Dobeles rajons atrodas Latvijas dienvidu daļā, Zemgales līdzenumā, daļēji Austrumkursas augstienes nogāzē. Klimats ir sausāks un siltāks nekā citviet Latvijā. Zemgalei raksturīgais līdzenums mijas ar gleznainām upju ielejām( Slocene – Abava ), rietumdaļā pārejot paugurainē – sevišķi izteikts tas ceļā uz Karaļa avotiem.
Šī teritorija bijusi ievērojami blīvi apdzīvota jau 3. gadu tūkstotī pr. Kr. Vēlāk to šķērsoja svarīgi tirdzniecības ceļi: Lietuvas tranzīts. Par to liecina depozītos atrastās romiešu monētas un liels bronzas un sudraba priekšmetu skaits. Jau X – XII gs. šeit atradās zemgaļu nocietinātie centri – Spārnene, Dobele, Tērvete, Silene. Gandrīz visu XIII gs. notika zemgaļu cīņas ar vācu krustnešiem, kuru rezultātā viss novads tika iekarots, un tā teritorijā izveidota komturija. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība, vēlāk arī amatniecība. XVII gs. Dobeles rajona teritorijā darbojās jau vairākas manufaktūras ( dzirnavas, ķieģeļu cepļi, darvas dedzinātavas, vilnas vērptuves un austuves ). Ap 1637. gadu Dobeles draudzē tika nodibināta pirmā skola.
Ražošanas nozares un uzņēmumi; graudu pārstrāde un miltu izstrādājumu ražošana ( Dobeles dzirnavnieks), ķīmiskā rūpniecība ( A/s Spodrība, SIA Tenax, A/s Dobele), šūšanas un trikotāžas izstrādājumu ražošana ( SIA EK Auce ).