logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Augusts
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31
Septembris
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 228
Viesi - 228
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Interesanti

No saknītes lazda zied

Autors: Līga Eglīte, Druva
19.04.2006
Skatīts 13505 reizes
Lazda ir pirmais pavasara vēstnesis, tā zied no pašas saknītes sīkiem, gandrīz nepamanāmiem sarkaniem ziediņiem - pirmajiem aukstajā un pelēkajā mežā. Agri, agri, pieticīgi. Toties vēlāk, kad saulīte sāk sildīt spurdzes, pieputina mežu ar zeltainiem putekšņu mākoņiem.

Dendroloģiskā biogrāfija
   Lazdas ir vasarzaļi krūmi, retāk koki. Ģintī ir ap 20 sugu, Latvijā savvaļā sastopama viena suga - parastā lazda (Corylus avellana). Pēc nostāstiem lazdu no Mazāzijas uz Eiropu atveduši senie romieši. No tā arī senais nosaukums Pontijas rieksts - Nux Pontica. Lazdu ģints pārstāves plaši sastopamas gan Eiropā, gan Ķīnā, Japānā, Irānā, Ziemeļamerikā Atlantijas piekrastē, kalnos var augt pat 2000 metrus virs jūras līmeņa. Latvijā lazdām "patīk ieviesties" auglīgās, kaļķainās augsnēs. Var būt gan atsevišķi krūmi, gan dažāda lieluma audzes pamežā, īpaši bagātīgi upju gravās un krastos. Lazdas dabā pavairojas veģetatīvi - ar sakņu un celmu atvasēm. Ātri ieviešas izcirtumos, degumos, gravās, mežmalās, taču aug samērā lēni. Jaunie krūmi sāk ražot pēc 5-10 gadiem. Lazdas mūža ilgums ir 60-80 gadi.    Ļoti aukstās ziemās ar ilgstošu salu var izsalt. Lazdas zied martā, aprīlī, rieksti nogatavojas septembrī, oktobrī. Raža ir katru gadu, taču īpaša ik pēc 3-4 gadiem. Latvijā dendroloģiskajos stādījumos sastopama dažādlapu lazda (Corylus Heterophilla), kokveida lazda jeb "Lāča rieksts" (Corylus Colurna), snuķaugļu lazda, Corylus Cornuta Marsh.), arī vairākas morfoloģiskās formas ar šķeltām, sarkanām vai dzeltenām lapām.

Lazda saimniecībā
   Lazda ir vislabākais spieķis ceļiniekam, pirmais makšķerkāts jaunajam zvejniekam un atsperīgākais loks "mazajam indiānim". No seniem laikiem līdz pat mūsdienām lazdas koksni izmanto mucu stīpu, loku, spieķu, rokturu, atpūtas mēbeļu un mājsaimniecības piederumu izgatavošanai. No tievajiem zariem pin grozus un dekoratīvus traukus, no resnākajiem pin žogus. Ar lazdu slotiņām ziemā piebaro lopus. Lazdas ogles izmanto zīmējamās ogles gatavošanai, mizas - ādu miecēšanai un krāsošanai. No riekstiem iegūst eļļu, ko izmanto pārtikā, krāsu un smaržvielu gatavošanai. Riekstu ieguvei kultivē dižaugļu lazdu Corylus Maxima Mill.

Tautas zintis
   Īrijā vēl tagad tic, ka kabatās nēsāti lazdu rieksti novērš reimatismu. Lazda ir ķeltu svētais koks. Teikas vēsta, ka ar tās rīkstēm no salas padzītas čūskas. Lazda zied gavēnī - cietajā mēnesī. Latviešu tautas ticējumos ieteikts - tautās vai tumšā naktī ejot, ņem līdzi lazdas zaru vai nūju. Lai justos drošāk, var skaitīt šādus vārdus: "Lazda netura blēņu, nevēl ļauna, pat velna nebēdā!"
  Latviešu tautas ticējumos norādīta sakarība: "Kad lazdām daudz riekstu, to gadu dzims daudz bērnu." Neiesaka apēst riekstu jumi ar diviem kodoliem - tas nozīmē apēst savu nelaimi. Šādu riekstu drīkstēja glabāt tikai zintnieki. Jumis kā augļa dubultnieks simbolizēja auglību, tomēr iepriekš minētajā ticējumā saglabājušies vēl senāki pasaules uzskati. Dvīņu piedzimšana, augļu vai riekstu Jumis bija atkāpe no dabas noliktās kārtības. Tas tika uzskatīts par kaut ko nedabisku un tāpēc iznīcināmu.

Lazda zaļajā aptieciņā
   Lazdu rieksti ir vērtīgs uzturlīdzeklis, bagāti ar minerālvielām, B un E grupas vitamīniem, taukvielām 58-71%, ogļhidrātiem un celulozi. Lai gan modernās medicīnas speciālisti lazdas dziednieciskās spējas īpaši nevērtē, tautas medicīnā no seniem laikiem plaši lieto gan riekstus, gan lazdas mizu, saknes un lapas, arī ziedputekšņus, sajauktus ar medu. Glāzē ūdens iemaisīti samalti rieksti - "riekstu piens" vai riekstu krējums" ārstē plaušu slimības, drudzi, spēcina organismu. Riekstu kodoli bez brūnās miziņas kopā ar medu ieteikti kā uzturlīdzeklis mazasinīgajiem, ārstē reimatismu

Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100