 | | Ernsta Glika bībeles muzejs |  |  | | Glika ozoli | |
E.Gliks ir mācītāja dēls, dzimis Saksijā Magdeburgas provinces Vetīnas pilsētā, mācījies Altenburgas latīņu skolā un studējis teoloģiju Vitenbergas un Laipcigas augstskolās.
Pēc augstskolas pabeigšanas 21 gada vecumā Gliks ieceļoja Vidzemē kopā ar Johanu Fišeru, ko Zveidrijas karalis aicināja superintendanta, bet vēlāk ģenerālsuperintendanta amatā. Fišers organizēja Rīgā otru spiestuvi, kas nebija pakļauta pilsētas rātei.
Viens no viņa aktīvākajiem atbalstītājiem un pasākumu īstenotājiem bija Ernsts Gliks. Viņš iemācījās latviešu valodu, tad atgriezās Vācijā, lai papildinātu zināšanas senebreju un segrieķu valodās, kurās sākotnēji bija sarakstīta Bībele. Vidzemē Gliks atgriezās 1680.gadā, kur strādāja par mācītāju Daugavgrīvā un sāka tulkošanu.
No 1683.-1702. Gliks strādāja par mācītāju Alūksnē, kur noorganizēja zemnieku jauniešiem skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Šo skolu beidzzēji vēlāk kļuva par skolotājiem. Taču neapšaubāmi pats izcilākais darbs Alūksnes posmā bija Bībeles tulkošana latviešu valodā. Literatūras vēsturnieki uzskata, ka Alūksnē Gliks iemācījies arī krievu valodu un pārtulkojis Bībeli arī krieviski, taču tulkojums Ziemeļu kara laikā pazudis. Pēc krievu karavadoņa Šeremetjeva pavēles Gliku un viņa ģimenes locekļus 1702.gadā aizveda uz Maskavu, kur turpināja savas aktīvās literatūras un skolu darbinieka gaitas. |
