logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Novembris
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30
Decembris
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 188
Viesi - 188
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Vēsture

Cēsu Sv.Jāņa baznīca (Cēsu doms)

Autors: Paulis Stars
11.04.2006
Skatīts 14704 reizes
Sv.Jāņa baznīca ir Cēsu pilsētas lepnums, pilsētas panorāmas dominante, laikmetu maiņu nesatricināma lieciniece. Tās celtniecība pabeigta 1284.gadā. 16.gs. baznīca kļuva par vienu no Ziemeļlatvijas reformācijas centriem. Tā smagi cieta Livonijas kara laikā, pēc kura 1582.gadā tika pārvērsta par katoļu katedrāli. Sv.Jāņa baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvs 65 m augsts zvanu tornis ar 15 m augsto gotisko smaili. Baznīcā apglabāts V.fon Pletenbergs.

Par baznīcas celtniecības sākumu precīzu ziņu nav, bet zināms, ka tā iesvētīta 1284.gada 24.jūnijā. Tai tika piešķirts Doma nosaukums, bet nedaudz vēlāk tā ieguva Sv.Jāņa vārdu.

Pirmo reizi Sv.Jāņa baznīcu izpostīja paši pilsētnieki reformācijas laikā 16.gs. sākumā, iznīcinot svētbildes un daudzu svēto statujas. Baznīca pārgāja luterāņu rokās un kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā.

Īpaši smagi baznīca cieta Livonijas kara laikā, kad Ivana Bargā karaspēks ieņēma pilsētu un pili. Kara rezultātā Cēsis nonāca poļu rokās un sākās kontrreformācija. 1582.gadā, nodibinot katoļu bīskapiju un vēlāk jezuītu kolēģiju, Sv.Jāņa baznīca tika pārvērsta par katoļu katedrāli. Par godu šim notikumam Bīskapa palīgs un nākamais pēctecis Otto fon Šenkins uzdāvināja baznīcai lukturi, kas vēl tagad atrodas altāra telpas vidū.

Baznīca cieta arī 1613.gada ugunsgrēkā, kad izdega tornis, iegruva velves un stipri cieta jumts. Tomēr visai drīz to atjaunoja. Kad 1629.gadā Vidzeme pārgāja Zviedrijas īpašumā, baznīcu atkal atdeva luterāņiem. Bet 1665.gadā jauns ugunsgrēks iznīcināja pilsētu un baznīcu. 1686.gadā – nākošais ugunsgrēks. Pēdējā lielā ugunsnelaime baznīcu piemeklēja 1748.gadā, tad gāja bojā visas torņa koka konstrukcijas, iegruva velves. Pēc tā sienas nācās nostiprināt ar kontrforsiem, bet tornim uzlikt vienkāršu pagaidu jumtu. 1754.gadā baznīcā uzstādīja birģermeistara Heinces dāvāto kanceli ar ažūru jumolu un baznīcas patrona Jāņa Kristītāja koka tēlu virs tā. Nākamos gados baznīcai dāvināja jaunu zvanu un uzstādīja jaunu pulksteni.

Torņa tagadējā smaile veidota 1853.gadā. To uzcēla būvmeistars Mārcis Podiņš-Sārums (1788–1859), (kurš Cēsīs bija visai populārs ar savu uzņēmīgumu un kurš pats sevi dēvēja par Cēsu pēdējo lībieti). Par šī torņa modeli viņš tajā pašā gadā saņēma mazo sudraba medaļu lauksaimniecības izstādē Rīgā. 1884.gadā notika pēdējā nozīmīgā baznīcas pārbūve. Lielākai daļai logu pie šķīra tagadējo gotisko formu.

ARHITEKTŪRA:

Sv.Jāņa baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvs 65 m augsts zvanu tornis ar 15 m augsto gotisko smaili. Ar savām 1000 sēdvietām Cēsu baznīca ir lielākā kulta celtne Ziemeļlatvijā. Celta no dolomīta un ķieģeļiem. Sākotnēji iecerēta bez torņa, vēlāk piebūvētajā torņa telpā vēl tagad skatāms fasādes portāls, kas izgatavots no smilšakmens un ietver gotisko smailloka ailu. Baznīcas iekštelpa segta ar ķieģeļu krusta velvēm. Celtnes ārējā veidojumā īpaša loma ir ļoti spēcīgajiem kontrforsiem. Baznīcas ziemeļu pusē austrumu kontrforsā iestiprināts poļu magnāta Andžeja grāfa Zavišas ģerbonis, pretējās puses kontrforsā – Maltas krustā Livonijas ordeņa heraldiskais simbols. Baznīcas dienvidu pusē pie torņa iemūrēts saules pulkstenis ar gada skaitli – 1744.

Pie baznīcas ārējā portāla pa labi atrodas upurlādes pamats, kas pēc augstuma (115 m vjl.) agrāk precīzi sakrita ar Rīgas Sv.Pētera baznīcas torņa gaiļa seksti. Pēc Pētera baznīcas torņa atjaunošanas augstums vairs nesakrīt – tagad tās gailis tup 123 m augstumā (no zemes).

