Cēsu Rajons

Cēsu rajons atrodas Latvijas vēsturiskajā novadā Vidzemē, tā centrālajā daļā, 90 km attālumā no valsts galvaspilsētas – Rīgas. Rajona administratīvajā teritorijā atrodas 24 pagasti un 2 pilsētas.
Rajons robežojas ar Rīgas, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres rajoniem. To šķērso Vidzemes šoseja, Rīgas – Valkas, Rīgas- Gulbenes dzelzceļa līnijas. Rajona teritorija visumā ir noklāta ar ceļu tīkliem, bet to seguma kvalitāte bieži vien ir neapmierinoša, sevišķi, rajona dienvidaustrumu un austrumu daļā. No ekonomiskā viedokļa izdevīgākā situācijā atrodas tie pagasti, kas atrodas tuvāk Cēsīm un lielākajām transporta maģistrālēm.

Zemes   
Cēsu rajona zemes kopplatība ir 3062,0 km2, pēc platības tas ir 3. lielākais rajons Latvijā, aizņemot 4,8% valsts teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība aizņem 1047,1 km2 jeb 34,2 % rajona teritorijas, bet meži aizņem lielāko daļu rajona teritorijas 1610,7 km2 jeb 52,6% rajona teritorijas. Meži ir viena no lielākajām rajona dabas bagātībām. Taču zemju sadalījums pēc izmantošanas veidiem rajona teritorijā atšķiras. Piemēram, LIZ īpatsvars lielāks ir Raunas un Mārsnēnu pagastā – attiecīgi 46,7% un 53,1%, bet turpretī Kaives pagastā tikai 22,8% teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Vidzemes rajonu vidū Cēsu rajonā LIZ platības ir otras lielākās tūlīt aiz Madonas rajona, taču lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars starp zemju izmantošanas veidiem Cēsu rajonā ir vismazākais Vidzemē – 44,8 %. Augsnes erozija, paugurainais reljefs, sarežģītie lauka tehnoloģiskie apstākļi ir pazeminājuši augšņu vērtību. Augstāka par rajona vidējo zemes vērtību tā ir pagastos, kas atrodas tuvāk Cēsīm un kuros reljefs ir līdzenāks.
 
Klimats   
Rajonam raksturīgs Vidzemes centrālās augstienes klimats ar agru sala iestāšanos rudeņos, salīdzinoši garām ziemām, lielu nokrišņu daudzumu. Salīdzinot ar pārējo Latviju, ziemas šeit ir garākas, nokrišņu daudzums lielāks. Šādi apstākļi apgrūtina laukaugu audzēšanu, salīdzinoši īss veģetācijas periods samazina potenciālo kultūraugu ražību un ražas kvalitāti. Garākais apkures periods sadārdzina apkuri, šādos apstākļos lielāka uzmanība veltāma energotaupības pasākumiem. Lielāks sniega nokrišņu daudzums sadārdzina ceļu tīrīšanu. Tomēr pēdējos gados, kad ziemās ir vērojami vairāki atkušņi, Cēsu rajonā tās ir stabilākas nekā, piemēram, Latvijas rietumdaļā. Daudzu kultūraugu pārziemošanai labvēlīgākas ir stabilas ziemas kā bieži atkušņi. Paugurainais reljefs izraisa klimatisko apstākļu atšķirības vietās, kas viena no otras nav tālu. Šādas atšķirības izraisa nevien reljefa dažādība, bet arī mežaudzes, apstādījumi, kas to dienvidu pusē veido daudz siltāku mikroklimatu kā ziemeļu pusē. Ielejās, sevišķi, gar Gaujas senleju, raksturīgas agrākas salnas un zemākas temperatūras. Šie visi apstākļi ir jāņem vērā, izvēloties apstākļiem piemērotu kultūraugu, vietu apbūvei, jo mikroklimatiskās atšķirības rajonā bieži vien var būt ļoti krasas.
 
