| Saullēkts Jāņu rītā | |
Gatavošanās Jāņiem Nāc nākdama Jāņu diena Tev ir pulka gaidītāju Govis gaida zaļu kroņu Meitas skaistas līgošanas Visu gadu Jāni gaidu, Nevarēju sagaidīti: Nu es viņu sagaidīju, Pašā Jāņa vakarā Jānīts nāca pa gadskārtu, Es nopinu vainadziņu, Savus bērnus apraudzīti: Visādām lapiņām Vai Jānīti gaidījuši, Ziedēj’ manis vainadziņis, Vai tam vārtus pušķojuši. Visādiem ziediņiem Ierašanās Jāņa sētā Visas malas atspīdēja, Pūt, Jānīti, vara tauri, Jāņa bērnu guntiņām Sasauc savus Jāņa bērnus; Kalni, lejas atskanēja, Jāņa bērni izklīduši, Zeltenīšu dziesmiņām. Jāņa zāles lasīdami. Visas bija Jāņu zāles, Ja gaidiet Jāņa bērnus, Ko plūc Jāņa vakarā; Tad vārtiņus atveriet; Visi bija Jāņa bērni, Ja jau viņus negaidiet, Kas Jānīti daudzināja. Tad ciešāki aizveriet. Sit, Jānīti, vara bungas, Nāc ārā, Jāņa tēvs, Vārtu staba galiņā: Tevis gaida Jāņa bērni. Lai ceļās Jāņa māte, Izsalkuši, izslāpuši Lai saņēma Jāņa bērnus. Tavu sētu meklēdami. Nākat droši, Jāņa bērni, Nākat lieli, nākat mazi: Lieliem došu alu dzerti, Maziem siera gabaliņu. Appušķoju Jāņa tēvu, Es uzlikšu Jāņa mātei, Ar ozola lapiņām: Sīku ziedu vainadziņu: Lai zaļoja Jāņa tēvs Cik ziediņi, tik bitītes, Kā zaļais ozoliņš Jāņa mātes sētiņā Sieru, sieru Jāņa māte, Tev ir govis laidarā Alu, alu, Jāņa tēvs, Tev ir mieži tīrumā. Ja nedosi alutiņu, Visus miežus izbradāšu. Redz’ kur nāca Jāņa tēvs, Skataties, Jāņa bērni, Alus kanna rociņā; Jāņa māte sieru griež: Šim kanniņa, tam kanniņa, Zelta nazis, zelta šķīvis, No saldā alutiņa. Sudrabiņa gapelīte. Jāņa māte bēdājās Laba, laba, Jāņa māte, Maz ir siera sasējusi; Vēl labāks Jāņa tēvs: Nebēdājies, Jāņa māte, Jāņa māte sieru deva, Dosi mazus gabaliņus. Jāņa tēvs alutiņu. Īsa, īsa Jāņu nakte, Kas gulēja Jāņu nakti Par visām naksniņām Gulēs visu vasariņu: Te satumsa, te uzausa, Kas līgoja Jāņu nakti, Pie Jānīša uguntiņas. Līgos visu vasariņu. Viņpus upes kupla liepa, Šai pusē ozoliņš: Viņas puses kuplā liepa Aplīgoja ozoliņu. Apdziedāšanās dziesmas Kaimiņam slinki puiši- Gari mati, īss padoms Piecas stundas bikses vilka; Mūsu ciema meitiņām: Piecas stundas bikses vilka, Kaķi svēra, vistu slauca Sesto mauca zābaciņus. Pašā Jāņu vakarā Čīkstēdama, vaidēdama, Meitām rīkles aizsalušas Ķīvītiņa gaisā skrēja: Pašā Jāņu vakarā: Tā čīkstēja mūsu puiši, Nevarēja palīgot, Jāņu dziesmas nezinot. Ne dziesmiņu padziedāt. No tālienes es pazinu, Ciema meitas solījās To teicamu tēva dēlu: Jāņu nakti negulēti Čīkstēj’ kauli staigājoti, Es aizgāju, es atradu: Klabēj’ zobi runājoti. Guļ kā siļķes muciņā. Mūsu puiši vaimanāja, Cūkas meitu nogulēja Liela skāde notikusi: Pašā Jāņu vakarā; Pašā Jāņu vakarā, Tā nebija cūkas vaina, Cūkas bikses apēdušas. Kam lien cūkas midzenī. Ciema puišiem reti zobi- Mūsu puiši bēdājās, Dodiet matus izķemmēti; Kur būs ņemt redelītes? Man matiņi pieputēja, Meitiņām reti zobi, Jāņu nakti dancojoti. Tur būs labas redelītes. Cirv’s bez kāta, puis’s bez prāta, Veca meita vilnu vērpa, Stāv pie priedes siliņā; Kreiso kāju cilādama: Cirvim kātu gan ielika, Kustin’ meitiņ’, labo kāju, Puisim prātu neielika. Dabūs’ maizes arājiņu. Jāņa tēvs lielījāsi, Šitās meitas lielījās, Pieci bēri kumeliņi; Varen’ daiļi augumiņi; Kad nogāju apraudzīti, Pleci šķūņa platumā, Piecas utis pakausī. Kājas mieta resnumā. Dziesmu dēļi, labi ļaudis, Ienaidiņa necelieti: Dziesmu dziedu, kāda bija, Ne tā manis darināta- Vecu ļaužu darināta, Manis jauna padziedāta. Atvadīšanās Paldies saku Jānīšami Pavadami Jāņa dienu, Par ēdumu, par dzērumu, Līdz viņami kalniņami: Nu ar Dievu Jāņa māte Nāc atkal citu gadu, Līdz citam Jānīšam. Gan mēs tevi saņemsim. Visu gadu es gaidīju Ej projām, Jāņa diena, Jāņu nakti atnākam; Ar mīkstiem sieriņiem! Gausi nāca, drīz aizgāja Man atnāks Pēter’diena Tā lielā Jāņu nakts. Ar mīkstiem plāceņiem. |