Marts | 18 |
| 19 |
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
|
25 |
| 26 |
| 27 |
| 28 |
| 29 |
| 30 |
| 31 |
|
Aprīlis | 1 |
| 2 |
| 3 |
| 4 |
| 5 |
| 6 |
| 7 |
|
8 |
| 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
| 13 |
| 14 |
|
15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
| 20 |
| 21 |
|
22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
| 27 |
| 28 |
|
29 |
| 30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Viesi - 216 |
Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
Rādīt karti
Apraksts Aizkraukles novads ir apdzīvota vieta ar senu vēsturi. Šeit atradušās seno latviešu apmetnes vietas. Ir vairāki pilskalni un arī Aizkraukles bruņinieku pils drupas Daugavas krastā pie Karīkstes upītes ietekas. Šī pils ir celta 1224. gadā.
Aizkraukles nosaukums veidojies no VIII līdz XI gadsimtam, kad pie Ašķeres upītes ietekas Daugavā atradās seno skandināvu osta (varbūt pat apmetne) līdzās latviešu (latgaļu, sēļu) apmetnei. Mūks Indriķis Aizkraukles vārdu ir minējis savā hronikā 1204. gadā, kurā tiek aprakstīta Aizkraukles pils un asiņainās cīņas tās pakājē.
Vārds Aizkraukle radies no hidronīma “Asscrade”, kas latviski skan “Ašķere” – tā saucās strauts, Daugavas pieteka. Daļa pētnieku vietvārdus Askrāde un Aizkraukle saista ar vietu aiz krāvumiem, aiz krācēm, jo pie Aizkraukles beigušās Daugavas krāces. |
|
Aizkraukles Sv.Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca |
Pirmais dievkalpojums Aizkrauklē notika 1991.gada 10.februārī. Tā paša gada 28.februārī draudze ir reģistrēta Reliģijas lietu departamentā. 1994.gada 25.augustā draudzei ir savs prāvests -_ |
|
Pļaviņu HES (hidroelektrostacija) |
Ar Pļaviņu HES celtniecību sešdesmitajos gados sākās Aizkraukles pilsētas vēsture. 1967.gadā toreizējais Stučkas ciemats, kurā dzīvoja HES cēlāji, kļuva par pilsētu. Šobrīd_ |
|
|
|
Kalnaziedu upurozols |
Kalnaziedu upurozols atrodas Aizkrauklē apmēram 300 m uz D no pilskalna. Ozols cietis divos pasaules karos, to spēris zibens, divreiz dedzinājuši cilvēki. Pēdējo dedzināšanu ozols_ |
|
Aizkraukles muižas dārza paviljons |
Aizkraukles muižas apbūve gandrīz pilnībā tika iznīcināta Pirmā pasaules kara laikā. 18. gadsimta vidū celtā kungu māja bija divstāvu ar mansarda jumtu un augstu cokolstāvu. Muižas centra_ |
|
|
|
Tūristu taka «Daugavas gravas» |
Takas sākums – pie kanāla gājēju tiltiņa stadiona pusē. Seši romantiski tiltiņi ved pāri gravām, gājēju atpūtai iekārtoti soli. Skatam paveras Daugavas zilgme un pāri ūdens klājam –_ |
|
Meļķītāru Muldakmens |
Saukts arī par Upurakmeni un velna akmeni, atrodas Aizkraukles pagastā. Nedaudz pirms Augstkalnu pieturas no Rīgas – Daugavpils šosejas pa kreisi atzarojas samērā paliels lauku ceļš, kas pie Paparžu_ |
|
|
|
|
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
|
|
|
|