Vēži latviešiem vienmēr ir bijuši populāra delikatese. Par to liecina daudzi literatūrā atrodami darbi par vēžošanu. Tomēr der zināt, ka mūsdienās ar to legāli var nodarboties tikai vietās, kur vēžošana ir atļauta licencētās makšķerēšanas ietvaros. Citur tas ir aizliegts. |
 | | Gulbju dīķis (Tērvetes ūdenskrātuve) |  |
Diemžēl šādu vietu Latvijā vēl ir maz. Zinot, ka arī šobrīd vēžot gribētāju netrūkst, Latvijas valsts meži sākoties vēžošanas sezonai, visiem gribētājiem piedāvā izbaidīt šo atpūtas veidu Lielauces ezerā un Tērvetes ( Gulbju ) ūdenskrātuvē.
Latvijā vēžu tiesības aizsargā vairāki MK noteikumi nr.nr.: 67 (13.02.01.), 574 (14.10.03.), 3 (02.01.01.). Šo tiesību aktu kopums nosaka, ka Latvijā atļauta tikai licencēta vēžošana licencētos vēžezeros. Vēži zvejojami tikai ar ne vairāk kā 5 krītiņiem vai rokām. Krītiņu nosacīti var salīdzināt ar mazu murdiņu, kas nopērkams makšķernieku veikalos tomēr šis ir samērā garlaicīgs paņēmiens, salīdzinot ar šo ūdeņu iemītnieku ķeršanu rokām.
Tāpat noteikumi nosaka, ka nav pieļaujama alu iznīcināšana, noķeramais vēžu daudzums uz licenci ne vairāk kā 50 vēži, minimālais pieļaujamais vēža garums, mērot no degungala līdz astes plāksnīšu galam 10 cm, vēžošanas liegumi noteikti no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, bet mātītēm ar redzamiem ikriem - visu gadu |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
