 | | Elīnas Zālītes memoriālais muzejs |  |
1932 apprecējusies ar aktieri un režisoru Herbertu Zommeru. Pēc 2. pasaules kara neilgi Muzikālās komēdijas ( Operetes ) teātra dramaturģe.
Pirmā publikācija – V. Ridalas dzejoļa “Upurakmens” tulkojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1921 gadā pirmais oriģināldzejolis “Baznīcā” laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Lielu popularitāti ieguva dzejoļu krājums “Sila ziedi” (1931), kas līdz 1940 gadam iznāca piecos krājumos.
Elīna Zālīte bija spilgta latviešu romantiskās dzejas pārstāve, viņas dzejā dominē romantiskais jaunības nemiers, mīlestības alkas. Dzejas forma tradicionāla , izteiksmē vienkārša, sirsnīga, emocionāla. Lirisks pamattonis, prasme ielūkoties pārdzīvojumos, labsirdīgi pasmaidīt par vājībām, raita skatuviskā darbība, raita skatuviskā darbība, veikls, asprātīgs dialogs raksturīgs Elīnas Zālītes 20. un 30. gados sarakstītajām lugām: “Bīstamais vecums” (1927), “Maldu Mildas sapņojums” (1931), ”Pirktā laime” (1932), “Svešās asinis” (1935), “Mūžīgi vīrišķais” (1938), “Vālodzes dziesma” (1940), “Intermeco”(1944). Populārākā un mākslinieciski nozīmīgākā ir komēdija “Rudens rozes” (1938).
Mazāk veiksmīga padomju laika dramaturģija. Lugas “Atgūtā dzimtene” (1948), “Vārds sievietēm” (1950), “Spēka avots”(1951).
Elīna Zālīte dramatizējusi A.Deglava “Vecais pilskungs” un “Rīga”, R. Valdesa “Jūras vilki” u.c ., publicē ceļojuma aprakstus “Saules zeme Ēģipte agrāk un tagad” (1936), stāstu krājumu “Sūrais malks”(1943) un grēksūdzes tipa romānu “Agrā rūsa”(1944).
Lielu mākslinieciski kvalitatīvu darbu veikusi kā tulkotāja galvenokārt no igauņu valodas: A.H.Tammsāres romāni “Mežstrautu saimnieks” (1925), “Zeme un mīlestība” (1 – 4, 1936), “Viena laulība” (1938), igauņu tautas eposs “Kalevipoegs” (1929).
1958 gadā atklāts K.Zemdegas veidots kapu piemineklis, Apes vidusskolā novietota R.Kalniņas – Grīnbergas darināta Elīnas Zālītes skulptūra. |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