Reljefs   
Vidzemes centrālās augstienes reljefs rajona robežās ir izteikti paugurains. Ainaviski vislabāk izdalās morēnas pauguri un to masīvi (starp Dzērbeni un Kleķeriem, Jaunpiebalgas pagastā u.c.), platoveida pauguri un kēmu reljefs kopā ar upju ielejām un starppauguru
Cēsu rajona ziemeļrietumos Gaujas labajā krastā atrodas daļa no Ziemeļvidzemes pacēluma. Nelielā teritorijā rajonā iestiepjas arī Burtnieku līdzenuma dienvidu daļa. Gaujas senleja kā atšķirīgs dabas apvidus ietver Gaujas upes ieleju un tās pieteku – Raunas, Strīķupes, Amatas, Līgatnes, Braslas ieleju lejasdaļas, kā arī šauru pieguļošo reljefa joslu abos Gaujas krastos. Senleja 2-5 km platumā šķērso visu rajona teritoriju. Gultnei ir raksturīgi daudzi izteikti līkumi – meandri. Cēsu rajonā atrodas lielākā daļa Gaujas Nacionālā Parka teritorijas.
Paugurainais reljefs rajonā rada ainavisko dažādību, kas ir viena no rajona bagātībām, kura veicina tūrismu. Tomēr tas ir traucējošs konkurētspējīgas augkopības attīstībai Cēsu rajonā. Lai gan lauki ir ainaviski skaisti, tomēr bieži tie ir ar sarežģītu konfigurāciju, slīpām nogāzēm, kas apgrūtina to apstrādi, sējumu kopšanu, ražas novākšanu. Reljefs rada grūtības arī ceļu apsaimniekošanā.

Derīgie izrakteņi
Cēsu rajonā atrodas dažādas Latvijā plaši pazīstamas derīgo izrakteņu atradnes – ar devona nogulumiem saistītās Lodes mālu, stikla un veidņu smilšu (kvarca smilšu) atradnes (Bāle, Bērziņi, Cīruļi). Kvartāra periodā veidojušies arī māli, smiltis, grants, kūdra, sapropelis un dziednieciskās dūnās.
 
Iedzīvotāji   
Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 01.01.2002 rajonā bija 59914 iedzīvotāji, t.sk.   18 559 Cēsīs. Apdzīvotības vidējais blīvums - 20 iedzīvotāji/ km2. Nacionālais sastāvs: latvieši   85,2 %, krievi    9,6%.
   
Ražošana
Rajonā 2002. gadā bija reģistrēti 3947  uzņēmumu, tsk, 2522 zemnieku saimniecības.
Sekmīgi attīstās mežizstrāde, kokapstrāde ( lielākie ražotāji SIA ‘’Staļi’’, z/s ‘’Kalna Rauduvītes’’, SIA ‘’CED’’),  mēbeļu ražošana, ķieģeļu un dakstiņu ražošana – ( a/s ‘’Lode’’ ir lielākais  uzņēmums Baltijā, kurš ražo ķieģeļus un dakstiņus), būvniecība (SIA ‘’Cēsu būvnieks’’, SIA ‘’Būve’’, SIA ‘’Onikss’’). Pārtikas pārstrāde dominē piena (lielākie ražotāji PKS “Straupe’’, a/s ‘’Rankas piens’’ Jaunpiebalgas pienotava, a/s ‘’Smiltenes piens’’ Raunas pienotava),  gaļas pārstrāde ( lielākā ražotne a/s ‘’Ruks’’),  5 maizes ceptuves un 2 Latvijas tirgū labi pazīstams alus darītavas – SIA ‘’Piebalgas alus’’ un SIA ‘’ Cēsu alus’’. Lielākajās apdzīvotajās vietās, autoceļu krustpunktos labi attīstītās pakalpojumi. Sabiedriskā transporta pārvadājumus rajonā pārsvarā veic pašvaldību akciju sabiedrība ‘’CATA’’, kurai arī ir filiāles Limbažos, Siguldā, Saulkrastos, Ainažos, Ērgļos.  Cēsīs atrodas tipogrāfija Jāņa sēta, kuras īpašnieks a/s ‘’Preses nams’’ ir viens no lielākajiem tipogrāfijas uzņēmumiem Baltijā.
Lauksaimniecība rajonā joprojām ir ļoti nozīmīga tautsaimniecības nozare. Galvenā specializācija ir piena lopkopība. Liela ietekme uz zemnieku labklājību ir piena cenai tirgū.  Tomēr attīstās arī netradicionālās lauksaimniecības nozares - bioloģiskā lauksaimniecība, ārstniecības augu audzēšana, strauskopība, briežkopība u.c. Priekuļos atrodas Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums ‘’Priekuļu selekcijas stacija’’, kas ir vienīgā zinātniskā iestāde Vidzemes plānošanas reģionā. Rajonā izveidotas 9 krājaizdevu sabiedrības.