12.gs. Lēdurgas pagasta teritorijā dzīvoja Gaujas lībieši. 13.gs. novadu pakļava Rīgas arhibīskapija, 17.gs. – Zviedrija, 18.gs. – Krievija. 19.gs. Lēdurgas pagasta teritorijā bijušas 4 muižas: Aijažu, Inciema, Lēdurgas un Lodes muiža un Murkužu pusmuiža. 1871.g. dibināta Lēdurgas pagasta skola, kuru tolaik vadīja skolotājs, vairāku mācību grāmatu autors, dzejnieks un publicists Jūlijs Vistucs (pseidonīms Aģenieks). Pēc 2. pasaules kara pagasta teritorijā nodibinājās 4 kolhozi; 80-os gados tie apvienoti divās ekonomiski spēcīgās kopsaimniecībās „Draudzība” un „Lēdurga” (likvidēti 90-o gadu sākumā).
Nozīmīgākie kultūras un dabas pieminekļi: Lēdurgas dendroloģiskais parks (veidotājs Arvīds Janitens 1973.g., pašlaik parku apsaimnieko Karola Treija i/u), Lēdurgas ev. lut. baznīca (uzcelta 1772.g.; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis), Ķipukalnu senkapi, Vasiļkalns (viens no Ziemeļvidzemes pilskalniem), dabas liegums „Linezers”, daļa no dabas liegumiem „Laugas purvs” un „Lielais un Pemmas purvs”, Lēdurgas dižakmens (dendroloģiskā parka teritorijā - 19 m3), Avotbirzs.
