nams Jāņa ielā 7 (1930–1933)
- Romas viesnīcas pārbūve (1930–1933)
- Ķemeru viesnīca (1933–1935) Greznības ziņā šo lepno celtni droši varēja nostādīt blakus Kurzemes hercogu. Bīronu celtajām pilīm. Padomju laika saimniekošanas metodes ir novedušas celtni līdz nožēlojam stāvoklim. Tagad ēka ir privatizēta, taču īpašnieki nesteidzas to atjaunot bijušajā spožumā.
- Rīgas Latviešu biedrības nama pārbūve un jaunbūve Merķeļa ielā 13 (1935–1939) Kopā ar E.Poli. Sākotnējo projektu Laube bija spiests pārveidot pēc negatīva novērtējuma presē.
- Rīgas pils jaunā svētku zāle, vestibils un Triju zvaigžņu tornis (1938–1939)
BIBLIOGRĀFIJA:
- Krāsu un formu loģika (R., 1921. 71 lpp.) Grāmatā analizētas krāsu un formu pazīmes un dažādi to optiskās un psihofizioloģiskās uztveres gadījumi. Par augstāko mākslas likumu autors izvirzījis harmoniskas vienības principu. Balstoties uz to, iztirzāti arī krāsu un formālās kompozīcijas veidi un paņēmieni. Darbs kopumā traktēts kā mācību grāmata, ar kuras palīdzību autors cerēja sekmēt Latvijas tēlotājas mākslas izkopšanu.
- Raksti par arhitektūru (Linkolna, 1960. 205 lpp.)
PUBLIKĀCIJAS:
- Par būvniecības stilu. // “Zalktis” 1908, Nr.4. 145.–148.lpp.
- Latvijas arhitektūras radīšana. // “Latvijas Vēstnesis” 1922., 28.sept.
- Nekustāmo īpašumu vērtēšana Rīgā. // “Tehniskais žurnāls” 1923.
- Par skaistuma elementu mūsu jaunajā lauku būvniecībā // “Lauku Būvniecība” 1925., Nr.1. 4.–8.lpp.
- Mūsu tagadējā celtniecība. // “Latvis” 1928., 7.dec.
- Nākamā monumentālā Rīga. // “Jaunākās Ziņas” 1928., 15.dec.
- Lauksaimnieka dzīvojamā māja. // “Jaunākās Ziņas” 1928., 29.dec.
- Mākslas iespaids uz reliģisko un ētisko dzīvi. // “Jaunais Ceļš” 1929., Nr.4. 98.–104.lpp.
- Arhitektūras izpratne. // Latvijas Universitātes Raksti. – R., 1930. I–XII lpp.
- Kādā ceļā iegūstama latviski īpatnēja arhitektūra. // Izglītības nedēļas brošūra. – R., 1933.
- La formation d’Architecte en Lettonie // “L’Architecture d’Aujourd’hui” 1933.
- Arhitektūra. Ievads. // Mākslas vēsture: V.Purvīša visp. red. – R., 1934. 9.–14.lpp.
- Celtnieks Jānis Alksnis. // “Latvijas Arhitektūra” 1939, Nr.1., 9.–12.lpp.
LITERATŪRA:
- Ārends P. Profesors dr. h.c. arhitekts Eižens Laube. // “Senatne un Māksla” 1939., Nr.3. 109.–130.lpp.; “Pasaules Atbalss” 1999, Nr.3., 4.
- Birznieks A. Dr. arch. h.c. E.Laubes celtnieciskā darbība patstāvīgā Latvijā. // “Latvijas Architektūra” 1940., Nr.4.
- Ciemīte K. Laubes vaibsti Rīgas sejā. // “Rīgas Balss” 2000, 20.jūn.
- Dzirkals A. Mūsu profesors. // “Arhitekts” 1960., Nr.10. 23.lpp.
- Eižens Laube – Latvijas arhitektūras vecmeistars. // “Jūrmalas ziņas” 2000, 31.maijs.
- Eižens Laube. Rīga.
- Eklektisms Rīgas arhitektūrā
- Gailītis K. Eižena Laubes astoņdesmit trīs mājas. // “Bizness & Baltija” 1998, 30.jūn. 22.lpp.
- Grosbergs E. Sveiciens profesoram Eiženam Laubem no viņa pirmajiem studentiem. // “Arhitekts” 1960., Nr.10. 22.–23.lpp.
- Holcmane V. Eižena Laubes nacionālais romantisms Trīs brāļos. 1901–1912. // “Neatkarīgā Rīta avīze” 2000, 1.aug.
- Kampe P. Īss pārskats par profesora Eižena Laubes būvniecības darbību līdz pasaules kara sākumam. // “Latvijas Architektūra” 1940, Nr.4. 109.–117.lpp.
- Kampe P. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube 80-gadnieks. // “Tehnikas Apskats” 1960, Nr.6. 21.lpp.
- Krastiņš J. Eižens Laube. // “Zvaigzne” 1989, Nr.6. 18. un 34.lpp.
- Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. – R.: Zinātne, 1980. 72.–74., 77., 78., 94., 95., 98.–100., 102., 110.–121., 123., 125., 126., 140., 141., 144.–147., 160., 162., 165., 170., 184.–197., 199.–210. (sērija: “Latvijas PSR arhitektūras un mākslas pieminekļi”).
- Krastiņš J. Konstantīns Pēkšēns un Eižens Laube. // “Zvaigzne” 1989, Nr.5. 29. un 34.lpp.
- Krastiņš J., Lejnieks J. Eižens Laube. // Latvijas arhitektūras meistari. – R.: RTU Arhitektūras fakultāte, Zvaigzne ABC, 1995. 65.–97.lpp.
- Kundziņš P. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube. // “Arhitekts” 1960, Nr.10. 20.–22.lpp.
- Kundziņš P. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube 60 mūža gados. // “Latvijas Architektūra” 1940, Nr.4. 102.–104.lpp.
- Kundziņš P. Profesoru Dr. arch. h.c. Eiženu Laubi pieminot. // “Arhitekts” 1972, Nr.15/16. 36.–37.lpp.
- Kurtia T. Arhitekta Eižena Laubes darbības sākumposms (1905–1910). // “Latvijas Arhīvi” 1999, Nr.4
- Legzdiņš R. Latvieu arhitekti. // “Arhitekts” 1960, Nr.10. 23.–24.lpp.
- Lejnieks J. Kāda stila peripetijas. Arhitektu Eiženu Laubi (1880–1967) atceroties. // “Literatūra un Māksla” 1981, 7. un 21.aug.
- Levāne S. Eižens Laube – krāsa un faktūra. // “Latvijas Architektūra” 2000, Nr.3. 76.–80.lpp., Nr.4. 64.–67.lpp., Nr.5. 88.–90., 92.lpp., Nr.6. 84.–87.lpp., 2001, Nr.1. 102.–107.lpp., Nr.2. 118.–125.lpp., Nr.3. 106.–113.lpp., Nr.4., Nr.5. 82.–86.lpp.
- Ondzule I. Eiženam Laubem – 120. // “Latvijas Architektūra” 2000, Nr.3. 82.–83.lpp.
- Raisters A. Prof. Dr. arch. h.c. Eižens Laube jubilārs. // “Tehnikas Apskats” 1955, Nr.6. 16.lpp.
LKV, LPE, EV, M&AB
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
