Raksti > Vide |
Lapkoku praulgrauzis – 2006. gada kukainis |
26.05.2006 |
Jau vairākus gadus Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) izvēlas gada kukaini. 2006. gads šajā ziņā nav nekāds izņēmums – šogad tas ir lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita (Scop.) – vidēji liela, tumši brūna skarabeju dzimtas vabole. |
Eiropā aizsargātākā kukaiņu suga Slēpjas koku dobumos Visvairāk lapkoku praulgrauži iecienījuši ozolus un liepas, taču tie var apdzīvot arī citus lapu kokus: dižskābaržus, zirgkastaņas, melnalkšņus, gobas, vīksnas, kļavas u.c. Priekšroku tās dod resnākiem kokiem, kurus labi apspīd saule. Vēsturiski šādi koki ir bijuši sastopami parkveida pļavās. Tās ir pļavas, kurās izklaidus aug platlapu koki, visbiežāk ozoli. Vizuāli šādas pļavas līdzinās senajiem parkiem ap aristokrātu muižām. Mūsdienās Latvijā parkveida pļavas lielākās platībās ir saglabājušās tikai valsts ziemeļu daļā – pie Gaujas un Pededzes. Citviet ir sastopami atsevišķi, nelieli šādu pļavu fragmentiņi. Samazinoties parkveida pļavu platībām, lapkoku praulgrauzis sācis izmantot cilvēku mākslīgi veidotus biotopus: parkus, alejas u.c. Piemērotu dzīvesvietu izzušana un vājās spējas migrēt no vienas vietas uz citu ir galvenie iemesli, kas lapkoku praulgrauzi noveduši tik tuvu izmiršanas slieksnim. 1988. gadā Latvijā bija zināmas 10 lapkoku praulgrauža atradnes jeb mikropopulācijas. Kopš tā laika zināmo atradņu skaits ir pieaudzis līdz 103, un ir lielas iespējas, ka tuvākajos gados šis skaitlis vēl palielināsies. Taču nedrīkst ļauties pašapmierinātībai šīs it kā optimistiskās tendences iespaidā. Atradņu skaita krasais pieaugums ir saistāms ar to, ka tikai pēdējos desmit gados ir uzsākta intensīva lapkoku praulgrauža atradņu apzināšana. Nededzini dobumus! Rodas loģisks jautājums: vai mēs kaut ko varam darīt lapkoku praulgrauža labā? Protams, ka varam! Pēdējā laikā aizvien populārāka kļūst dabai draudzīga saimniekošana. Lapkoku praulgrauža gadījumā tas var izpausties samērā dažādi, taču būtība visos gadījumos ir vienāda – jānodrošina platlapu koku nepārtraukta klātbūtne pēc iespējas vairākās sugas atradnēs. Parkveida pļavu fragmentos un tiem piegulošajās pļavās, pļaujot sienu, vēlams saglabāt visus ozolus, liepas u.c. platlapu kokus neatkarīgi no to vecuma, pat pašas mazākās stibiņas. Tas nodrošinās konkrēto lapkoku praulgrauža mikropopulāciju ar piemērotām dzīvesvietām tad, kad patlaban apdzīvotie koki aizies bojā. Nedaudz citādi būtu jārīkojas lapkoku praulgrauža apdzīvotos parkos un alejās. Pirmkārt, šādās vietās maksimāli ilgi jācenšas saglabāt visus vecos lapu kokus. Tos būtu pieļaujams nozāģēt tikai gadījumā, ja tie neapstrīdami kļūst bīstami cilvēku dzīvībai. Otrkārt, nozāģētu vai citādi bojā gājušu koku vietā būtu vēlams stādīt ozolus vai citus lapu kokus. Jāatzīmē arī tas, ka daudzi parki un parkveida pļavu fragmenti pēdējā laikā ir stipri aizlaisti un aizauguši ar krūmiem, kas noēno vecos lapu kokus. Šādos gadījumos ir jāveic parkveida pļavu atjaunošana vai parku sakopšana, izcērtot nevēlamos krūmus. Kā liels lietussargs Lapkoku praulgrauzis ir lietussarga suga vairākiem simtiem dzīvnieku un sēņu sugu, kuras apdzīvo bioloģiski vecus un dobumainus lapu kokus. Daudzas no šīm sugām ir reti sastopamas, to eksistence ir apdraudēta, tāpēc tās ir aizsargājamas. Šis apstāklis vislabāk parāda lapkoku praulgrauža aizsardzības lielo nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā. Aicinām sadarboties rakstiski, vēstules adresējot Latvijas Entomoloģijas biedrībai, LU Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulv. 4, Rīgā, LV-1010. Lūgums vēstulē norādīt savu vārdu, uzvārdu un tālruni, lai rakstītāju varētu sazvanīt; |