Kazdanga

Kazdanga, Uliale, Modīte, Blendine, Akmeņi - visi bija seni kuršu ciemi Kursas biskapvalstī.
1338.g. bruņinieku ordenim Valtaiķos bija pils un ordeņmestrs šai novadā sāka dalīt zemes lēņos.
1350.g. ordeņmestrs Herike seno kuršu Uliales ciemu izlēņo Vīgantam,
1355.g. Akmeņciemu un Pasieksti kādam Indriķim,
1392.g. ordeņmestrs Brigenejs izlēņo pieminētā Vīganta dēlam un brāļiem Gīzeleriem arī Kazdangu.
15.gs, Valtaiķu novadu atkal iegūst Kursas bīskaps.
1422.g. bīskaps Šute izlēņo savam brālim plašas zemes starp Embūti un valtaiķiem, to skaitā arī kazdangu.
1452. gadā Šute savus īpašumus par 900 Rīgas markām pārdod Tērbatā kādam Jakam. Kazdangā un Valtaiķos pirms kara (1914.g.) nometināti vācu kolonisti.
Kazdangā un tuvākā apkaimē daudz arheoloģisku atradumu (piem. 1931.g. Apariņās pie Vangas atklāti 6 senkapi).
Kazdanga ievērojama ar lielāko (apm.1,5 km2) dendroloģisko parku Latvijā.