Dikļi

Pirmie latviešu dziesmusvētki:

Runājot par kultūras un izglītības pirmsākumiem Dikļos, nevar nepieminēt Juri
Neikenu, kurš visu savu mūžu veltījis latviešu tautas izglītošanai un latvisko
kultūras vērtību radīšanai. Tieši ar viņa vārdu saistāmi tās kultūrvēsturiskās
tradīcijas aizmetņi, kuriem mūsdienās ir liela, pat pasaules mēroga vērtība un kura
izteiksmīgi raksturo latviešu tautas būtību. Desmit gados, kurus J. Neikens
pavadīja Dikļos, viņš izdarīja nenovērtējamu darbu: ar viņa gādību notika pirmie
latviešu dziesmusvētki – ievadījums dziesmu svētku tradīcijai visas valsts mērogā.
Pirmie lielākie dziesmusvētki notika 1864. gadā trešajos Vasarsvētkos Dikļos
Neikena kalniņā. Sākumā Juris Neikens sarīkojumu esot iecerējis kā parastu
koncertu slēgtās telpās, bet, tā kā šādam gadījumam piemērotu telpu nedz
Dikļos, nedz tuvākajā apkaimē nav bijis, izšķīries par sarīkojumu brīvā dabā,
izvēlēdamies mācītājmuižas plašo dārzu, kur 1864. gadā tad arī norisinājās
notikums, kam bija lemts kļūt par sākumu vienai no raksturīgākajām latviešu gara
dzīves parādībām – dažāda mēroga dziesmusvētkiem.
Vīru kori dziedāja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”. Pēc tam runāja Juris Neikens,
apsveikdams viesus un cildinādams dziesmu garu. Tad sākās lielā dziedāšana.
Dziedāja gan lielsalacieši, straupēnieši, gan limbažnieki, mazsalacieši, rūjienieši
un, visbeidzot, diklēnieši. Svētki beidzās ar kopīgu dziesmu “Lai dievu visi lūdz”.
1865. gadā dziesmusvētki notika Matīšu draudzē Bauņu muižas parkā, kopā
sanākot ap 140 dziedātāju, 1866. g. Rūjienā. Šādi svinējumi deva ierosinājumu
nodibināties vairāk dziedāšanas biedrībām. No šiem un līdzīgiem pasākumiem
Vidzemē izauga Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki Rīgā 1873.g.
Pirmā dziesmu diena Dikļos palikusi kā vēsturisks notikums, tādēļ ne velti Dikļus
saucam par latviešu dziesmusvētku šūpuli. Pašā notikuma brīdī to organizētāji
pirmās latviešu koru kopā dziedāšanas tālāko nozīmi diezin vai apjauta. Taču,
tautas pašapziņai augot, pamazām pieauga arī Dikļu sarīkojuma nozīme, un, kad
jau bija izskanējuši vairāki vispārējie dziesmusvētki, pirmās dziesmu dienas vieta
vēsturē beidzot bija nostiprinājusies. Un vēsturē to ierakstījis Juris Neikens –
Dikļos.

Pirmā teātra izrāde latviešu valodā:

1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notikusi pirmā teātra izrāde latviešu valodā.
Kultūras darbinieks un bibliogrāfs Aleksejs Apinis 1965. Gadā zinātniski pierādīja,
ka 1818. gadā Dikļu muižas šķūnī notiksi F. Šillera lugas “Laupītāji” izrāde, kurā
piedalījušies muižas dzimtļaudis, un arī to, ka lugu latviski tulkojis septiņpadsmit
gadus vecais muižas sulainis Jānis Peitāns.
1817. gadā, pavadot baronu G.F. Tīzenhauzenu, Jānim bija izdevība vācu teātrī
redzēt F. Šillera traģēdijas “Laupītāji” izrādi. Sajūsma un pārdzīvojums bija tik
liels, ka jauneklim radās iecere pārtulkot lugu latviešu valodā un sarīkot Dikļos
izrādi. Jānis Peitāns ķērās pie darba, uzņemdamies gan tulkotāja, gan režisora
pienākumus.
Kad nākamajos gados latviešiem piešķīra uzvārdus, izrādes dalībnieki, muižas
kalpotāji izvēlējās “Laupītāju” varoņu vārdus. Tā ir liecība, ka atmiņas par izrādi ilgi
neapdzisa.