| Raksti > Vide |
Kūlas dedzināšanai - nē! |
| Autors: GNP 10.05.2006 |
| Gaujas Nacionālā parka administrācija aicina iedzīvotājus nededzināt kūlu! |
Diemžēl arī Gaujas nacionālajā parkā šī problēma ir nopietna un šobrīd arī ļoti aktuāla. Sen ir zināms, ka dedzināšanas laikā sadeg ne tikai kukaiņi, vardes un cita dzīvā radība, kas tuvojoties pavasarim kļūst aktīva, bet cieš arī cilvēki, viņu saimniecības ēkas, mājas un mežs. Ja uguns iekļūst sausajās niedrēs, mirt nākas daudziem putniem, kuriem niedrājs ir ligzdošanas vieta. Visapkārt esošie gruzdošās zāles izraisītie kodīgie dūmi spēcīgi piesārņo gaisu. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās, jo uguns kļūst nekontrolējama. Šajā trakojošās uguns lokā iekļuvušajiem dzīvniekiem nav izredzes izglābties un izdzīvot. Tāpat melni izdegušais klajums nevienam neizraisa pozitīvas emocijas un neuzlabo ainavu. Argumenti par apkārtnes un lauku sakopšanu šeit nav vietā, jo garie, pērno nezāļu stublāji tāpat nesadeg. Turklāt arī augsnei un laukiem tas par labu nenāk – augsnē samazinās barības vielu daudzums un auglība, jo radušos pelnu vērtība ir niecīga. Diemžēl, tikai ar skaidrošanu šo vēlmi dedzināt nav iespējams apturēt. Tāpēc Gaujas nacionālā parka administrācijas vides inspektori regulāri apseko un uzrauga teritoriju, brīdina un soda pārkāpējus. Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā pērnās zāles, niedru un rugāju dedzināšana nav atļauta. Par kūlas dedzināšanu vainīgajam draud administratīvais naudas sods - fiziskām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem. Turklāt vainīgajam jāsedz gan kūlas dedzināšanas rezultātā izraisītā ugunsgrēka dzēšanas izdevumi, gan dabai nodarītie zaudējumi. Nereti kūlas ugunsgrēka dzēšana ir sarežģīts un fiziski smags darbs. Brigāde, kas dzēš šādu ugunsgrēku, nevar vienlaicīgi piedalīties cita, iespējams, daudz bīstamāka ugunsgrēka dzēšanā. Jāatgādina, ka katrs zemes īpašnieks vai lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo, arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu viņa īpašumā ir izdarījis kāds cits. Tāpēc īpašniekiem pašiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību sava īpašuma uzraudzībai, lai citu personu dēļ nerastos kaitējums jums un jūsu īpašumam. Labāk būtu iztikt bez aizrādījumiem, protokoliem un sodiem, izprast un saudzēt dabas vērtības. Par nenopļautām pļavām un nenovāktiem laukiem vajadzētu domāt vēlākais agrā rudenī, kad vēl ir iespējams sakopt pļavas, tīrumus un ceļmalas, un nevis tagad, kad ir nokusis sniegs un acīm paveras neglīts skats. Pamatots ir iebildums par to, ka šādiem darbiem pietrūkst naudas, taču kūlas dedzināšana un tās radītais nosacītais efekts neatsver iespējamos riskus un kaitējumu dabai. |