INTERJERS:

Baznīcas interjerā saglabājušies 14.–12.gs. mākslas priekšmeti rāda mākslas stilu attīstību vietējos apstākļos un vienlaicīgi ir pilsētas politiskās, sociālās un kultūras vēstures liecinieki. Altāris ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Tas griezts no ozolkoka, veidots vēlās gotikas stilā. Naudu tā izgatavošanai piešķīra K.Zīverss. Altārgleznu Pieta (Kristus pie krusta) gleznojis slavenais igauņu mākslinieks akadēmiķis J.Kēlers pēc Zīversa pasūtījumā, kurš gleznu dāvinājis Sv.Jāņa baznīcai. 20.gs. sākumā tā uzskatīta par vienu no dārgākajām altārgleznām Latvijā. Kanceli 1754.gadā darinājis vietējais galdniekmeistars Šrēders. Tās ažūro kupolu noslēdz Jāņa Kristītāja figūra. Zvanu baznīcai bijis daudz – katrs nākamais stājies iepriekšējā – kārtējā ugunsgrēkā bojā gājušā – vietā. Tagadējais tapis ar zviedru atbalstu un atliets Rīgā 1923.gadā. Tā kupols ornamentēts ar baroka stila rotājumu un uzrakstu.

Baznīcā atrodas bagātīga kapakmeņu kolekcija, otra lielākā Latvijā. To šeit ir 30 un pēc tiem var izsekot memoriālās tēlniecības attīstību. Lielākā daļa iemūrēti torņa sienās kā arī baznīcas iekštelpā. Jau agrā feodālisma posmā apbedīšana baznīcā kļuva par paradumu, līdz 1773.gadā to aizliedza visā Krievijas impērijā. Parasti altāra kora daļā apglabāja garīdzniekus, bruņiniekus un sevišķus baznīcas dziedātājus, pārējos – baznīcas lielajā zālē. Sv.Jāņa baznīcā apglabāti Livonijas ordeņa mestri Johans Freitāgs fon Loringhofens – 1494.gadā, Valters fon Pletenbergs – 1535.gadā, Hermanis Brigenejs-Hāzenkampfs – 1549.gadā, bet poļu laikā – Cēsu katoļu bīskaps Patrīcijs Nideckis – 1597.gadā.

Baznīcā apglabāts viens no izcilākajiem Livonijas ordeņa mestriem – Valters fon Pletenbergs. Tagad mestra kapakmeņa fragmenti atrodas torņa iekšpusē. Baznīcas sakristejas priekštelpā atrodas Pletenberga piemineklis, ko 1852.gadā pēc Vidzemes bruņniecības pasūtījuma atlēja F.Millers, noņemdams kopiju no L.Šventāla veidotā Pletenberga krūšutēla, kas atradās vācu vēstures slavas muzejā Valhallā.

Vērts pievērst uzmanību baznīcas interjera metāla darinājumiem – skaistajiem griestu lukturiem, durvju rokturiem, bareljefiem, sižetiskajiem lādes apkalumiem, svečturiem un dārgajam ceremoniju trauka aprīkojumam, kas organiski saistās ar baznīcas vidi un raksturo savu laiku. Īpaši krāšņs ir tā saucamais Lambergu daudzžuburu kroņlukturis, ko 18.gs. beigās baznīcai dāvināja Cēsu Lielas ģildes tirgotāji.

Īpašu svētku noskaņu baznīcā rada krāsainās vitrāžas smailloku logu ailēs. Tās baznīca ieguva sākot ar 19.gs. otro pusi. Vecākās ir izgatavotas ap 1884.gadu Berlīnē, tajās redzami Zobenbrāļu un Livonijas ordeņa, Vidzemes un Cēsu ģerboņi. Citā ailā redzami pavisam 10 ģerboņi – to Cēsu muižnieku ģerboņi, kuru īpašnieki visvairāk ziedojuši baznīcas uzturēšanai.

Ērģeles baznīcā ir kopš 15.gs., tagadējās uzstādītas 1907.gadā, tās būvētās E.F.Valkera firmā Vācijā. Sestās pēc lieluma mūsu valstī. Ērģelēm ir 41 reģistrs, trīs manuāļi un pedālis. 2000 stabuļu un daudzas palīgierīces. Stabules noslēdz mākslinieciski bareljefi ar M.Lutera un eņģeļu attēliem. Ērģeļu kori iežogo Kristus mācekļu tēli. Uz šīm ērģelēm spēlējuši ievērojami Latvijas mūziķi: Alfrēds Kalniņš, R.Starke, A.Zēbode, P.Jozuus, Emīlis Melngailis, Haralds Sīmanis.

LITERATŪRA:

Cēsu grāmata. – Jāņa Sēta, 1999. 9.–10.lpp.
Iepazīsti Cēsu novadu. – Cēsu rajona padome, 2001. 25.–31.lpp.
Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. – R.: Preses nams, 1999. 106.lpp.

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2018 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100