 | | Lapkoku praulgrauzis |  |
Eiropā aizsargātākā kukaiņu suga
Lapkoku praulgrauzis Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs kļuvis par vienu no dabas aizsardzības simboliem. Izskaidrojums tam nav tālu jāmeklē: jau vairākus desmitus gadu šīs sugas īpatņu skaits samazinās, tā ir izzūdoša un apdraudēta visā savā pamatareālā, kas plešas no Ibērijas pussalas Eiropas rietumos līdz Urālu kalniem austrumos un no Skandināvijas pussalas un Somijas dienvidu daļas ziemeļos līdz pat Vidusjūrai un Egejas jūrai kontinenta dienvidos. Lapkoku praulgrauzi aizsargā Bernes konvencija «Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu» un Eiropas Padomes direktīva «Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību». Tāpat šīs sugas aizsardzību nodrošina daudzu Eiropas valstu (arī Latvijas), kuru teritorijās lapkoku praulgrauzis ir sastopams, nacionālā likumdošana. Nebūs daudz pārspīlēts, ja teikšu, ka šī vabole ir ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē aizsargātākais kukainis.
Slēpjas koku dobumos
Lai būtu vieglāk izprast iemeslus, kāpēc lapkoku praulgrauzis ir kļuvis par apdraudētu un aizsargājamu sugu, nedaudz jāiedziļinās šīs vaboles bioloģijā, ekoloģijā un etoloģijā jeb, vienkāršā valodā runājot, dzīves paradumos. Lapkoku praulgrauža nosaukums skaidri norāda, ka šīs sugas dzīve ir saistīta ar lapu kokiem un to prauliem – tiem prauliem, kas izveidojušies ļoti vecos, bet vēl dzīvos kokos. Lielāko daļu dzīves šīs vaboles pavada koka dobumā. Dobumā no kokoniem izkūņojas jaunās vaboles, turpat tās pārojas, mātītes dēj olas, un dobumā šo vaboļu mūžs noslēdzas. No olām izšķiļas kāpuri, kas trīs gadus grauž praulus un aktīvi aug, tad izveido praulu kokonu, iekūņojas, un viss sākas no gala. Ir izpētīts, ka tikai neliela daļa no visām lapkoku praulgrauža vabolēm savas dzīves laikā iziet ārpus dzimtā dobuma, tāpēc tikai retajam laimējas to ieraudzīt. Šīs vaboles parasti paliek sava koka tuvumā, jo nav spējīgas nekur tālu aizkļūt. To kājas ir īsas un piemērotas lēnai rāpošanai, bet spārni un ķermeņa aerodinamiskās īpašības spēj nodrošināt vien pāris simtu metru tālu lidojumu. Pēc tāda pārlidojuma vaboles spēku rezerves ir beigušās.
Visvairāk lapkoku praulgrauži iecienījuši ozolus un liepas, taču tie var apdzīvot arī citus lapu kokus: dižskābaržus, zirgkastaņas, melnalkšņus, gobas, vīksnas, kļavas u.c. Priekšroku tās dod resnākiem kokiem, kurus labi apspīd saule. Vēsturiski šādi koki ir bijuši sastopami parkveida pļavās. Tās ir pļavas, kurās izklaidus aug platlapu koki, visbiežāk ozoli. Vizuāli šādas pļavas līdzinās senajiem parkiem ap aristokrātu muižām. Mūsdienās Latvijā parkveida pļavas lielākās platībās ir saglabājušās tikai valsts ziemeļu daļā – pie Gaujas un Pededzes. Citviet ir sastopami atsevišķi, nelieli šādu pļavu fragmentiņi. Samazinoties parkveida pļavu platībām, lapkoku praulgrauzis sācis izmantot cilvēku mākslīgi veidotus biotopus: parkus, alejas u.c.
Piemērotu dzīvesvietu izzušana un vājās spējas migrēt no vienas vietas uz citu ir galvenie iemesli, kas lapkoku praulgrauzi noveduši tik tuvu izmiršanas slieksnim.
1988. gadā Latvijā bija zināmas 10 lapkoku praulgrauža atradnes jeb mikropopulācijas. Kopš tā laika zināmo atradņu skaits ir pieaudzis līdz 103, un ir lielas iespējas, ka tuvākajos gados šis skaitlis vēl palielināsies. Taču nedrīkst ļauties pašapmierinātībai šīs it kā optimistiskās tendences iespaidā. Atradņu skaita krasais pieaugums ir saistāms ar to, ka tikai pēdējos desmit gados ir uzsākta intensīva lapkoku praulgrauža atradņu apzināšana.
Nededzini dobumus!
