Kopš aprīļa vidus tajā piedalījās Alsungas, Z.Meierovica Kabiles, Skrundas un Kuldīgas 2. viduskola, Rendas, Kuldīgas, O.Kalpaka Rudbāržu un Nīkrāces pamatskola.
Pārmērīti vairāki desmiti dažādu sugu dižkoki, uzposta to apkārtne, ierīkotas informatīvas zīmes. Skolēni sakopa arī Ulmaņa parku Kabilē, O.Kalpaka stādītos ozolus Rudbāržos un slaveno Sudrabkalnu akmeni Nīkrācē. Tomēr lielākais ieguvums ir vairāki līdz šim nereģistrēti dižkoki.
Pa vienam ozolam jaunie dabas pētnieki atklāja Skrundā un Rumbas pagastā, Vārmē – četrus un arī vienu Veimuta priedi, bet Kurmāles mežniecībā atrasta Eiropas lapegle.
Kā pastāstīja virsmežniecības konsultante Sigita Vaivade, koks tiek uzskatīts par dižu, ja stumbra apkārtmērs vai augstums lielāks par Ministru kabineta noteikto. Uzskaites kartītes par nule atrastajiem dižkokiem tiks nosūtītas Liepājas reģionālajai vides pārvaldei. Savukārt Valsts meža dienests apņēmies izveidot Latvijas dižkoku karti, jo līdzīgi pasākumi Meža dienās notikuši arī citos rajonos.
Vides pārvaldes Kuldīgas daļas inspektors Andris Janevics atzina, ka skolēnu ieguldījums ir liels, jo valsts šādiem pasākumiem atvēlējusi pārāk maz naudas. Pēdējoreiz Latvijas ievērojamākie koki inventarizēti 1990. gadā. Šopavasar arī pārvalde sākusi reģistrēt dižkokus. Divos gados inspektoriem jāpārbauda viss rajons. Kopā ar mežniecību pagaidām pārstaigāta tikai Alsunga.
Dižkoku meklēšanai jāizmanto globālās pozicionēšanas sistēma, diemžēl šādas modernas tehnikas pārvaldei nav, tā jālienē no Kuldīgas tūrisma informācijas centra. Trūkst arī transporta, tāpēc darbs nerit tik raiti, kā plānots.
A.Janevics piebilda, ka jau drīz pirmās ziņas par atrastajiem dižkokiem tiks iekļautas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāzē. Ja būs iespējams, pārvalde pie katra atraduma novietos norādi jeb tā saukto ozollapu. | 
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
