Kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēts 1636.gadā. Kādreiz šajā teritorijā bija priežu meži, bet zviedru laikos ( ap 1650 ) tie izcirsti darvas un ogļu ieguvei; ugunsgrēka dēļ radās plūstošās smiltis, kas 19.gs. sākumā aizņēma 13 * 1,5 km lielu teritoriju. 1835. - 1837. g. klaušu kārtā veikta smiltāju nostiprināšana.
Jūrmalciems aprakstīts E. Līva romānā " Velnkaula dvīņi ", kur saukts par Vējaraga ciemu