Liela daļa zināmo lapkoku praulgrauža atradņu ir stipri novecojušas – tajās esošie koki ir ļoti veci, tāpēc ir liela varbūtība, ka tie tuvākajā laikā ies bojā, piemēram, stiprā vētrā vai dabīgi atmirstot. Tā kā lapkoku praulgrauzim piemērotas dzīvesvietas atrodas pārāk tālu cita no citas, vabolēm no bojā gājušās atradnes nav nekādu izredžu nokļūt citā vietā, kur būtu tām piemēroti dzīves apstākļi. Tādējādi neliela, bet tomēr ļoti nozīmīga sugas populācijas daļa neatgriezeniski tiks zaudēta. Lapkoku praulgrauzim kaitīgi ir arī nevīžīgi un ļaunprātīgi cilvēki, kuri veco koku dobumos mēdz samest atkritumus vai pamanās dobumus izdedzināt.
Rodas loģisks jautājums: vai mēs kaut ko varam darīt lapkoku praulgrauža labā? Protams, ka varam! Pēdējā laikā aizvien populārāka kļūst dabai draudzīga saimniekošana. Lapkoku praulgrauža gadījumā tas var izpausties samērā dažādi, taču būtība visos gadījumos ir vienāda – jānodrošina platlapu koku nepārtraukta klātbūtne pēc iespējas vairākās sugas atradnēs. Parkveida pļavu fragmentos un tiem piegulošajās pļavās, pļaujot sienu, vēlams saglabāt visus ozolus, liepas u.c. platlapu kokus neatkarīgi no to vecuma, pat pašas mazākās stibiņas. Tas nodrošinās konkrēto lapkoku praulgrauža mikropopulāciju ar piemērotām dzīvesvietām tad, kad patlaban apdzīvotie koki aizies bojā. Nedaudz citādi būtu jārīkojas lapkoku praulgrauža apdzīvotos parkos un alejās. Pirmkārt, šādās vietās maksimāli ilgi jācenšas saglabāt visus vecos lapu kokus. Tos būtu pieļaujams nozāģēt tikai gadījumā, ja tie neapstrīdami kļūst bīstami cilvēku dzīvībai. Otrkārt, nozāģētu vai citādi bojā gājušu koku vietā būtu vēlams stādīt ozolus vai citus lapu kokus. Jāatzīmē arī tas, ka daudzi parki un parkveida pļavu fragmenti pēdējā laikā ir stipri aizlaisti un aizauguši ar krūmiem, kas noēno vecos lapu kokus. Šādos gadījumos ir jāveic parkveida pļavu atjaunošana vai parku sakopšana, izcērtot nevēlamos krūmus.
Kā liels lietussargs
Samērā nesen ekoloģijā un dabas aizsardzībā ir parādījies termins «lietussarga suga». Tā apzīmē sugas, kuras aizsargājot, tiek aizsargātas vēl daudzas citas dzīvnieku, augu un sēņu sugas. Tēlaini izsakoties, tās kā liels lietussargs aizsedz pārējās sugas, un, kamēr lietussargs pār šīm sugām plešas, tikmēr to eksistencei briesmas nedraud.
Lapkoku praulgrauzis ir lietussarga suga vairākiem simtiem dzīvnieku un sēņu sugu, kuras apdzīvo bioloģiski vecus un dobumainus lapu kokus. Daudzas no šīm sugām ir reti sastopamas, to eksistence ir apdraudēta, tāpēc tās ir aizsargājamas. Šis apstāklis vislabāk parāda lapkoku praulgrauža aizsardzības lielo nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā.
Aicinām sadarboties
2006. gadā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu Latvijas entomologiem ir radusies iespēja pārbaudīt visas zināmās lapkoku praulgrauža atradnes, lai noteiktu to stāvokli un sniegtu ieteikumus to apsaimniekošanai. Tiks meklētas arī jaunas atradnes, tāpēc lūdzam ziņot Latvijas Entomoloģijas biedrībai par veciem parkiem, alejām vai vecu lapu koku grupām. Ziņas būs gaidītas jebkādā veidā:
rakstiski, vēstules adresējot Latvijas Entomoloģijas biedrībai, LU Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulv. 4, Rīgā, LV-1010. Lūgums vēstulē norādīt savu vārdu, uzvārdu un tālruni, lai rakstītāju varētu sazvanīt;
pa elektronisko pastu: [email protected] vai [email protected];
pa tālruņiem: 6553942 (Jānis Gailis) vai 6356968 (Dmitrijs Teļnovs).
Latvijas kukaiņu pētnieki jau iepriekš saka lielu paldies ziņu sniedzējiem! • |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
